SAEIMĀ

Asistenta pakalpojumu cilvēkiem ar invaliditāti apgrūtina uzskaite

Lidija Dārziņa, LV portāls06.02.2018
"ĪSUMĀ"
  • Cilvēkiem ar invaliditāti valsts apmaksā asistentu, apmaksājamās stundas var veidot viena darbinieka normālo darba laiku mēnesī. Atalgojums ir minimālā stundas likme.
  • Pakalpojumu paredz Invaliditātes likums ar mērķi palīdzēt cilvēkiem ar pārvietošanās traucējumiem iekļauties sabiedrībā un darba vidē.
  • Valsts apmaksā 40 stundas nedēļā, lai asistents palīdzētu nokļūt uz darbu un atpakaļ, saimnieciskās darbības veikšanas vietu, mācībām, atpūtas pasākumiem.
  • 2016. gadā MK noteikumos veikti grozījumi, kuros asistenta apmaksai paredzētās 40 stundas nedēļā mainīja – vairāk atvēlot cilvēka atbalstam nokļūšanai uz darbu, mācībām, bet samazinot asistenta pakalpojumu brīvajam laikam.
Cilvēkiem ar invaliditāti un pārvietošanās grūtībām valsts algo asistentu nokļūšanai uz darbu, pie ārsta, brīvā laika pavadīšanas vietu. Ir noteiktas prasības, kā uzskaita nedēļā apmaksājamās 40 stundas. Naudu dod valsts – šogad 14,8 miljonus eiro no budžeta. Pakalpojumu piešķir un par naudas izlietojumu atbild pašvaldības sociālais dienests. Kopš šādu pakalpojumu Latvijā ieviesa, nerimst diskusijas, tostarp par birokrātisku apgrūtinājumu tiek uzskatītas atskaites par asistenta darba ieguldījumu.

Par asistenta pakalpojuma nodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā sprieda, pamatojoties uz  cilvēku ar invaliditāti interešu biedrības "Kopā" valdes priekšsēdētāja Māra Dzelzskalna iesniegumu "Par vides pieejamības un sabiedriskā transporta nepieejamību Ādažos". Iesniegumā izklāstītas arī domstarpības ar Ādažu novada domes Sociālo dienestu gan par asistenta darba neapmaksāšanu, gan atteikumu kompensēt degvielas izdevumus.

Tieši par asistenta pakalpojumu un atskaitēm arī komisijā izvērsās domu apmaiņa.

Kā stāstīja M. Dzelzskalns, biedrība "Kopā" nodarbojas ar konsultācijām vides pieejamības jomā. Viņš, braucot pa visu Latviju, sniedz konsultācijas dažādos objektos, pārsvarā tie ir būvniecības objekti, lai cilvēkiem ar invaliditāti tiktu nodrošināta iespēja pārvietoties dažādās uzbūvētajās telpās.

Attālumu uzskaitei pašvaldība izmantojot "google maps", tajā rēķinot, cik stundu nepieciešams asistenta pakalpojums. Iesniegtajās atskaitēs Ādažu Sociālā dienesta darbinieki svītro ierakstītās stundas, neapmaksā tās. "Man katru mēnesi tiek noņemts kaut kāds stundu skaits, par ko es pat netieku informēts," klāstīja M. Dzelzskalns.

Tāpat tiekot prasīti dažādi apliecinājumi par pasta apmeklējumu. "Otra mana darbība ir saimnieciskā darbība, es esmu gleznotājs. Bieži ir jādodas uz pastu, jo gleznas ārpus Latvijas sūtu ar pasta pakalpojumu. Tāpat es vedu gleznas cilvēkiem pa visu Latviju, atdodu uz vietas, dažādās Latvijas pilsētās. Jo gleznas nav ogles, malka, ko var aizsūtīt ar kurjeru. Tāpat man notiek plenēri. Es braucu gleznot ārpus mājas. Tā ir mana saimnieciskās darbības veikšanas vieta. Un es nevaru uzrādīt konkrētu adresi, kurā vietā es atrodos un kur man asistents ir vajadzīgs. Bet man ir nepieciešams pilna apjoma asistents, un tā arī tas ir. Bet pašvaldība man šo iespēju grib liegt nodrošināt," komisijā stāstīja M. Dzelzskalns.

Iesniegumā tā autors komisijai lūdz izvērtēt, vai tiešām 1. grupas kustību invalīdam ir jāmeklē attaisnojoši dokumenti, lai pierādītu asistenta nepieciešamību.

M. Dzelzskalns arī ierosina izvērtēt, vai nav nepieciešams veikt izmaiņas likumā vai citos normatīvajos aktos, lai asistenta apmaksas kārtību vienkāršotu un padarītu draudzīgāku klientam, kā arī ierosina un lūdz komisijas viedokli par iespēju šī pakalpojuma apmaksu veikt atbilstoši diagnozei, neapgrūtinot personas ar nevajadzīgu birokrātiju un pazemojumu atskaišu vākšanai.

Asistents – Latvijā salīdzinoši jauns pakalpojums

Latvijā asistenta pakalpojums ieviests 2013. gadā. Kopš 2015. gada to finansē no Labklājības ministrijas (LM) budžeta, nauda tiek pārskaitīta mērķdotāciju veidā pašvaldībām, deputātiem skaidroja valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

Pašvaldības, administrējot šo pakalpojumu, vienu reizi mēnesī iesniedz atskaites, kas ir pamatojums Valsts kasei pārskaitīt finansējumu. No kopējās summas 10% paredzēti pašvaldībām šī pakalpojuma administrēšanai.

Invaliditātes likumā paredzētā asistenta pakalpojuma galvenā ideja ir – nodrošināt personu integrāciju gan sabiedrībā, gan darba tirgū. Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr. 942 paredz kārtību, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā. Tajos ir noteikts, cik stundas var izlietot nokļūšanai darba vietā vai saimnieciskās darbības veikšanai, ārsta apmeklējumiem, brīvā laika pasākumiem.

Noteikumos 2016. gadā veiktas izmaiņas, vairāk uzmanības pievēršot integrācijai darba tirgū, līdz ar to mazāk stundu tiek novirzīts brīvā laika pavadīšanai.

Sociālais dienests slēdz līgumu ar asistenta pakalpojumu sniedzēju un vienojas, kādā veidā tas tiks nodrošināts. Reizi mēnesī asistents sociālajā dienestā iesniedz uzskaites lapu par asistenta pakalpojumu iepriekšējā mēnesī.

Noteikumi neparedz strikti, kā sociālais dienests pārliecinās par asistenta stundu izlietojumu, bet noteikumi atļauj, ja tas ir nepieciešams, pašvaldībai pieprasīt papildu informāciju vai veikt citas darbības, lai par to pārliecinātos. LM, veicot pārbaudes pašvaldībās, saredz problēmas, ka noteikumi netiek piemēroti vienādi, ir konstatēts, ka asistenta pakalpojumu izmantošana tiek ierakstīta negodprātīgi, norādīja J. Muižniece.

LM ir sagatavojusi ieteikumus, kā šo pakalpojumu administrēt. Par šiem jautājumiem Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) ir bijusi videokonference, kurā tie pārrunāti ar visām pašvaldībām.

Tā kā pakalpojums Latvijā ir jauns, 2015. gadā tika izveidota darba grupa iespējamiem jauniem risinājumiem.

LM Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktores vietniece Evija Kūla informēja, ka darba grupā, kurā iesaistīta gan LPS, gan cilvēku ar invaliditāti nevalstiskās organizācijas, tiek izskatīti jautājumi ne tikai par asistenta pakalpojumu saņemšanu, izvērtēšanu, administratīvajām izmaksām, bet arī par pavadoņa nepieciešamību, vai nepieciešams nošķirt pavadoņa un asistenta pakalpojumu.

Darba grupa piedāvājusi četrus variantus, tie prezentēti atsevišķām pašvaldībām, taču līdz kopsaucējam nav nonākts, tostarp – par atskaitīšanās procedūrām. Tomēr ir pausts atbalsts variantiem, kuri paredz būtiski atslogot atskaitīšanos.

LPS padomniece Ilze Rudzīte saskata, ka sociālie dienesti atrodas tādās kā dzirnavās – starp ministriju, normatīvo aktu prasībām un klientu, kuram ir jāsaņem kvalitatīvs pakalpojums. Pērn bijusi LM pārbaude deviņās pašvaldībās. Piemēram, Neretas pašvaldībā aktā par nepilnībām ir norādīts, ka dienestam "google maps" programmā ir jāpārbauda cilvēka veiktie attālumi. Pamatojoties uz kāda cilvēka sniegto informāciju, ka no viņa mājas līdz pastam ir 600 metri, dienestam bija jāatmaksā nepamatoti izmaksātā nauda. Sociālais dienests ir atbildīgs par naudas izmaksāšanu. Kā tas var veikt kontroli, nepārbaudot situāciju?

Vēl viens piemērs. Cilvēks apmeklē bibliotēku. Lai sociālais dienests attiecinātu šo stundu skaitu uz brīvo laiku vai uz kādu citu sadalījumu, jāprasa, vai viņš devies uz bibliotēku apmaksāt rēķinu, vai ir gājis lasīt grāmatas. Kā to izdarīt, ja nepieprasa cilvēkam informāciju?

Arī I. Rudzīte uzskata, ka asistenta pakalpojuma nodrošināšanas sistēmā ir kļūdas, un norāda, ka darba grupa ir mēģinājusi rast risinājumus. Tostarp nepieciešams viens izvērtēšanas rīks vai, iespējams, jāpāriet uz pabalstiem. Taču tad ir riski, vai cilvēks ar invaliditāti tiešām saņems šo pakalpojumu un vai tiks sasniegts likuma mērķis – integrēties sabiedrībā, darba tirgū.

Ādažu novada domes Sociālā dienesta vadītāja Ieva Roze informēja, ka pašvaldībā ir 60–65 asistenti. Asistenta pakalpojuma sniegšanu ir pārbaudījusi Valsts kontrole, piezīmju nav bijis. Domstarpības ar M. Dzelzskalnu ir izveidojušās pēdējā pusgadā. Pamatojoties uz LM pārbaudēm citās pašvaldībās, tiek sekots, vai atskaitēs rakstītais sakrīt ar reālo laiku, kādā šo pakalpojumu var izpildīt. Četru gadu laikā M. Dzelzskalnam neesot apmaksāts par 135 stundām, no kurām lielākā daļa pārsniedza noslēgtajā līgumā paredzētās 40 stundas nedēļā, mēnesī 160 stundas, paskaidroja I. Roze.

Aktuālais strīds ar klientu esot par 44 stundām, tāpēc ka atskaitē norādītais laiks nesakrīt ar laiku, kāds [pēc dienesta aprēķiniem] ir vajadzīgs šī pakalpojuma izmantošanai.

Ādažu Sociālais dienests gadā par asistentu pakalpojumiem no valsts budžeta samaksā apmēram 70 000 eiro. Dienestam ir jāraugās, lai valsts nauda tiktu izmaksāta atbilstoši atskaitēm un piešķirtajam mērķim, pamatoja I. Roze.

Vēlmes, intereses un mērķi – ne viss saskan

Deputāts Andris Buiķis salīdzinājumam izvēlējās parlamentārajā komisijā skatāmos jautājumus, "tur simti miljonu pazūd, šeit skatās, vai kādus centus nevar ietaupīt". Un piebilda par savu pieredzi, jo joprojām, strādājot Matemātikas institūtā, "man par katru stundu jāraksta mēneša beigās, cik stundu es esmu nostrādājis, kaut gan man ir publikācijas. Sajūta tāda, ka zinātnieki, invalīdi Latvijā ir tie zagļi".

Kritiku izpelnījās LM darba grupas ieilgušais darbs. Deputāte Silvija Šimfa norādīja: "Nekad nepanāksiet ideālu variantu." Tāpēc, ja darba grupā panākta vienošanās kaut vai vienā pozīcijā [MK noteikumos], tas uzreiz ir jāvirza izmaiņu veikšanai.

Deputāts Andris Bērziņš ieteica LM atrast kompromisa variantu, cilvēcisku formu, jo kontroles mehānismam jābūt, bet lai tas būtu civilizēts, nepazemojošs.

Savukārt deputāts Romualds Ražuks secināja: "Uzdevums, ko apspriežam, ir nepaceļams. Cilvēki ir dažādi, vajadzības dažādas, pašvaldības dažādas, infrastruktūra dažāda." Viņa rosinājums – varbūt LM būtu jāatsakās no "izsekošanas", ja ir zināmi invaliditātes gadījumi, vajag pateikt, ka cilvēkiem ar kustību traucējumiem asistenta pakalpojumam tiek piešķirts tik un tik naudas. Un viss. Ja nevar visiem [piešķirt], varbūt tiem, kam invaliditāte ir vissmagākā.

J. Muižniece pauda, ka tas ir viens no variantiem, taču tad pakalpojumam būs nepieciešams vismaz divreiz lielāks finansējums. Un tas ir risināms kopā ar Finanšu ministriju budžeta ietvaros par papildu finansējuma piešķiršanu.

Valsts kontrole jau 2015. gada revīzijā secināja, ka asistenta pakalpojumam noteiktie mērķi nav sasniegti. Ģimenes to saprot kā papildu finansiālo atspaidu, lai gan valsts šādu pakalpojumu ieviesa un par to maksā, lai asistents palīdzētu cilvēkam ar invaliditāti būt vairāk sabiedrībā un vienlaikus noņemtu daļu rūpju no ģimenes pleciem. VK ieteica pilnveidot pakalpojuma nepieciešamības noteikšanu un nodrošināt profesionālo asistentu dienestu piesaisti.

LM parlamentārā sekretāre Karina Ploka atzina, ka pašreiz sistēma nav draudzīga ne klientam, ne pašvaldībai un arī ministrijai. Valsts kontroles ieteikums par profesionālu asistentu būtu ideāls variants. Taču ir arī saprotams, ka šis variants nav iespējams ne finansiāli, ne cilvēcisku apsvērumu dēļ.

Palaist visu savā vaļā var jebkurš, kurš rīkojas ar savu naudu. Budžetu veido nodokļu maksātāju nauda. LV portāls pēc komisijas sēdes pašam M. Dzelzskalnam kā bijušajam Saeimas deputātam jautāja: vai citiem nodokļu maksātājiem ir tiesības prasīt, lai par cilvēkiem ar invaliditāti sniegto atbalstu būtu pārskatāms šīs naudas izlietojums, kas nozīmē arī uzskaiti?

"Protams. Naudai ir jābūt pamatoti un lietderīgi iztērētai. Bet, ja viens cilvēks ar invaliditāti kaut ko negodīgi sadarījis, nevar apriori pateikt, ka visi tādi ir, tas nav normāli. Likumā jau viss ir kārtībā, es pats biju referents, kad 10. Saeimā pieņēma likumu. Likumā viss ir smuki pateikts – 40 stundas nedēļā jānodrošina asistenta pakalpojums. Problēma sākās MK noteikumos. Labklājības ministrija spiež kaut kādā veidā ekonomēt budžeta līdzekļus," komentēja M. Dzelzskalns.

2018. gadā asistenta pakalpojumam no valsts budžeta paredzēti 14,8 miljoni eiro. Salīdzinājumam: 2014. gadā tam bija atvēlēti 8,6 miljoni eiro.

KOMENTĀRI
1


drošības attēls
Kalns
Iesaka:  +3 -0
Vajadzētu profesionāli izvērtēt kam vajag, jo šobrīd ļoti daudzi saņem kurus asistents nemaz nepavada. Nevar vienādi vērtēt cilvēku ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un kādu kurš pat neklibo.
06.02.2018 21:26:40
Nepatīk
Patīk
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv