NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
06. aprīlī, 2018
Lasīšanai: 9 minūtes

Krievijas militārajām mācībām ir augsta intensitāte

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: EPA

Militāro mācību rīkošanas noteikumi ar Krieviju nav atrunāti starptautiskajās vai divpusējās vienošanās, jo tie atrodas nacionālo valstu pārziņā. Kā norāda Aizsardzības ministrija, nevar apgalvot, ka Krievija neievēro militāro mācību rīkošanas noteikumus, taču attiecībā pret reģiona valstīm tā noteikti nav draudzīga prakse no kaimiņvalsts puses.

īsumā
  • "Tiešs robežas tuvums" ir indikatīvs apzīmējums, ka militārās mācības notiek netālu no Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, proti, Latvijas pierobežā.
  • Militārās aktivitātes veic visas reģionālās valstis. Krievijas militārajām mācībām ir augsta intensitāte, jo tās mēdz būt iepriekš neizsludinātas, kā arī ar uzbrukuma elementiem reģionālajām valstīm.
  • Ar Krieviju militāro mācību rīkošanas noteikumi nav atrunāti starptautiskajās vai divpusējās vienošanās.
  • Vīnes dokuments EDSO ir viens no dokumentiem, kas regulē novērotāju klātbūtni militāro mācību laikā, kā arī bruņojuma kontroli un inspekcijas.
  • Mācības ir nepieciešams skatīt kā daļu no Krievijas stratēģiskās komunikācijas, jo izvēlētie mācību rajoni nav pamatoti ar militāro nepieciešamību.
  • NBS atbild par situācijas un apdraudējuma līmeņa izvērtējumu Latvijā.

Aizsardzības ministrija (AM) pirms vairākām dienām ziņoja, ka Krievijas jūras spēki no 4. līdz 6. aprīlim virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas (EEZ) Baltijas jūrā plāno veikt raķešu šaušanas pārbaudi. Savukārt LV portāls publikācijā "Militārās mācības. Ko par tām der zināt?" jau rakstīja, ka par šādiem militārajiem vingrinājumiem ir jāinformē blakus esošās valstis, ja mācības ir paredzētas tiešā to robežu tuvumā.

Ko nozīmē "tiešs robežas tuvums"?

""Tiešs robežas tuvums" ir indikatīvs apzīmējums, lai labāk izteiktu faktu, ka, piemēram, šobrīd Krievijas militārās mācības notiek netālu no Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, t.i., Latvijas pierobežā," stāsta AM Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze, norādot, ka šādu apzīmējumu var salīdzināt ar Krievijas militārajām mācībām, kas tiek rīkotas uz sauszemes Pleskavas un citos Krievijas apgabalos Latvijas pierobežā.

Minētos teritoriālos ūdeņus joprojām uzskata par Latvijas EEZ. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Jūras tiesību konvencijas 57. pantu "EEZ platums nedrīkst pārsniegt 200 jūras jūdzes, kuras aprēķina no taisnajām bāzes līnijām, no kurām ir mērīts teritoriālās jūras platums".

"Ņemot vērā, ka Baltijas jūra ir pārāk šaura, lai katrai piekrastes valstij varētu nodalīt 200 jūras jūdzes, EEZ Baltijas jūrā tiek sadalīta vienmērīgi starp šīm valstīm," skaidro AM pārstāve.

Kas ir ekskluzīvā ekonomiskā zona?

ANO Jūras tiesību konvencijas 55. pants paredz, ka "EEZ ir rajons, kas atrodas aiz teritoriālās jūras un ir pieguļošs tai, kuram piemērojams šajā daļā noteiktais īpašais tiesiskais režīms, saskaņā ar kuru piekrastes valsts tiesības un jurisdikciju, un citu valstu tiesības un brīvības regulē šīs Konvencijas atbilstošie noteikumi".

Kā norāda A. Gnēze, to neuzskata par valsts teritoriju, taču tajā ir noteiktas valsts ekskluzīvās tiesības uz dabas resursu izmantošanu, jūras zinātnisko izpēti un citām aktivitātēm.

NBS gatavības pakāpe

"Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir noteiktas draudu brīdinājuma pakāpes, kā arī militārā apdraudējuma līmeņi, atbilstoši kuriem tiek noteikta NBS gatavības pakāpe," stāsta A. Gnēze, norādot, ka apdraudējuma līmeņi tiek mainīti atbilstoši agrās brīdināšanas indikatoriem, kas savukārt mainās atbilstoši militārās aktivitātes intensitātei Latvijas pierobežā.

Tāpat AM pārstāve skaidro, ka militārās aktivitātes veic visas reģionālās valstis, taču Krievijas militārajām mācībām ir augsta intensitāte, jo tās mēdz būt iepriekš neizsludinātas, kā arī ar uzbrukuma elementiem reģionālajām valstīm: "Bieži vien Krievija neievēro 2011. gada Vīnes dokumenta nosacījumus par citu valstu novērotāju ielūgšanu uz militārajām mācībām."

Līdz ar to tas liedz Latvijai iespēju pārbaudīt un pārliecināties, ka Krievijas trenētās spējas nav vērstas pret Latviju vai citām NATO (Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas) dalībvalstīm.

Jāievēro drošības noteikumi

Ja runa ir par militārajām mācībām Latvijas teritorijā, tad par drošības noteikumu neievērošanu atbild mācību vadītājs, par mācībām atbildīgās militārās vienības komandieris, kā arī pats atbildīgais karavīrs.

Savukārt informāciju par noteikumu neievērošanu militāro mācību laikā nodod atbilstoši subordinācijai un nepieciešamības gadījumā veic dienesta izmeklēšanu. Kā stāsta A. Gnēze, preventīva rīcība šādos gadījumos ir drošības noteikumu ievērošana visā mācību norises laikā, kā arī pastiprināta kontrole bīstamo manevru pildīšanas laikā, piemēram, kad notiek kaujas šaušana.

"Ja runa ir par militārajām mācībām ārvalstīs, tad Latvijas iespējas ir ierobežotas, it īpaši iespēja veikt preventīvās darbības, jo ārvalstu militārās mācības atrodas citu valstu pakļautībā un tās pašas atbild par to norisi un iespējamo incidentu novēršanu, kas varētu rasties mācību laikā," skaidro AM pārstāve.

Nedraudzīga prakse

Tāpat A. Gnēze norāda, ka ar Krieviju militāro mācību rīkošanas noteikumi nav atrunāti starptautiskajās vai divpusējās vienošanās, proti, tie atrodas nacionālo valstu pārziņā.

Kopš 1991. gada Latvija ir iestājusies Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO), kas mums kā valstij nodrošina iespēju aizstāvēt savas nacionālās intereses, piedaloties politisko un politiski militāro lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī nostiprināt Latvijas lomu starptautiskajā apritē.

"Ar šīm mācībām tiek radīts nepatīkams precedents, kas norāda, ka Krievija arī turpmāk rīkos militārās mācības ne tikai Rietumu kara apgabalā, bet arī citu valstu EEZ Baltijas jūrā."

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze

Savukārt Vīnes dokuments EDSO ir viens no dokumentiem, kas regulē novērotāju klātbūtni militāro mācību laikā, kā arī bruņojuma kontroli un inspekcijas. "Krievija bieži neievēro Vīnes dokumenta nosacījumus, neielūdz novērotājus, veic pēkšņas militārās mācības, kā arī rīko mācības, kas ir zem novērotāju ielūgšanas sliekšņa," skaidro A. Gnēze.

AM pārstāve neapgalvo, ka Krievija neievēro militāro mācību rīkošanas noteikumus, taču norāda, ka vienlaikus tā nav draudzīga prakse no minētās valsts puses attiecībā pret reģiona valstīm, jo šādām mācībām trūkst pārskatāmības un citas informācijas, piemēram, informācija par konkrētiem manevriem un izmantotajām raķetēm.

Daļa no Krievijas stratēģiskās komunikācijas

A. Gnēze skaidro, ka ar šīm mācībām tiek radīts nepatīkams precedents, kas norāda, ka Krievija arī turpmāk rīkos militārās mācības ne tikai Rietumu kara apgabalā, bet arī citu valstu EEZ Baltijas jūrā.

"Mācības ir nepieciešams skatīt kā daļu no Krievijas stratēģiskās komunikācijas, jo izvēlētie mācību rajoni nav pamatoti ar militāro nepieciešamību, tiem drīzāk ir cits mērķis – Krievijas spēka demonstrēšana un mūsu pretreakcijas provocēšana, proti, līdzīgi kā ar citām militārajām aktivitātēm reģionā, Krievija pārbauda mūsu reaģēšanas spējas un vienotību," skaidro AM pārstāve, papildinot, ka arī NATO uz šādu Krievijas rīcību ir jāreaģē vienoti un saskanīgi.

Ministrija un NBS seko līdzi notikumiem

Saskaņā ar AM sniegto informāciju 29. martā uz sarunu par gaidāmajām militārajām mācībām virs Latvijas EEZ Baltijas jūrā ministrija izsauca Krievijas militāro, gaisa un jūras spēku atašeju Latvijā pulkvedi Andreju Lobovu. Šīs tikšanās laikā viņš pauda neapmierinātību saistībā ar izvēlēto mācību rajonu Liepājas tuvumā, kā arī par Krievijas praksi rīkot provokatīvas militāra rakstura aktivitātes citu valstu pierobežā.

"Pašu mācību laikā gan AM, gan NBS seko līdzi mācību norisei, lai nepieciešamības gadījumā reaģētu uz situācijas eskalāciju atbilstoši agrās brīdināšanas indikatoriem, proti, līdzīgi kā citu Krievijas militāro mācību laikā, Latvijas pierobežā Rietumu kara apgabalā NBS atbild par situācijas un apdraudējuma līmeņa izvērtējumu Latvijā," skaidro A. Gnēze.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI