Pāreja no bilingvālās izglītības. Kā atbalstīs skolotājus?

Ko paredz grozījumi izglītības likumos?

Izglītības likuma grozījumi nosaka pamatizglītības posmā bilingvālajā izglītībā mācību valodas proporcijas, skaidro Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks. Atbilstoši grozījumiem pāreja nenozīmē, ka mācības būs pilnībā latviešu valodā. Tās būs šādā proporcijā:

• 1.–6. klasē: 50% mācību valsts / 50% mazākumtautību valodā;
• 7.–9. klase: 80% mācību valsts / 20% mazākumtautību valodā.

Paredzēts 1.–6. klasē par valsts pamatizglītības standartu noteikt trīs izglītības programmu paraugus, lai īstenotu mazākumtautību izglītības programmas, bet skola varēs izvēlēties vienu no tiem.

Visām izglītības iestādēm, kas īsteno Latvijas vispārējās izglītības standartam atbilstošas izglītības programmas, attiecībā uz mācību valodu tiek noteiktas vienotas prasības. Šīm izmaiņām noteiks pārejas periodu, paredzot, ka pilnībā izmaiņas stāsies spēkā 2021./2022. mācību gadā.

Savukārt grozījumi Vispārējās izglītības likumā paredz, ka vidusskolas posmā visās skolās bērni mācīsies pēc vienotas vispārējās vidējās izglītības programmas. Skolas varēs turpināt mācīt mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

Vairāk par to, kā notiks pāreja, lasiet LV portāla skaidrojumā "Pārmaiņas mazākumtautību izglītībā. Kādas tās būs?".

Jāņem vērā – lai komisijas atbalstītie grozījumi Izglītības likumā un grozījumi Vispārējās izglītības likumā stātos spēkā, tie trīs lasījumos vēl jāskata Saeimā.

Kāpēc atbalsts nepieciešams?

Tomēr neatkarīgi no tā, vai likumprojektus Saeimā apstiprinās vai ne, mazākumtautību pedagogu valodas apguvei ir piešķirts finansējums.

Kā skaidro Latviešu valodas aģentūras pārstāve direktora vietniece/Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa, valsts arī iepriekš ir sniegusi atbalsta pasākumus mazākumtautību skolotājiem. Lai gan normatīvie akti nosaka, kādas valsts valodas prasmes ir jāpārvalda skolotājiem, tomēr pedagogiem valoda ir darba instruments, kas jāattīsta un jāpilnveido. Latviešu valodas aģentūra 2013. gadā veikusi arī pētījumu, kurā 76% respondentu, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, norādījuši, ka izjūt nepieciešamību darba vajadzībām savas latviešu valodas prasmes uzlabot. Pārsvarā tie bija bērnudārzu skolotāji, īpaši to palīgi.

Tiem pedagogiem, kas savu pedagoģisko kvalifikāciju nav ieguvuši Latvijā, ir pienākums iegūt valsts valodas prasmes (C1 līmenī) apliecību – tas nozīmē, ka skolotājs brīvi sarunājas, var lasīt profesionālo literatūru, to saprast un izskaidrot. Kā LV portālam iepriekš norādījusi arī IZM valsts sekretāra vietniece Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Gunta Arāja, skolotāji valodu prot, tomēr, lai brīvāk strādātu ar dažādiem mācību līdzekļiem un izmantotu dažādas mācību metodes, ir nepieciešams padziļināt un pilnveidot profesionālās prasmes.

Savukārt Izglītības un kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča norādīja, ka dienests ir vairākkārt saskāries ar gadījumiem, kad skolotāju valsts valodas zināšanas nav pietiekamā līmenī, tostarp arī latviešu valodas skolotāju.

Atbalsts būs pieejams četros virzienos

Lai pārejā uz valsts valodu sniegtu atbalstu mazākumtautību skolotājiem, Latviešu valodas aģentūra laika periodā no 01.01.2018. līdz 31.08.2021. īstenos vairākus atbalsta pasākumus. Tie domāti tiem skolotājiem, kas strādā izglītības iestādēs, kuras īsteno pirmsskolas un pamatskolas mazākumtautību izglītības programmas, kā arī vispārējās vidējās izglītības programmas. Projekta kopējās izmaksas ir 3 299 358 eiro.

Atbalsts tiks sniegts divos virzienos: latviešu valodas prasmes pilnveide un pedagogu profesionālās kompetences pilnveide, tai skaitā mācību un metodisko līdzekļu izveide un pieejamības nodrošināšana.

Latviešu valodas kursi

Projekta ietvaros paredzēti 120 stundu kursi latviešu valodas pilnveidei profesionālo pienākumu veikšanai pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, kā arī pēc nepieciešamības tie būs pieejami skolotājiem visās izglītības pakāpēs.

Kursa dalībniekiem tiks piedāvāta latviešu valodas prasmes diagnostika un valsts valodas prasmes (C līmenis) pārbaude (pēc izvēles). Tomēr, kā skaidro D. Dalbiņa,  skolotājiem nevajadzētu baidīties veikt šo pārbaudi, jo spēkā paliks pēdējais personai labvēlīgais lēmums par tās valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi. To nosaka MK noteikumu Nr. 733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" 50. punkts.

Atbalsta pasākumi pedagogu sadarbībai

Lai skolotāji veiksmīgi pilnveidotu savas valodas prasmes, zinot, ka valodu vislabāk ir pilnveidot, tajā aktīvi runājot, tiek paredzēti arī speciāli pasākumi. Projekta ietvaros plānoti:

• 96 atbalsta un pieredzes semināri par latviešu valodas lietojumu profesionālajām vajadzībām un mācību satura apguvi latviski;
• 16 skolu sadarbības veicināšanas pasākumi;
• 7 nometnes pedagogiem latviešu valodas un kultūrvides apguvē;
• 2 konferences;
• 36 izstrādāto mācību un metodisko materiālu ieviešanas semināri.

Tāpat pedagogiem būs pieejami (tostarp e-vidē) arī jauni metodiskie un mācību līdzekļi pedagogu atbalstam:

5 mācību materiāli skolēniem:

• didaktisko materiālu komplekts pirmsskolas izglītības iestādēm;
• galda spēļu komplekts pirmsskolas izglītībai un sākumskolai;
• animācijas filmas latviešu valodas apguvei;
• latviešu valodas bilžu vārdnīca;
• individuālas konsultācijas skolēniem "ClassFlow" vidē.

6 metodiskie materiāli skolotājiem:

• rokasgrāmata pirmsskolas pedagogiem;
• rokasgrāmata sākumskolas pedagogiem;
• rokasgrāmata pamatskolas un vidusskolas  pedagogiem;
• labās prakses piemēri – videomateriāls (10 vienības);
• pedagoga portfolio, īstenojot mācības latviešu valodā.  Metodisko un mācību materiālu kopums (4 vienības);
• pašvērtēšanas un pašmācības rīks skolotājiem latviešu valodas apguvei un izvērtēšanai.