Atskatoties uz gada laikā paveikto un pārrunājot nākamā gada prioritātes ārlietu dienestam, E. Rinkēvičs uzvēra, ka šis gads ir bijis izaicinājumu pilns. Ārlietu dienests ir apliecinājis spēju nodrošināt Latvijas intereses krīzes apstākļos. Īpaši Varšavas samita veiksmīgais iznākums ir kopīgs mūsu nopelns. Tomēr arī nākamgad izaicinājumu nebūs mazāk. "Jāturpina aktīvi strādāt, lai īstenotu Varšavas lēmumus gan Latvijas interesēs, gan Eiropas drošības dimensijas nostiprināšanā. Tāpat būtiski ir nodrošināt Latvijas intereses, ievērojot Brexit sekas. Vienlīdz svarīga ir arī Eiropas stiprināšana un tās ekonomikas izaugsme, reģionālās sadarbības nozīme, tostarp NB8 formātā, kā arī atbalsts Latvijas uzņēmējiem un valsts eksporta veicināšana. Ārlietu dienestam aktīvi jāturpina atbalstīt Latvijas uzņēmēji darbības izvēršanai eksporta tirgos – arī Centrālāzijā, Līča valstīs. Nozīmīgs instruments valsts ekonomisko interešu virzīšanai būs novembra sākumā Rīgā gaidāmie Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu, un Ķīnas jeb 16+1 formāta pasākumi".
Sarunā ar Ministru prezidentu M. Kučinski vēstniekiem bija iespēja pārspriest valdības un nozaru aktualitātes, kā arī turpmāk darāmo. Ministru prezidents izteica pateicību vēstniekiem par līdzšinējo darbu un sasniegumiem un aicināja turpināt strādāt Latvijas atpazīstamības veicināšanā un jaunu investīciju piesaistē.
Lai apspriestu dažādus valsts attīstībai nozīmīgus jautājumus, vēstniekiem tāpat bija iespēja tikties ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, Ministru prezidenta biedru, ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un citām amatpersonām, kā arī ekspertiem.
Sanāksmes laikā vēstnieki diskutēja gan par globālās ekonomikas un Latvijas
ekonomikas attīstības tendencēm, gan atsevišķu ekonomikas nozaru attīstību, gan
arī par ārlietu dienesta iespējām ekonomikas attīstības veicināšanā. Tāpat tika
izvērtēti daudzie pozitīvie piemēri, kad ārlietu dienests ir sniedzis nozīmīgu
ieguldījumu kādas ekonomikas nozares attīstībā, piemēram, Latvijas pārtikas
nozarei palīdzot risināt iespējami ātrāku produktu sertifikāciju jaunajos
tirgos. Īpaši jāatzīmē Ķīnas piemērs, uz kuru savu produkciju patlaban drīkst
eksportēt 12 Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi un 33 zvejas pārstrādes
uzņēmumi.
Tāpat vēstnieki pārsprieda valsts iekšējās un ārējās drošības aspektus,
reģionālās drošības jautājumus, aktuālo NATO un ES dienaskārtību, tostarp NATO
sanāksmē Varšavā pieņemto lēmumu un ES globālās drošības stratēģijas īstenošanu.
Sarunā ar Kultūras ministrijas un Latvijas institūta pārstāvjiem notika viedokļu apmaiņa par gatavošanos Valsts Simtgades svinību atzīmēšanai un ārlietu dienesta iesaisti starptautiskās programmas plānošanā.
Latvijas diplomātisko pārstāvniecību vadītāju sanāksme ir ikgadējs ārlietu dienesta pasākums, kurā pārrunā ārlietu dienesta prioritātes un aktuālos uzdevumus. Tajā katru gadu piedalās Latvijas diplomātisko pārstāvniecību ārvalstīs vadītāji, Rīgā rezidējošie Latvijas vēstnieki, Ārlietu ministrijas darbinieki un valsts augstāko amatpersonu ārlietu padomnieki.
Komunikācijas grupa
