SAEIMĀ

Kriminālprocess kļūs pusaudžiem saudzīgāks

Guntis Ščerbinskis, LV portāls15.02.2018
"ĪSUMĀ"
  • ES direktīvas mērķis ir panākt, lai kriminālprocesā aizdomās turētie vai apsūdzētie nepilngadīgie spēj izprast šo procesu.
  • Ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā nepilngadīgajam apcietinājumu plānots noteikt tikai kā galējas nepieciešamības līdzekli.
  • Par pusaudzi kriminālprocesa laikā tiks sagatavoti divi individuālie novērtējumi.
  • Jaunais regulējums paredz, ka visu nepilngadīgo personu iztiesāšana obligāti norisinās slēgtā tiesas sēdē.
Ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā iecerēts būtiski celt tiesību standartu nepilngadīgajiem, kuri nonākuši apsūdzētā vai aizdomās turētā statusā. Tieslietu ministrijas rosinātās izmaiņas likumā nodotas izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Sagatavotās izmaiņas Kriminālprocesa likumā (KPL) pamatā balstās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā (ES) 2016/800 par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā. Minētais dokuments izvirza mērķi, lai kriminālprocesā aizdomās turētie vai apsūdzētie nepilngadīgie spēj izprast šo procesu un tam sekot. Tajā akcentētas arī bērnu tiesības uz taisnīgu tiesu, atkārtotu likumpārkāpumu novēršana un bērnu sociālās iekļaušanas sekmēšana. 2016. gada pavasarī pieņemtā direktīva dalībvalstīm jāievieš līdz 2019. gada 11. jūnijam.

Apcietinājums kā galējais līdzeklis

"Ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā tiks stiprinātas bērna intereses pozīcijās, kuras līdz šim likumā nav bijušas atrunātas vai kurās regulējums bijis formāls," Saeimas Juridiskās komisijas sēdē skaidroja Tieslietu ministrijas (TM) Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska.

Papildinot KPL 244. pantu ar jaunu 2.1 daļu, plānots noteikt pamatprincipu, ka nepilngadīgajam apcietinājumu piemēro tikai kā galējas nepieciešamības līdzekli, izvērtējot citu drošības līdzekļu piemērošanu. Līdz šim likumā šāda pieeja nebija ietverta. Tāpat saskaņā ar iecerēto, lemjot par drošības līdzekļa izvēli nepilngadīgajam, turpmāk būs jāvērtē arī bērna vecums un iespējamie riski attiecībā uz viņa fizisko, garīgo un sociālo attīstību, kā arī spēju no jauna iekļauties sabiedrībā.

Katram divi vērtējumi

Turpmāk nepilngadīgajam kriminālprocesa laikā tiks sagatavoti divi individuālie novērtējumi. To paredz attiecīgi papildinājumi KPL:

  • 12. panta jaunā 1.1 daļa kā pamatprincipu noteic, ka kriminālprocesu, kurā iesaistīts nepilngadīgais, veic, ievērojot nepilngadīgā vecumu, briedumu un jebkādas īpašās vajadzības;
  • 29. panta pirmās daļas 2.1 punkts noteic, ka izmeklētājam ir pienākums pieprasīt riska un aizsardzības faktoru novērtējumu no kompetentās institūcijas par nepilngadīgo, kuram ir tiesības uz aizstāvību;
  • 39. panta pirmās daļas 6.2 punkts noteic, ka prokuroram kā procesa virzītājam ir pienākums pieprasīt no Valsts probācijas dienesta (VPD) izvērtēšanas ziņojumu par apsūdzētu nepilngadīgo.

Izvērtēšanas ziņojumu par apsūdzētu nepilngadīgo sagatavos VPD, kas, līdzīgi kā tas jau noteikts pašlaik, būs vērsts uz to, lai sniegtu vispusīgu un objektīvu informāciju, uz kuras pamata var izlemt jautājumu par personai nosakāmo sodu. Otrs – riska un aizsardzības faktoru – novērtējums, kas tiks veikts Bērnu antisociālās uzvedības prevencijas likuma ietvaros (likumprojekts atrodas saskaņošanai Ministru kabinetā), procesa virzītājam būs jāņem vērā turpmāko lēmumu pieņemšanā vai rīcībā konkrētajā lietā. Tostarp novērtējumā ietvertā informācija varēs kalpot par pamatu, lai procesa virzītājs varētu vērtēt iespējamu personas atbrīvošanu no kriminālatbildības.

Strīds par advokāta gaidīšanu

Ar grozījumiem paredzēts arī nostiprināt pusaudžu tiesības uz aizstāvību. Ar KPL 81. panta trešo daļu plānots noteikt: ja nepilngadīgas personas aizstāvis, ar kuru noslēgta vienošanās, var ierasties tuvāko četru stundu laikā, procesa virzītājs atliek procesuālo darbību šādu procesuālo darbību gadījumā: pratināšana; konfrontēšana; uzrādīšana atpazīšanai; liecību pārbaude uz vietas. Līdz šim procesa virzītājam nebija noteikts pienākums pārliecināties par to, lai konkrētais advokāts varētu ierasties noteiktā laikā.

"Ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā tiks stiprinātas bērna intereses pozīcijās, kuras līdz šim likumā nav bijušas atrunātas vai kurās regulējums bijis formāls."

Jāteic, ka KPL 81. panta grozījumi izraisījuši Iekšlietu ministrijas (IeM) iebildumus. Ministrija prasa šajā likuma pantā noteikt izņēmumus. Kā Saeimas Juridisko komisiju informēja IeM valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš, ministrija neatbalsta to, ka procesuālās darbības būtu jāatliek, lai sagaidītu tieši vienu konkrētu nepilngadīgā aizdomās turētā aizstāvi gadījumos, kad ir nepieciešama steidzama rīcība pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai. Ministrijas ieskatā nepieciešams nodrošināt iespēju iegūt un saglabāt pierādījumus arī ārkārtas steidzamās situācijās, ja tas ir nepieciešams personu dzīvības vai veselības draudu novēršanai.

Bažas par likumisko pārstāvi

Papildinot KPL 89. pantu, kā pamatprincipu paredzēts definēt, ka, nosakot nepilngadīgā likumisko pārstāvi, procesa virzītājs ņem vērā viņa iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt nepilngadīgā intereses, kā arī vērtē viņa atbilstību kriminālprocesa mērķa sasniegšanai. Tāpat paredzēts regulēt situācijas, kad par pārstāvi nevar būt kāds no nepilngadīgā likumiskajiem pārstāvjiem, piemēram, vecāki, – to nav, tie nav sasniedzami vai atsakās piedalīties, vai arī tos nav atzinis procesa virzītājs.

Saistībā ar šo regulējumu Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš gan pauda bažas par to, vai nevar veidoties situācija, kad procesa virzītājs par likumisko pārstāvi neatzīst, piemēram, bērna tēvu tikai tāpēc, ka viņš kādā brīdi zaudējis darbu un ienākumus. Šāds pieņēmums netika pārliecinoši apgāzts, tomēr TM pārstāve uzmanību vērsa uz reālo situāciju, kad pusaudžu vecāki nav sasniedzami, jo, piemēram, dzīvo ārvalstīs. Šādos gadījumos jaunais KPL 89. pantā ietvertais regulējums noteiks likumiskā pārstāvja aicināšanas secību atbilstoši bērna interesēm un tiesībām. Šāda likumā noteikta secība arī atvieglos darbu procesa virzītajiem. Tāpat šajā pantā būs noteikti skaidri kritēriji, lai pārstāvjus, kas neatbilst bērna labākajām interesēm vai apdraud kriminālprocesa mērķu sasniegšanu, varētu neatzīt.

Vienlaikus KPL 89. pantu ir paredzēts papildināt ar septīto daļu, nosakot, ka nepilngadīgajam ir tiesības ar procesa virzītāja atļauju piedalīties procesuālajās darbībās kopā ar uzticības personu, ja vien tā nav persona, kura iesaistīta kriminālprocesā.

Iztiesāšana – tikai slēgtā sēdē

Ar jauno KPL 450. panta otro daļu plānots noteikt, ka krimināllietu par noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījusi nepilngadīga persona vai kas izdarīts pret nepilngadīgu personu, obligāti iztiesā slēgtā tiesas sēdē. Ja līdz šim regulējumā par slēgtas tiesas sēdes rīkošanu bija norādīts, ka minēto noziegumu izdarījusi persona līdz 16 gadu vecumam, turpmāk norma attieksies uz visiem nepilngadīgajiem, tātad līdz 18 gadu vecumam.

Savukārt izmaiņas KPL 152. panta pirmajā daļā noteiks, ka ikviena nepilngadīgā (neatkarīgi no tā, vai tas ir cietušais, liecinieks vai persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess) pratināšanas norises gaitu fiksē skaņu un attēlu ierakstā, ja tas ir nepilngadīgā labākajās interesēs un ja tas ir vajadzīgs kriminālprocesa mērķa sasniegšanai. Līdz šim šāda norma attiecās tikai uz cietušajiem un lieciniekiem.

Kā jau minēts, Saeimas Juridiskajā komisijā, apspriežot grozījumus KPL pirms pirmā lasījuma, par atsevišķiem likumprojekta formulējumiem saglabājās atšķirīgi viedokļi. Vienošanos darba grupā nav izdevies rast. Tāpēc likumprojekta pieņemšanas gaitā Saeimā vēl sagaidāmas debates.

SAISTĪTIE RESURSI
Tiesību akti
KOMENTĀRI
1
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv