DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
21. aprīlī, 2017
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Vispārējās valdības budžetā pārpalikums 3,4 milj. eiro

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016. gadā bija 3,4 milj. eiro jeb 0.01 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds uz 2016. gada beigām bija 10,038 mljrd. eiro jeb 40,1 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda 2017. gada aprīļa notifikācijas1 rezultāti.

Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda 2017. gada aprīļa notifikācijā ietvertie galvenie rādītāji

 

2013

2014

2015

2016

Budžeta deficīts (-) / pārpalikums (+), milj. eiro

  Vispārējā valdība

-228,8

-372,6

-305,4

3,4

   Centrālā valdība

-50,3

-409,6

-422,4

-20,4

   Pašvaldības

-100,2

-51,0

79,9

30,5

   Sociālās apdrošināšanas fonds

-78,2

88,0

37,1

-6,7

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās, milj. eiro

8  892,7

9 660,1

8 898,8

10 038,3

Iekšzemes kopprodukts faktiskās cenās, milj. eiro

22 786,5

23 631,2

24 368,3

25 021,3

Procentos pret IKP

Vispārējās valdības budžeta deficīts (-)

-1,0

-1,6

-1,3

0,01

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās

39,0

40,9

36,5

40,1

Vispārējās valdības sektorā 2016. gadā vērojams uzlabojums salīdzinājumā ar 2015. gadu. Centrālās valdības apakšsektora budžeta deficīts 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, samazinājās par 402,0 milj. eiro jeb 1,6 procentpunktiem no IKP un bija 20,4 milj. eiro. To sekmēja nodokļu ieņēmumu pieaugums, kā arī visu Eiropas Savienības fondu izdevumu koriģēšana atbilstoši saņemtajam finansējumam no Eiropas Komisijas.

Pašvaldību apakšsektora budžeta pārpalikums 2016. gadā bija 30,5 milj. eiro un, salīdzinot ar 2015. gadu, tas samazinājās par 49,3 milj. eiro jeb 0,2 procentpunktiem no IKP sakarā ar nodokļu ieņēmumu palielināšanos un izdevumu samazināšanos. Sociālās apdrošināšanas fonda apakšsektora budžeta pārpalikums samazinājās par 43,8 milj. eiro jeb 0,2 procentpunktiem no IKP un uzrādīja 6,7 milj. eiro deficītu sakarā ar izdevumu pieaugumu bezdarbnieku, slimības un citiem pabalstiem.

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, palielinājās par 1,1 mljrd. eiro jeb 12,8 % un bija 10,0 mljrd. eiro. Pamatā pieaugums bija no ilgtermiņa parāda vērtspapīru emisijas rezultāta.

Vispārējās valdības budžeta deficīts (-) / pārpalikums (+) sadalījumā pa apakšsektoriem

2013.–2016. gadā, % no IKP

Valsts kases operatīvie naudas plūsmas dati par 2016. gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 101,7 milj. eiro apmērā, bet CSP atbilstoši EKS 2010 metodoloģiskajām prasībām aprēķinātie vispārējās valdības sektora dati uzrādīja budžeta pārpalikumu.

Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu:

  • korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 123,8 milj. eiro jeb 0,5 % no IKP;
  • nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 41,3 milj. eiro jeb 0,2 % no IKP;
  • Dienvidu tilta būvniecības izdevumu korekcija (Rīgas domes dati) – 23,6 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
  • korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 18,2 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
  • korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai (Valsts kases dati) – 11,4 milj. eiro jeb

0,05 % no IKP.

Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžetu:

  • korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 70,6 milj. eiro jeb 0,3 % no IKP;
  • korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 19,4 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
  • uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance (CSP dati) – 14,3 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
  • korekcija par Latvijas nacionālās bibliotēkas būvniecības ārpus budžeta līdzekļu izlietojumu (Valsts kases dati) - 8,9 milj. eiro jeb 0,03 % no IKP;
  • korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos (Valsts kases dati) – 6,2 milj. eiro jeb 0,03 % no IKP.

2017. gada aprīļa notifikācijas aprēķinos izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts sociālās, apdrošināšanas aģentūras, CSP, Rīgas domes, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati.

Informāciju par visu ES dalībvalstu 2017. gada aprīļa notifikācijas rezultātiem Eiropas Savienības Statistikas birojs Eurostat publicēs 24. aprīlī.

Plašāka informācija par Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju pieejama CSP mājaslapas sadaļā "Valdības finanses". 

Sanda Rieksta
Informācijas un komunikācijas daļa


1Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas (EK) Nr. 479/2009 prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijai divas reizes gadā – līdz 1.aprīlim un 1.oktobrim. Tās rezultāti tiek izmantoti, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, t.i., plānotā un faktiskā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3,0% un valdības parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60,0%.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI