SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
08. martā, 2018
Lasīšanai: 9 minūtes

Noteiks atbildību par robežsardzes tehnisko līdzekļu bojāšanu un suņu darba kavēšanu

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Valsts robežsardze ar likumprojekta palīdzību vēlas risināt vairākas problēmas, ar kurām ir saskārusies darba praksē un kas ir saistītas ar tehnisko līdzekļu bojāšanu un dienesta suņu darba kavēšanu.

FOTO: Iekšlietu ministrija

Līdz ar žoga izbūvi un robežuzraudzības tehnisko līdzekļu uzstādīšanu gar valsts ārējo robežu Latvijas Republikas valsts robežas likumā ir nepieciešams noteikt arī atbildību par minēto lietu bojāšanu. Valsts robežsardze ir konstatējusi arī gadījumus, kad notiek uzbrukumi dienesta suņiem, tāpēc Saeimā plāno likumā iestrādāt aizliegumus uzbrukt, traucēt, kavēt vai atņemt iespēju dienesta sunim veikt tam uzdotās darbības.

īsumā
  • Likumprojekts paredz, ka robežpārbaudes un robežuzraudzības tehnisko līdzekļu bojāšana, iznīcināšana, pārveidošana vai pārvietošana ir aizliegta, kā arī uzbrukt, traucēt, kavēt vai atņemt iespēju dienesta sunim veikt tam uzdotās darbības ir aizliegts.
  • Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir lēmusi priekšlikumu veidā pārcelt plānotos aizliegumus uz likumprojektu, kuru jau paredzēts izskatīt 3. lasījumā, lai attiecīgās normas stātos spēkā pēc iespējas ātrāk.
  • Pagaidām likumprojektā administratīvā atbildība paredzēta tikai par darbībām, kas saistītas ar tehniskajiem līdzekļiem.
  • Tieslietu ministrijas darba grupā nolēma, ka atbildība par dienesta suņu darba kavēšanu jāparedz atsevišķā likumā, jo dienesta suņi ir arī policijai un muitai.
  • Likumprojektā ir skaidri noteikti aizliegumi gan par robežuzraudzības tehnisko līdzekļu bojāšanu, gan par robežsardzes dienesta suņu darba kavēšanu, līdz ar to nevar būt situācija, ka administratīvā atbildība par vienu no aizliegumiem tiek paredzēta šajā likumā, bet par otru – citā.

Šobrīd Saeimā ir atvērti divi likumprojekti par grozījumiem valsts robežas likumā (viens tiek gatavots 3. lasījumam, otrs – 1. lasījumam). Līdz ar to jaunākā likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" sadaļu, kas nav saistīta ar likumprojekta "Administratīvo pārkāpumu procesa likums" (APPL) kodifikāciju un vienotām procesuālajām normām, bet ir saistīta ar tehnisko līdzekļu bojāšanu un robežsardzes dienesta suņu darba traucēšanu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir lēmusi priekšlikumu veidā pārcelt uz likumprojektu, ko gatavo 3. lasījumam, lai minētās normas stātos spēkā pēc iespējas ātrāk.

Robežsardze mēģina risināt problēmas

Valsts robežsardze (VR) ar likumprojekta palīdzību vēlas risināt vairākas problēmas, ar kurām ir saskārusies darba praksē. "Mēs gribam novērst jebkādas darbības, kas var tikt vērstas pret dienesta suņiem, kā arī novērst situācijas, kad tiek bojāti robežuzraudzības tehniskie līdzekļi," atzīst VR Juridiskās nodaļas galvenais inspektors virsleitnants Jānis Voitehovičs.

Likumprojekts paredz papildināt 29. pantu ar 1.1 daļu, kas nosaka, ka "robežpārbaudes un robežuzraudzības tehnisko līdzekļu bojāšana, iznīcināšana, pārveidošana vai pārvietošana ir aizliegta. Uzbrukt, traucēt, kavēt vai atņemt iespēju dienesta sunim veikt tam uzdotās darbības ir aizliegts". Savukārt administratīvo atbildību vismaz pagaidām šis likumprojekts paredz tikai par darbībām, kas saistītas ar tehniskajiem līdzekļiem.

Kāpēc neparedz administratīvo atbildību par dienesta suņa darba traucēšanu?

Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs neizprot, kāpēc nav paredzēta administratīvā atbildība par dienesta suņu darba kavēšanu, jo iepriekš minētais pants aizliegumu nosaka par abu veidu pārkāpumiem.

Taču J. Voitehovičs skaidro, ka Tieslietu ministrijas (TM) darba grupā nolēma, ka atbildība par dienesta suņu darba kavēšanu jāparedz atsevišķā likumā (Pārvaldes un sabiedriskās kārtības likumā), jo dienesta suņi ir arī policijai un muitai. Proti, tādā gadījumā vienā likumā paredzētu aizliegumu, kas attiecas pret visiem, nevis tikai robežsardzes dienesta suņiem.

"Mēs gribam novērst jebkādas darbības, kas var tikt vērstas pret dienesta suņiem, kā arī novērst situācijas, kad tiek bojāti robežuzraudzības tehniskie līdzekļi."

Valsts robežsardzes Juridiskās nodaļas galvenais inspektors virsleitnants Jānis Voitehovičs

Savukārt TM Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Mauliņa skaidro, ka Pārvaldes un sabiedriskās kārtības likumu plāno izsludināt valsts sekretāru sanāksmē aptuveni līdz šī gada 1. jūnijam. Šobrīd minētais likums ir izstrādes stadijā Administratīvo tiesību nodaļā. "Likumprojektā šobrīd ir iestrādāts pants par uzbrukumu dienesta sunim vai nelikumīgu traucēšanu, kavēšanu vai pilnīgu iespēju atņemšanu dienesta sunim veikt uzdotās darbības," papildina L. Mauliņa.

Tāda situācija nevar būt

Saeimas komisijas vairākums aicina VR iesniegt priekšlikumu, kas nosaka administratīvo atbildību par dienesta suņu darba traucēšanu, tomēr grozījumos LR valsts robežas likumā. Kā pamato komisijas deputāti, ja likumā ir skaidri noteikti aizliegumi gan par robežuzraudzības tehnisko līdzekļu bojāšanu, gan par VR dienesta suņu darba kavēšanu, nevar būt situācija, ka administratīvā atbildība par vienu no aizliegumiem tiek paredzēta šajā likumā, bet par otru – citā.

J. Voitehovičs atzīst, ka VR nav nekas pret to, lai atbildība par abiem minētajiem pārkāpumiem tiktu paredzēta LR valsts robežas likumā, taču, domājot par citiem dienestiem ar līdzīgu suņu pielietojumu, tas nešķiet korekti.

Parādās APPL kodifikācijas ēnas puses

Saeimas Juridiskais birojs vērš uzmanību, ka šis ir viens no uzskatāmiem piemēriem, kurā sāk parādīties likumprojekta APPL dekodifikācijas ēnas puses: "Nav zināms, kurā likumā vai pat vairākos parādīsies viena un tā paša rakstura puses." Savukārt Saeimas deputāts Jānis Ādamsons norāda, ka arī par tehnisko līdzekļu bojāšanu atbildība ir paredzēta daudzos citos likumos, kas, līdzīgi kā ar dienesta suņiem, skar ne tikai robežsardzi, bet arī policiju un citus dienestus.

LV portāls publikācijā "Ko paredz topošais Administratīvo pārkāpumu procesa likums?" jau rakstīja, ka līdz ar minētā likumprojekta spēkā stāšanos 2020. gada 1. janvārī pašreizējais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss zaudēs spēku, savukārt pēc reformas, ja persona vēlēsies darboties konkrētā nozarē, visas viņu interesējošās tiesību normas varēs atrast un izlasīt vienuviet – vienā likumā, arī informāciju par administratīvo atbildību.

Robežsardzes pieredze

VR Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Jānis Laimiņš komisijas sēdē klātesošos iepazīstināja ar gadījumiem, kādus robežsardzei ir nācies sastapt praksē:

  • kopš 2014. gada ir palielinājies gadījumu skaits, kad robežpārkāpēji pret dienesta suņiem izmanto dažādas izsmidzinošas vielas – izsmidzinātājus ar tajos iepildītiem šķidrumiem, kuriem raksturīga etiķa smaka, asos piparus u. tml.;
  • suns, konstatējot iepriekš minētās smakas, vismaz uz stundu "iziet no ierindas", kas apgrūtina likumpārkāpēja aizturēšanu;
  • 2016. gadā nelegālo imigrantu pārvadātāju aizturēšanas laikā likumpārkāpējs mežā atrada koku un mērķtiecīgi sāka sist suni;
  • zinot, ka robežšķērsošanas vietā tiks izmantoti suņi, lai pārmeklētu personu somas un automašīnas, likumpārkāpēji, jau savlaicīgi apstrādājot šīs lietas ar iepriekš minētajiem šķidrumiem, mēģina slēpt, piemēram, kontrabandas cigaretes vai citus aizliegtus priekšmetus, kas rada "caurumus" uz robežas, jo dienesta suns maiņas ilgumā vairs nespēj strādāt;
  • pēdējo gadu statistika liecina, ka pārkāpumi, kas saistīti ar robežbūvēm un robežzīmēm, ir sezonāla rakstura, bet biežāk konstatēti uz Latvijas–Lietuvas robežas, kur personas viegli var piekļūt robežzīmēm (mēdz raut nost ģerboņus un robežzīmes numura zīmes);
  • uz Latvijas–Igaunijas robežas biežāk robežzīmes bojā mehāniski, bet 2010. gadā 5 robežzīmes nozaga;
  • uz Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežas robežzīmes nebojā, bet ir paredzams, ka pēc robežizbūves personas varētu sākt mehāniski bojāt gan tiltiņus, gan žogu, gan sensorus un kameras, lai varētu pārvietot cigaretes, nelegālo imigrantu grupas u. tml.

Uzziņai

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, kopš Latvija ir Šengenas līguma dalībvalsts, par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu (ārpus robežšķērsošanas vietām) uz Latvijas un Krievijas valsts robežas un Latvijas un Baltkrievijas valsts robežas ir aizturēts šāds personu skaits:

  • 2008. gadā – 55;
  • 2009. gadā – 72;
  • 2010. gadā – 54;
  • 2011. gadā – 50;
  • 2012. gadā – 106;
  • 2013. gadā – 66;
  • 2014. gadā – 144;
  • 2015. gadā – 476;
  • 2016. gadā – 376;
  • 2017. gada pirmajā pusgadā – 78.
Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI