TUVPLĀNĀ

Kā sasniegt krievvalodīgo auditoriju: jālūko pēc naudas un vietējā satura

Guntis Ščerbinskis, LV portāls16.04.2018
"ĪSUMĀ"
  • Komunikācijas teorija noteic, ka ar jebkuru auditoriju ir jārunā tai saprotamā valodā, bet, no otras puses, – valstī darbojas pamatoti likumi.
  • NEPLP plāno uzsākt sarunu ar Kultūras ministriju par iespēju konkursos atvēlēt vairāk naudas satura veidošanai mazākumtautību valodās.
  • Mediju atbalsta fonda finansējums tiek izmantots atbilstoši pieņemtajiem politikas plānošanas dokumentiem, nodrošinot latviešu valodas aizsardzību un stiprināšanu.
Gudrība, emocionāla inteliģence un stratēģiska apņēmība – tās ir trīs iezīmes, kurās balstāma komunikācijas veidošana ar krievvalodīgo auditoriju, akcentē Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) pētniece Ieva Bērziņa. Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) uzskata, ka ar to vien nepietiek – vajadzīgs arī papildu finansējums.

Ar mērķi noskaidrot, kā pašreizējie komunikācijas kanāli sasniedz krieviski runājošo auditoriju un vai tie spēj konkurēt ar citu valstu piedāvāto informāciju krievu valodā, NEPLP 11. aprīlī uz diskusiju "Runāt. Uzrunāt. Saprast" pulcēja pētniekus un krievvalodīgo mediju satura veidotājus. LV portāls piedāvā ieskatu diskusijā un skaidro, kādas konkrētas iniciatīvas varētu sekot.

Krievu jauniešus uzrunā arī saturs latviešu valodā

Kā rāda "Kantar TNS" veiktais auditorijas pētījums, Latvijas sabiedrība interneta lietošanas intensitātē Baltijas valstu vidū izvirzījusies līderos. Tendence aizvien ir augšupejoša, turklāt  interneta lietotāju pulkam strauji pievienojas arī vecākā paaudze. "Tas atņem laiku citiem medijiem," skaidro "Kantar TNS" pētnieks Oskars Rumpēters. "Lai arī palielinās laiks, ko cilvēki kopumā velta mediju patēriņam, tas notiek uz interneta rēķina, kamēr tradicionālajiem medijiem veltītais uzmanības laiks sarūk."

Pēdējo trīs gadu laikā radio un televīzija kopumā saglabājusi stabilu auditoriju, taču laiks, ko cilvēki velta šiem tradicionālajiem medijiem, aizvien samazinās. Šāda mediju lietošanas paradumu maiņa attiecas uz Latvijas sabiedrību kopumā, un krievvalodīgā auditorija nav izņēmums.

"Kantar TNS" veiktā krievvalodīgās auditorijas analīze uzrāda būtiskas atšķirības radio un TV satura lietošanas paradumos atkarībā no auditorijas vecuma. Latvijas krievvalodīgo jauniešu (12–24 gadi) vidū popularitātes augšgalā ir pavisam citi TV kanāli un radioprogrammas nekā vecākai paaudzei. Zīmīgi, ka jaunieši, kuriem valsts valoda nav dzimtā, vairāk patērē arī, piemēram, TV saturu latviešu valodā.

Piemēram, kopumā cittautiešu auditorijā 2017. gadā visskatītākie TV kanāli ir "PBK", "NTV Mir Baltic" un "RTR Planeta Baltija", kamēr krievvalodīgo jauniešu auditorijā visskatītākie ir kanāli "3+", "PBK" un "TV6".

"Citādi domājoši, bet lojāli"

Ar cita rakstura statistiku situācijas analīzi turpina NAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa. Viņa akcentē Latvijas īpašo situāciju saistībā ar Latvijas iedzīvotāju grupu, ko kaimiņvalsts definē kā "Krievijas tautiešus". Krievijas Ārlietu ministrijas ieskatā praktiski visa Latvijas krievvalodīgā sabiedrība pieskaitāma šai iedzīvotāju kategorijai, un, pēc Maskavas aplēsēm, Latvijā šīs iedzīvotāju grupas īpatsvars ir ļoti augsts.

"Krievijas tautiešu" skaits

Valsts Skaits Īpatsvars
Latvija 750 000 37%
Igaunija 400 000 30%
Kazahstāna

Ukraina

5 000 000

7 000 000

28%

16%

Avots: Krievijas Ārlietu ministrijas dati

Pētniece skaidro, ka jēdziens "Krievijas tautieši" ir stiepjams, jo tas lielā mērā ir cilvēku pašidentifikācijas jautājums. Tomēr šādas iedzīvotāju grupas lielais īpatsvars sabiedrības saliedētības kontekstā Latvijai, neapšaubāmi, esot liels izaicinājums.

I. Bērziņa: "Protams, ka mums ir polarizēta sabiedrība un tas rada ilgtermiņa problēmas Latvijas attīstībā. Bet ir arī saskares punkti. Es sacītu, ka krievvalodīgā auditorija ir citādi domājoša, bet lojāla Latvijai." Raksturojot norises pastāvošā informācijas kara laukā, pētniece spriež, ka cīņa norisinās starp Krieviju un Rietumiem, bet Latvija atrodas šī kara frontes līnijā.

"Latvijas sabiedrībā lielāko polarizāciju izraisa starptautiskās politikas jautājumi, bet pastāv labas iespējas rast kopīgu valodu jautājumos, kas skar vietējās dzīves norises un problēmas," teic I. Bērziņa. Viņasprāt, valstij, komunicējot par politiskajiem risinājumiem, ir jārēķinās arī ar krievvalodīgo auditoriju. Tas nozīmējot, ka jābūt gudrai stratēģiskajai komunikācijai un jānovērtē arī krievvalodīgo mediju loma šajā procesā.

Taujāta, kādā valodā medijiem jāuzrunā Latvijas cittautieši, I. Bērziņa atbild: "Komunikācijas teorija noteic, ka ar jebkuru auditoriju ir jārunā tai saprotamā valodā. Bet, no otras puses, mums ir arī likumi. Un tie ir pamatoti."

Atslēgas vārds – lokāls saturs

"Baltkom radio" un "Vesti Segodņa" žurnālists Ābiks Elkins uzskata, ka krievvalodīgajai auditorijai Latvijā ir diezgan plašs mediju piedāvājums. Viņaprāt, varētu vēlēties vēl kādu diskusiju un analītisku pārraidi. Ā. Elkins: "Valstij pastāv izvēles iespēja – runāt ar krievvalodīgo auditoriju vai atstāt šo komunikāciju pašplūsmā. Ja izvēlamies pirmo ceļu, faktiski pastāv divas iespējas – uzrunāt šo auditoriju, izmantojot sabiedriskos medijus, vai domāt par finansējumu arī komercmedijiem."

Sabiedriskā medija portāla krievu valodas versijas "Rus.lsm.lv" galvenais redaktors Aleksandrs Krasņitskis iedzīvotāju interešu atšķirības vairāk saskata reģionālā, nevis valodas lietojuma kontekstā: "Rīdzinieku intereses krasi atšķiras no auditorijas interesēm Kurzemē vai Latgalē." Tāpēc, viņaprāt, atslēgas vārds ir – lokāls saturs.

"Milzīgs lēciens pareizajā virzienā bija Latvijas Radio Latgales studijas izveide Rēzeknē," vērtē A. Krasņitskis. Latvijas Radio (LR) 4 direktore Ilona Madesova piebilst, ka līdz ar Latgales studijas izveidi programmas auditorija Latgalē ir pat dubultojusies.

Portāla "Delfi" krievu valodas versijas galvenais redaktors Anatolijs Golubovs uzsver, ka apstākļos, kad krievvalodīgajiem medijiem Latvijā jācīnās par auditorijas uzmanību ar ārvalstu medijiem, kuru rīcībā ir salīdzinoši milzīgi resursi, pareizais ceļš ir fokusēties uz lokālo informāciju. A. Golubovs: "Ir kļūdaini domāt, ka krievi portālā lasa rakstus tikai par Putinu. Statistika rāda, ka vispopulārākās tēmas ir par Latviju, par to, kas notiek šeit, – par politiku, sabiedrību, ekonomiku..."

"Neesam informācijas kara dalībnieki"

Krievvalodīgo mediju satura veidotāji nepiekrīt apgalvojumam, ka Latvijas mediju telpā pastāvētu divas dažādas informācijas plūsmas un ir atšķirīga dienaskārtība atkarībā no medija valodas. "Atšķirība drīzāk ir starp kvalitatīvu žurnālistiku un ne-žurnālistiku, kas sastopama kā latviešu, tā krievu valodas medijos," uzskata "Rus.lsm.lv" galvenais redaktors A. Krasņitskis.

"Divu dažādu informatīvo telpu nav, bet ir daži atšķirīgi akcenti," vērtē LR4 direktore I. Madesova. Viņasprāt, lielākas atšķirības saskatāmas, ja runājam par ārvalstīs radīto saturu, bet to nevar teikt par vietējo saturu. Arī A. Elkins pieļauj, ka par lielāku Krievijas informatīvās telpas iespaidu iespējams runāt, piemēram, Sīrijas notikumu atspoguļojumā, bet jautājumā par Latvijas norisēm būtisku atšķirību neesot.

Turpretī  Daugavpils mediju un komunikāciju uzņēmumu līdzīpašniece Jeļena Pankeviča LV portālam uzsver, ka informācijas plūsma medijos latviešu valodā un krievu valodā atšķiras. Šī iemesla dēļ viņai piederošie mediji Daugavpilī kā informācijas avotu izmantojot, piemēram, portāla "Delfi" latviešu, nevis krievu valodas versiju.

"Problēma ir tā, ka Latvijas mediji iesaistās politiskajā cīņā," spriež J. Pankeviča, vērtējot pēdējā laika tendences plašsaziņas līdzekļu vidē. Viņasprāt, tam ir ļoti negatīvas sekas, jo tā tiekot vairota etniskā spriedze, kas šobrīd jau esot sasniegusi galēju robežu. Citi diskusijas dalībnieki gan nepiekrīt, ka situācija būtu tik dramatiska.

"Mēs neesam informācijas kara dalībnieki – mēs nenodarbojamies ne ar propagandu, ne kontrpropagandu," uzsver Latvijas Radio pārstāve I. Madesova. Viņai piekrīt arī Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājs Ivars Belte: "Mūsu uzdevums nav kādu pāraudzināt vai kritizēt u. tml. Mūsu uzdevums ir aizstāvēt viedokļu daudzveidību, informēt, analizēt, pildīt sargsuņa lomu. Tas ir darbs, ko mēs arī darām." Vienlaikus LTV vadītājs atzīst, ka būtu ļoti gandarīts, ja sabiedriskais medijs spētu izveidot tādu vērtību sistēmu, ap kuru pulcētos dažādas sabiedrības grupas, tostarp mazākumtautības un diaspora.

Mediju atbalsta fonda finansējums ir nepietiekams

Kā LV portālam atzīst NEPLP priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš, padomē ļoti augstu novērtē diskusijā "Runāt. Uzrunāt. Saprast" iegūtās atziņas un būšot nepieciešams laiks, lai tās apkopotu.

I. Āboliņš: "Bet jau tagad varu teikt, ka ir iezīmējušies daži virzieni, pie kuriem strādāt. Pirmkārt, domājam uzsākt sarunu ar Kultūras ministriju (KM) par iespēju konkursos atvēlēt vairāk naudas saturam mazākumtautību valodās. Otrkārt, ļoti svarīgi ir attīstīt sabiedrisko mediju multimediju platformu mazākumtautību valodās. Tādēļ esam lūguši gan LR, gan LTV valdei izstrādāt savu redzējumu par šo jautājumu. Tāpat uzskatām, ka ir jāstiprina Latgalē radītais saturs, un mūsu mērķis ir panākt, ka Latvijas Radio Latgales studija tiek iekļauta 2019. gada bāzes budžetā."

Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne LV portālam skaidro, ka mediju atbalsta fonda finansējums tiek izlietots atbilstoši pieņemtajiem politikas plānošanas dokumentiem, nodrošinot latviešu valodas aizsardzību un stiprināšanu. A. Grišāne: "Latviešu valodas saglabāšana un nostiprināšana ir Latvijas ilgtermiņa attīstības prioritāte, un piederība Latvijai tiek stiprināta uz latviešu valodas pamata. Nepieciešamība nostiprināt un kopt latviešu valodas kvalitāti informācijas telpā, jo īpaši plašsaziņas līdzekļos, uzsvērta arī Valsts valodas politikas pamatnostādnēs."

Diskusija "Runāt. Uzrunāt. Saprast" vēlreiz apliecināja, ka valoda, protams, ir kritērijs medija izvēlē, taču, kā to rāda pētījumi un mediju pārstāvju diskusijās apspriestais, lielākajai auditorijas daļai latviešu valoda ir zināma un tā lieto saturu latviešu valodā, ja šis saturs ir interesants un uzrunājošs, – uzsver KM pārstāve.  "Līdz ar to ilgtermiņā būtiski attīstīt tādu mediju vidi, kas uzrunā ikvienu Latvijas iedzīvotāju un valstspiederīgo, stiprinot vietējā satura kvalitāti un daudzveidību. Lai to veicinātu, mediju atbalsta programmu ietvaros gan pagājušajā gadā, gan šogad tiks paredzēta īpaša kategorija mazākumtautību auditorijas uzrunāšanai latviešu valodā. Vienlaicīgi apzināmies, ka mediju atbalsta fonda finansējums ir nepietiekams," piebilst A. Grišāne.

KM pārstāve vienlaikus atgādina, ka medijiem Latvijā ir pieejams finansējums arī satura veidošanai citās valodās, piemēram, NEPLP elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem organizē konkursus satura veidošanai mazākumtautību valodās, pieejams arī finansējums starptautiskos konkursos.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv