Sanāksmes laikā notika arī Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministru tikšanās, kurā piedalījās Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons (Boris Johnson). Ministri uzsvēra nepieciešamību turpināt sadarboties drošības jautājumos, kā arī stiprināt transatlantiskās attiecības.
Ārlietu padomē E. Rinkēvičs pauda pilnīgu atbalstu ES augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni izvirzītajām prioritātēm un norādīja, ka šis Eiropas Savienībai būs izaicinājumu pilns gads, kad būs jārisina iekšēji un ārēji izaicinājumi. Ministrs aicināja saglabāt līdzsvaru ES politikā gan iepretim Eiropas Savienības austrumu, gan dienvidu kaimiņiem.
E. Rinkēvičs uzsvēra, ka viena no galvenajām šī gada prioritātēm būs ES un ASV attiecības. Ministrs vērsa uzmanību, ka ir būtiski ar ASV diskutēt un cieši sadarboties tādos jautājumos kā drošības politika, klimata pārmaiņas un brīvais tirdzniecības nolīgums. Šajā gadā prioritāri būs arī jautājumi par attiecībām ar Krieviju, situāciju Ukrainā, Austrumu partnerības samita organizēšanu un ES Globālo stratēģiju, kur Eiropas Savienībai īpaša uzmanība jāpievērš sasniedzamajiem rezultātiem.
Diskusijā par Sīriju ārlietu ministri pārrunāja turpmāko rīcību konflikta risināšanā, ņemot vērā 23. janvārī Astanā paredzētās miera sarunas starp Sīrijas valdību un opozīcijas pārstāvjiem, kā arī ANO vadītās miera sarunas, kas atsāksies 8. februārī. Ministri pauda cerību, ka tiks īstenots pamiers, kas ļaus piegādāt humāno palīdzību un atgriezties pie konflikta politiska risinājuma.
Sanāksmē ministri pārrunāja arī svētdien Parīzē notikušās konferences rezultātus par Tuvo Austrumu miera procesu.
Informācijai
Ārlietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī. Ārlietu padomi vada ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni.
Komunikācijas grupa
