PROBLĒMA

Situācija psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainažos atklāj sistēmiskas problēmas

Edīte Brikmane, LV portāls07.02.2018
"ĪSUMĀ"
  • Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca Ainažos atrodas  jaunā, modernā ēkā, kas uzcelta 2010. gadā par valsts galvota aizdevuma līdzekļiem un ERAF finansējumu.
  • Konstatēts, ka slimnīcā trūkst ārstniecības, medicīnsikā personāla. Ārstēšana netiek dokumentēta.
  • Slimnīcā konstatēta arī prettiesiska pacientus ierobežojoša līdzekļa – fiksēšanas jeb piesiešanas pie gultas – izmantošana.
  • Ar Ainažu psihoneiroloģiskās slimnīcas personālu ir pārrunāts normatīvais regulējums saistībā ar bērnu fiksēšanas kā ierobežojoša līdzekļa izmantošanu.
  • Šobrīd Ainažu psihoneiroloģiskajā slimnīcā jau ir piesaistīti papildu ārsti. 
Skandāls ap Tiesībsarga biroja atklātajiem pārkāpumiem bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainažos nerimstas un spilgti izgaismo virkni sasāpējušu problēmu veselības aprūpē kopumā. Hronisks finansējuma un akūts ārstniecības personāla trūkums nav tikai psihiatrisko ārstniecības iestāžu problēma. Par notikušo plašāk tika diskutēts arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā 6. februārī. Taču kopējais deputātu noskaņojums gan liecināja, ka visos gadījumos ar finansējuma trūkumu vien attaisnoties nevar.

Kā vienu no būtiskām problēmām Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere  norādīja  ārstniecības personu trūkumu slimnīcā. "Slimnīcā trūkst ārstniecības. Neraugoties uz to, ka "Ainaži" ir specializēta bērnu psihiatriskā slimnīca, attiecīgais speciālists – bērnu psihiatrs – slimnīcā uzturas tikai divas dienas nedēļā, kurās viņš pieņem pacientus arī ambulatori par maksu," norādīja Tiesībsarga biroja pārstāve.

Ārstēšana netiek dokumentēta. Pārbaudot pacientu medicīnisko dokumentāciju, Tiesībsarga biroja pārstāvji konstatējuši gadījumus, kad pacienta kartē nav veikti ieraksti vairākus mēnešus (vienā gadījumā pat gadu) kopš slimnīcā uzņemšanas dienas.

Turklāt "gan sarunas ar pacientiem, gan ieraksti notikumu žurnālā liecina, ka slimnīcas ikdiena ir vardarbība gan bērnu vidū, gan no personāla puses", informēja L. Grāvere.

Iespējams, nav izpratnes par regulējumu

Slimnīcā konstatēta arī prettiesiska pacientus ierobežojoša līdzekļa – fiksēšanas jeb piesiešanas pie gultas – izmantošana, apliecināja Veselības inspekcijas Ārstniecības iestāžu kontroles nodaļas vadītāja Konstantija Reinfelde.

Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos Daina Mūrmane-Umbraško norādīja uz, iespējams, personāla neizpratni par normatīvo regulējumu. Ministru kabineta noteikumi Nr. 453 "Noteikumi par kārtību, kādā ierobežojami pacienti, un priekšmetiem, kurus aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē" Latvijā tika pieņemti salīdzinoši nesen – 2016. gada 12. jūlijā. Līdz tam brīdim vienotas kārtības, kā aizsargāt psihiatriskos pacientus, ievērojot viņu cilvēktiesības, nebija. Minētos jautājumus regulēja katra ārstniecības iestāde individuāli, pieņemot iekšējo normatīvo aktu.

"Psihiatrija nav augsto tehnoloģiju medicīna. Mūsu “augstās tehnoloģijas” ir profesionālas medmāsas un sanitāri."

Tāpēc pēc tiesībsarga publiskotās informācijas ar Ainažu psihoneiroloģiskās slimnīcas personālu ir pārrunāts normatīvais regulējums saistībā ar bērnu fiksēšanas kā ierobežojoša līdzekļa izmantošanu, un šobrīd Ainažu psihoneiroloģiskajā slimnīcā jau ir piesaistīti papildu ārsti. 

Nav cilvēku, kas strādā

Taču tas ir pagaidu risinājums. "Šobrīd slimnīcas darba atbalsta funkciju veic Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs, taču arī mūsu slimnīcā trūkst bērnu psihiatru," norādīja Psihiatriskās palīdzības dienesta vadītāja Iveta Ķiece. Viņa uzsvēra: "Psihiatrija nav augsto tehnoloģiju medicīna. Mūsu "augstās tehnoloģijas" ir profesionālas medmāsas un sanitāri. "Ja viņu nav, pacienti rada apdraudējumu sev un citiem," secina I. Ķiece.

Veselības ministrijas pārstāve norādīja, ka bērnu psihiatrijai ir grūti piesaistīt jaunos rezidentus, pat ieviešot papildu stipendijas un garantijas. "Valsts finansē trīs rezidenta vietas bērnu psihiatrijā, gadā piesakās tikai viens," norādīja D. Mūrmane-Umbraško. Darbam Ainažos piesakās vēl mazāk speciālistu.

Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis uzsvēra, ka bērnu psihiatrija ir viena no psiholoģiski smagākajām medicīnas jomām, un tāpēc aicināja novērtēt līdzšinējās slimnīcas vadītājas Ilonas Balodes, kas ir atzīta speciāliste, kā arī citu Ainažu slimnīcas darbinieku darbu. Viņaprāt, konstatētās problēmas Tiesībsarga birojs varēja risināt diskrētāk, nepazemojot darbiniekus, kas savus pienākumus veic uz spēku izsīkuma robežas par niecīgu atalgojumu.

Finansējuma trūkums neattaisno neizdarību

Neskatoties uz to, virkne jautājumu paliek neatbildēta. Piemēram, vai naudas izlietojums nevarētu būt efektīvāks? Jāatzīmē, ka slimnīca Ainažos atrodas  jaunā, modernā ēkā, kas uzcelta 2010. gadā par valsts galvota aizdevuma līdzekļiem un ERAF finansējumu. Ja speciālisti nevēlas braukt tik tālu, "vai Ainažos bija jābūvē jauna slimnīca", retoriski vaicāja deputāts un ārsts Renārs Putniņš.

Neskatoties uz to, ka ēkā atrodas hidroterapijas nodaļa, ir baseins, bērni to var izmantot tikai divas stundas nedēļā, uz absurdo situāciju norādīja L. Čigāne. Viņasprāt, naudas trūkums nevar būt attaisnojums vienmēr, jo īpaši gadījumos, kad, iespējams, tās pielietojums varētu būt saimnieciskāks. "Latvijas valsts tomēr nav tik nabadzīga, ka nespētu nodrošināt ko vairāk par vienu burkānu launagā 80 augošiem bērniem vai diskrētu ģērbtuvi, kur zēniem ar psihiskiem traucējumiem nebūtu jāatkailinās meiteņu palātās, kas atrodas tieši pirms mazgāšanās telpas," deputāte norāda uz citiem Tiesībsarga biroja konstatētajiem pārkāpumiem.

Viņas teiktajam piekrita L. Grāvere, uzsverot, ka valsts pienākums ir nodrošināt bērnu drošību. Ja slimnīcas personāls to nespēj, iespējams, nav jāuzņem 80, bet mazāks skaits pacientu. Viņasprāt, nav pieņemami, ja pacients, kam medicīniskajā kartē ir norāde par seksuālu uzvedību, tiek ievietots kopējā palātā ar četriem citiem bērniem. "Ja pieciem pusaudžiem ar uzvedības traucējumiem vienā telpā nav nevienas personiskas mantas, nodarbes, ko viņiem darīt? Pati vide rada risku, ka bērni viens otram sados pa galvu, atkailināsies," uzskata Tiesībsarga biroja pārstāve.

KOMENTĀRI
1
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv