DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
23. septembrī, 2016
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Politika

Zanda Kalniņa-Lukaševica aicina stiprināt ES ekonomisko sadarbību ar Kanādu un ASV

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
22. un 23. septembrī Bratislavā notiekošajā Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes Kopējās tirdzniecības politikas jautājumos neformālajā sanāksmē Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica aicināja ES dalībvalstis atbalstīt ES un Kanādas Visaptverošā ekonomiskā un tirdzniecības nolīguma (CETA) parakstīšanu ES–Kanādas samitā 27. oktobrī.

Tāpat parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta nolīguma pagaidu piemērošanā, lai Latvijas uzņēmēji gūtu praktisku ieguvumu no CETA nolīguma pēc iespējas ātrāk. "CETA ir modernākais tirdzniecības nolīgums, par kuru ES ir līdz šim vienojusies starptautiski – ir nodrošināta turpat pilna tirgus atvēršana precēm, pieeja valsts iepirkumiem provinču līmenī, stiprinātas intelektuālā īpašuma tiesības, ģeogrāfisko norāžu aizsardzība un iestrādāti īpaši noteikumi maziem un vidējiem komersantiem," parakstīšanas nozīmību pamatoja Z. Kalniņa-Lukaševica.

Neformālās sanāksmes darba vakariņās piedalījās arī Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministre Kristia Frīlande (Chrystia Freeland). Parlamentārā sekretāre ministrei apstiprināja Latvijas atbalstu tirdzniecības nolīguma noslēgšanai ar Kanādu. "Tirdzniecības nolīgums ar līdzīgi domājošu valsti, kāda ir Kanāda, ne tikai veicinās abu reģionu ekonomisko izaugsmi, bet arī stiprinās mūsu ģeopolitiskās attiecības." uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.

Sanāksmē dalībvalstu pārstāvji arī apsprieda Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) sarunu turpināšanu. Parlamentārā sekretāre pauda, ka "Latvija ir ieinteresēta ambicioza, līdzsvarota un visaptveroša nolīguma noslēgšanā". Sarunu gaitā vēl jāvienojas par tādiem Latvijai būtiskiem jautājumiem kā atbalsts maziem un vidējiem komersantiem transatlantiskajā tirdzniecībā, un noteikumiem enerģētikas un izejmateriālu nozarē.

Tāpat Z. Kalniņa-Lukaševica norādīja: "Darbs pie TTIP ir jāturpina. Sarunās jāpanāk, lai nolīgums atbilstu mūsu interesēm, īpaši tādos jautājumos kā tirgus pieeja precēm un pakalpojumiem, valsts iepirkums, ES veselības un pārtikas drošuma standartu nepazemināšana. Nolīgumā jānodrošina izņēmumu noteikšana attiecībā uz noteiktiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kur tirgus pilnīga atvēršana radītu konkurences kropļojumu risku, ņemot vērā atšķirības reglamentējošos nosacījumos un saistītajās ražošanas izmaksās ES un ASV." Sarunu gaitā paredzēts vienoties par šādu sensitīvo produktu sarakstu.

Komisija informēja par sasniegto vairākpusējās sarunās PTO muitas nodevu samazināšanā videi draudzīgām precēm – Vides preču nolīgums, kā arī sarunās par Pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu. Klātesošie neformālā sanāksmē apmainījās viedokļiem par iespējām efektīvāk aizsargāt ES preču tirgu pret negodīgu konkurenci no trešajām valstīm.

ES Ārlietu padomes neformālās sanāksmes par kopējās tirdzniecības politikas jautājumiem tradicionāli notiek reizi sešos mēnešos ES Padomes prezidējošās valsts galvaspilsētā.

Komunikācijas grupa

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI