PROBLĒMA

Meklē risinājumus, kā samazināt maksu par obligāto iepirkuma komponenti

Inese Helmane, LV portāls15.02.2018
"ĪSUMĀ"
  • Maksājums par OIK sadalīts divās daļās – fiksētajā jeb jaudas komponentē, kas ir atkarīga no elektrības pieslēguma sprieguma pakāpes, un mainīgajā daļā, kas veidojas proporcionāli patērētajai elektroenerģijai.
  • OIK piešķiršana ir jāvērtē no juridiskā viedokļa, jāiedziļinās finanšu dokumentos – vai peļņas slieksnis, kas ir 9%, netiek pārkāpts, un jāpārbauda, kā notiek ražošanas process uz vietas.
  • LOSP jau vērsusies EM, Saeimā un valdībā ar lūgumu steidzamības kārtā pieņemt izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā, kas "radīja šo nevajadzīgo un absurdo OIK diferenciāciju".
  • Grozot divus Ministru kabineta noteikumus, būtu jānosaka stingrākas prasības ražotājiem un jāveic vispārējais sistēmas audits. Tā rezultātā "eventuāli samazinātos arī OIK".
Februārī saņemtie elektroenerģijas rēķini izraisījuši sašutumu gan uzņēmēju, gan mājsaimniecību vidū. Tos sadārdzinājis jaunais obligātā iepirkuma komponentes finansēšanas modelis. Kādi ir iespējamie risinājumi, lai samazinātu elektrības rēķinus, pētījusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas norāda uz sistēmas kroplumu un nepilnībām. Savukārt Ekonomikas ministrija kā risinājumu redz grozījumus normatīvajos aktos, lai īstenotu stingrāku atbalsta saņēmēju kontroli un veiktu vispārējo sistēmas auditu.

Jāatgādina, ka grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā saistībā ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) aprēķināšanu stājās spēkā šī gada 1. janvārī. Tie noteica, ka maksājums par OIK sadalīts divās daļās – fiksētajā jeb jaudas komponentē, kas ir atkarīga no elektrības pieslēguma sprieguma pakāpes, un mainīgajā daļā, kas veidojas proporcionāli patērētajai elektroenerģijai. OIK finansēšanas modeļa maiņa ir viens no Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajiem risinājumiem Rūpniecības atbalsta programmā, lai kāpinātu apstrādes rūpniecības starptautisko konkurētspēju un samazinātu ražošanas izmaksas.

Atbalsts un Eiropas Komisija

Lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā, Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas obligātais iepirkums un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Papildu izmaksas, kas rodas atbalsta sniegšanas rezultātā, sedz visi Latvijas elektroenerģijas lietotāji, maksājot OIK, kas papildus elektroenerģijas tirgus cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim tiek iekļauta elektroenerģijas gala cenā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš vakar preses konferencē skaidroja, ka Latvijā kopējā maksa par elektroenerģiju ir lielāka nekā citviet Eiropā un no OIK ieviešanas sākuma 2007. gadā līdz 2037. gadam par atjaunojamo enerģiju kopumā tiks samaksāti 3,96 miljardi eiro. Organizācijas mērķis ir panākt, lai piecu gadu laikā elektrības rēķini Latvijas uzņēmējiem ir zemākie Eiropas Savienībā (ES) un elektrības cenas ir konkurētspējīgas.

LTRK pētījumā secinājusi, ka, lai gan OIK ir definēta kā valsts atbalsts un tas jau ieviešanas brīdī bija jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, tas izdarīts desmit gadus vēlāk – tikai 2017. gadā. "Vai nav izveidojusies situācija, ka desmit gadus ir bijis valsts atbalsts, kas nav saskaņots ar EK? Vai gadījumā tas nebūs jāatmaksā?" preses konferencē aizdomas pauda LTRK valdes priekšsēdētājs.

Savukārt EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Jānis Patmalnieks LV portālam skaidroja, ka 2017. gadā ar EK ir saskaņots OIK ietvaros sniegtais atbalsts visā tā darbības periodā.

Kontrole un uzraudzība – pavirša

Patlaban atļauju saņemt par saražoto elektroenerģiju paaugstinātu tarifu ir saņēmuši vairāk nekā 400 uzņēmumi. LTRK pētījumā secinājusi, ka "OIK saņēmēju kontrole, uzraudzība ir bijusi visai pavirša un vāja, sistēma ir izmantota negodprātīgi. Tikai jaunā Ekonomikas ministrijas (EM) vadība sāk darīt kaut ko šajā virzienā".

LTRK uzskata, ka ir jānodrošina maksimāls OIK saņēmēju "caurspīdīgums", "savi varoņi visiem ir jāzina", kā arī jāpublicē visi lēmumi un informācija. EM gan argumentē, ka visa informācija jau tagad ir pieejama ministrijas mājaslapā šeit.

"OIK saņēmēju kontrole, uzraudzība ir bijusi visai pavirša un vāja, sistēma tiek izmantota negodprātīgi."

Pētījuma juristi arī ir nonākuši pie atziņas, ka normatīvais regulējums ir pietiekams, lai cīnītos ar negodprātīgiem uzņēmējiem. Bet, lai to darītu, OIK piešķiršana ir jāvērtē no juridiskā viedokļa, jāiedziļinās finanšu dokumentos – vai peļņas slieksnis, kas ir 9%, netiek pārkāpts, un jāpārbauda, kā notiek ražošanas process uz vietas.

LTRK Enerģētikas komitejas vadītājs Kaspars Osis norādīja ne tikai uz lielajiem OIK maksājumiem, bet arī uz augstajām sadales/pārvades tīkla izmaksām, kā rezultātā mazie un vidējie uzņēmumi ir TOP3 pozīcijā ES. Tiesa, EM jau iepriekš ir atzinusi, ka sadales/pārvades izmaksas Latvijā ir lielākās Baltijā.

LTRK uzskata, ka ir arī jāizstrādā enerģētikas stratēģija, par prioritāti izvirzot patērētāju intereses. Organizācija turpinās izpēti OIK jautājumā, jo "sistēma ir uzbūvēta kropla".

Jānodrošina caurskatāmība

To, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem līdz ar likuma izmaiņām palielināsies OIK maksājums, LTRK ir uzsvērusi vairākkārt. "Iesūtītie biedru elektroenerģijas rēķini liecina, ka EM solītais maksimālais kāpums mēnesī – 12 eiro maziem un vidējiem uzņēmumiem – nav īstenojies un ir krietni lielāks," sacīja K. Osis.

Savukārt J. Patmalnieks argumentēja, ka "ir jāvērtē katrs gadījums individuāli, jo rēķins ir atkarīgs no tā, kāda ir pieslēguma jauda un kāda ir tā noslodze", atzīstot, ka vidēji pieaugums OIK izmaksām varētu būt par 10%.

Sola rīkot publiskas akcijas

Ne tikai LTRK, bet arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir vērsusi uzmanību uz lauksaimnieku augstajiem elektroenerģijas maksājumiem. LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis preses konferencē uzsvēra, ka "zaļā enerģija kopējā OIK maksājumā ir ne vairāk kā 40%, bet 60% maksājam par elektroenerģiju, kas radīta koģenerācijā ar Krievijas dabasgāzi".

"Atstājam iespēju rīkot publiskas akcijas, aicinot iesaistīties iedzīvotājus sev labvēlīga lēmuma pieņemšanā."

Kāpēc jāatbalsta koģenerācijas stacijas, kas izmanto dabasgāzi? J. Patmalnieks skaidroja, ka EM kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti pētījumā pērn ir secinājusi, ka stacijas nepieciešamas gan elektroenerģijas sistēmas stabilitātei, gan arī tāpēc, lai būtu pieejama elektrība par salīdzinoši zemu cenu.

LOSP jau vērsusies  EM, Saeimā un valdībā ar lūgumu steidzamības kārtā pieņemt izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā, kas "radīja šo nevajadzīgo un absurdo OIK diferenciāciju". LOSP uzskata, ka sakarā ar pērnā gada lietiem un lielo ūdens pienesumu Daugavas HES kaskādē jārod iekšējie resursi OIK komponentes samazināšanai uz kaskādes radītās virspeļņas rēķina. "Ja neviena no šīm pozīcijām netiek risināta, atstājam iespēju rīkot publiskas akcijas, aicinot iesaistīties iedzīvotājus sev labvēlīga lēmuma pieņemšanā," tā G. Vilnītis.

Grib stingrāku kontroli

Uz jautājumu, vai, atbalstot energoietilpīgos uzņēmumus, mājsaimniecības un mazie un vidējie uzņēmumi ir spiesti maksāt vairāk, J. Patmalnieks atzina, ka "kaut kādā mērā tas tā ir, jo izmaksu grozs ir fiksēts, bet strādājam pie tā, lai tas saruktu, – pērn samazinājām atbalstu koģenerācijas elektrostacijām Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2".

Taču vairāk nekā 80% mājsaimniecību OIK rēķins ir samazinājies, apgalvoja valsts sekretāra vietnieks.

J. Patmalnieks uzsvēra, ka, grozot divus Ministru kabineta noteikumus, būtu jānosaka stingrākas prasības ražotājiem un jāveic vispārējais sistēmas audits. Tā rezultātā "eventuāli samazinātos arī OIK".

LV portāls publikācijā "Elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes sistēmas revīzija" jau rakstīja, ka, ministrijai izvērtējot OIK sistēmu kopumā, secināts, ka uzraugošajām iestādēm trūkst instrumentu, lai to kontrolētu un uzraudzītu. Tāpēc EM virza grozījumus divos Ministru kabineta (MK) noteikumos: Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" un Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību".

Grozījumos paredzēts noteikt, ka termiņš obligātā iepirkuma sākšanai ir trīs mēneši, uzstādāmās jaudas slieksnis – 50% no sākotnēji piešķirtās. Grozījumos paredzēts arī paplašināt regulējumu OIK saņēmēju staciju kontrolei – trīs reizes saīsināts pārkāpumu novēršanas termiņš, tiesības EM lemt par atļaujas atcelšanu pēc atkārtotiem brīdinājumiem un par būtiskiem pārkāpumiem, kā arī kontrole bez iepriekšēja brīdinājuma. Stingrākas prasības tiks noteiktas arī elektroenerģijas pašpatēriņa ražošanai.

Savukārt janvāra vidū LTRK vēstulē Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam norādīja, ka virzītie MK grozījumi nav jāizskata steidzamības kārtā, kā arī vispirms nepieciešams pabeigt auditu visās koģenerācijas stacijās, lai tikai pēc tam, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, veiktu konkrēto noteikumu grozījumus.

KOMENTĀRI
1
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv