SAEIMĀ

Piedāvātie risinājumi mājas-kuģa lietā raisa domstarpības

Laura Studente, LV portāls01.02.2018
"ĪSUMĀ"
  • VARAM uzskata, ka risinājums mājai-kuģim rodams arī pašreizējā normatīvā regulējuma ietvaros.
  • Savukārt nākotnes grozījumiem VARAM ierosina grozīt Zvejniecības likumu, nosakot, ka tauvas joslā varētu likt laivu un kuģi, kura garums nepārsniedz 12 m.
  • Zvejniecības likums, kurā grozījumus veikt piedāvā VARAM, regulē tauvas joslu, tomēr Administratīvā rajona tiesa vērtēja būves likumību kāpu aizsargjoslā.
  • Viedokļi par to, vai  māja-kuģis atrodas uz pašvaldības vai privātās zemes, joprojām atšķiras, līdz ar to nepieciešami precīzi mērījumi.
Jau kādu laiku sabiedrības redzeslokā ir skandalozā situācija ar māju-kuģi Pāvilostas novadā. Fakts ir rosinājis arī diskusiju par to, kādi normatīvo aktu grozījumi nepieciešami, lai šāda situācija neatkārtotos nākotnē. Saistībā ar premjera doto uzdevumu rast risinājumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvā noteikt, ka tauvas joslā varēs atrasties tikai laivas un kuģi, kuru garums nepārsniedz 12 m, kā arī, pirms izvietot kuģi vai laivu, vajadzēs saņemt atļauju no pašvaldības.

Lai izvērtētu notikušo, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rīkoja sanāksmi, kurā piedalījās pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, VAS "Latvijas Jūras administrācija", Valsts vides dienesta, Latvijas Pašvaldību savienības. Par darba grupā pārrunāto notika arī diskusijas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Jāapstiprina, ka māja-kuģis atrodas uz valsts zemes

VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš norādīja: ministrija uzskata, ka risinājums mājai-kuģim ir rodams arī pašreizējā normatīvā regulējuma ietvaros. Turklāt atklājušies vairāki fakti, kas ļauj situāciju risināt. Pirmkārt, atklājies, ka, pirmo reizi skatot šo lietu, ir  uzskatīts, ka objekts atrodas uz privātās zemes, tāpēc valsts vai pašvaldības atļauja būvniecībai nav nepieciešama. Savukārt šobrīd ir uzskats, ka objekts tomēr atrodas uz valsts zemes, kas nodota pārvaldībā pašvaldībai. Par to gan vēl jāpārliecinās, veicot mērījumus, norādīja R. Muciņš.

Viņš skaidroja: ja zemes īpašnieks ir valsts un tā nav sniegusi saskaņojumu kuģa būvniecībai, tad zemes tiesiskajam valdītājam (Pāvilostas novada pašvaldībai) ir jāpieprasa novākt izbūvēto konstrukciju.

Savukārt, ja tā ir privātā zeme, tad nepieciešams lūgt atzinumu (izziņu) VAS "Latvijas Jūras administrācija" par objekta juridisko statusu un veidu atbilstoši Jūras kodeksā ietvertajai klasifikācijai (vai tas joprojām uzskatāms par būvniecībā esošu kuģa tipu – pontons, vai pēc Jūras kodeksa izmaiņām nav par tādu uzskatāms), pašvaldības būvinspektoram jāapseko objekts dabā un jāfiksē, vai ir konstatējamas patvaļīgas būvniecības pazīmes.

R. Muciņš akcentēja, ka 2011. gadā Jūras kodekss neparedzēja tādu terminu kā "peldoša konstrukcija", bet gan tikai "kuģis". Savukārt apzīmējumu "peldoša konstrukcija" ieviesa 2013. gadā. "Ja tas apstiprinās, tad šādas peldošas konstrukcijas būvi uz zemes likums nepieļauj," norādīja VARAM valsts sekretārs.

Savukārt Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš norādīja, ka nav nozīmes statusam, bet tam, vai kāpu joslā tas var atrasties un vai tur var tikt kaut kas būvēts. Arī kuģis ir peldoša konstrukcija. Viņš norādīja uz to, ka šobrīd Aizsargjoslu likuma un Zvejniecības likuma normas ir savstarpēji pretrunīgas, jo vienā gadījumā ir runa gan par kuģi, gan peldošu konstrukciju, bet citā tikai par laivu vai kuģi.

Kādus likuma grozījumus ierosina VARAM?

Lai nākotnē nerastos līdzīgas situācijas, VARAM ierosina grozīt Zvejniecības likumu – papildinot 9. panta septīto un astoto daļu, nosakot, ka pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta:

  1. laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana;
  2. laivu un kuģu, kuru garums nepārsniedz 12 m, pārziemošana, būve un remonts;
  3. zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības;
  4. ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.

Tāpat likumā varētu noteikt, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes tauvas joslā laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts, kā arī zvejnieku un ūdenstūristu apmetņu ierīkošana atļauta, ja tas nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un attiecīgai darbībai ir saņemta pašvaldības atļauja, kuru izsniedz uz laiku, ne ilgāku par 5 gadiem.

Vienlaikus VARAM valsts sekretārs R. Muciņš atzina, ka, domājot par to, kā nākotnē nepieļaut šādas situācijas, "varam sarežģīt dzīvi mazo laivu turētājiem".

Vai viens gadījums sarežģīs dzīvi citiem?

Jānorāda, ka Zvejniecības likums, kurā veikt grozījumus piedāvā VARAM, regulē tauvas joslu, tomēr Administratīvā rajona tiesa vērtēja būves likumību atbilstoši Aizsargjoslas likumam un to, ka objekts tiek būvēts kāpu aizsargjoslā. Par tiesas lēmumu var lasīt šeit.

Jāatgādina, ka atbilstoši Aizsargjoslu likumam aizsargjoslas ir noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.

Savukārt Zvejniecības likums nosaka, ka tauvas josla ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem.

"Es vēlos atgādināt, ka 2014. gadā tika veikti grozījumi Zvejniecības likumā, lai to vienādotu ar Aizsargjoslu likumu, un tika papildināts 8. pants, nosakot, ka tauvas joslā laivu un kuģu būve un remonts ir atļauts, ja tas nav pretrunā ar pašvaldības teritorijas plānojumu. Toreiz visi pieņēma, ka tas būs risinājums, kā pašvaldība šo jautājumu regulēs," norādīja Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Runājot par nākotnes regulējumu par noteikta izmēra laivām, Zemkopības ministrijas pārstāvis norādīja, ka teorētiski tādu varētu izstrādāt, tomēr kopumā ministrija tam īsti jēgu neredz – lai gan zvejniekus tas neskars, tomēr var rasties nepieciešamība pēc lielāka izmēra kuģa novietošanas tauvas joslā. "Kopš 1995. gada neviens nav saskatījis pretrunas tajā, ka laivas un kuģi atrodas tauvas joslā. Līdz ar to tikai vienas mājas dēļ mums ir vēlme regulēt ar šiem metriem. Mēs varam akceptēt 12 metrus, jo zvejniekus tas neskar. Tomēr, piemēram, akadēmiskās airēšanas astoņu cilvēku laiva ir 18 m gara. Tādā gadījumā to nevarēs turēt tauvas joslā, vai arī nevarēs novietot kādu repliku, piemēram, vikingu kuģi. Šobrīd ar to nav problēmu, pašvaldība to var izvērtēt. Tāpēc neredzu jēgu uzlikt metru ierobežojumu. Ja punktu papildina ar to, ka pašvaldības izskata šīs atļaujas, tad tas rada noteiktu administratīvo slogu. Šobrīd pašvaldības zina, kur zvejnieki glabā savas laivas," skeptisks par VARAM priekšlikumu bija N. Riekstiņš.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe skaidroja, ka māja-kuģis nekad nav bijis Zvejniecības likuma objekts, jo likums 2. pantā pasaka, kādas darbības jomas tas pārvalda, un peldbūvju atrašanos tauvas joslā likums neregulē. "Tauvas josla ir radīta, lai palīdzētu zvejniekiem, makšķerniekiem, citiem interesantiem pie publiskajām ūdenstilpēm. Tauvas josla nepiekrīt valstij, bet tā var būt izveidota arī uz privātas zemes, un pa to ir jāļauj pārvietoties. Likums nosaka, kas to var darīt ar saskaņojumu vai bez. Pēc Pāvilostas pašvaldības būvvaldes atzinuma esmu sapratusi, ka šī būve ir peldbūve, kuru īpašnieks gatavojas nolaist ūdenī un novietot pilnīgi citā vietā. Problēmu gan rada tas, kā šo būvi dabūt lejā no stāvkrasta. Katrā ziņā peldbūves Latvijā ir maz regulētas – MK noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" noteikts, ka pašvaldības saskaņo vietas, kurās var izvietot peldbūves. Manuprāt, šo objektu var nosaukt par peldbūvi. Tomēr, tā kā peldbūvēm regulējuma praktiski nav, tad īpašnieks ir mēģinājis būvi likt tauvas joslā un piereģistrēt kā pontonu. Līdz ar to būtu jādomā, vai tauvas josla ir tikai Zvejniecības likuma vajadzība, vai arī tā ir plašākām vajadzībām," norādīja Sniedze Sproģe.

Nepieciešama precīza kadastrālā uzmērīšana

Jānorāda, ka viedokļi par to, vai māja-kuģis atrodas uz pašvaldības vai privātās zemes, joprojām atšķiras. R. Muciņš skaidroja, ka Pāvilostas būvvalde secinājusi, ka vizuāli māja-kuģis atrodas uz pašvaldības zemes. Tomēr dažādo viedokļu sadursme liek domāt, ka ar šādu secinājumu tikai par vizuālo atrašanās vietu nepietiek, ir nepieciešami arī mērījumi. Kā 24. janvāra sanāksmē par māju-kuģi norādīja TM Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas jurists Uldis Rudziks, Valsts zemes dienests ir sniedzis informāciju, ka valstij piederošā jūras piekrastes sauszemes daļa nav kadastrāli uzmērīta. Zemes vienību robežas vietā, kur atrodas māja-kuģis, ir ierādītas un var būt neprecīzas ar nobīdi līdz 20 metriem.

Savukārt, kamēr notiek strīdi par šādiem jautājumiem, arvien sarežģītāka un tālāka liekas diskusija par to, ko tad labot, lai šādas situācijas nerastos nākotnē, kā arī nav līdz galam vienotas izpratnes par to, vai māja-kuģis ir ekskluzīvs gadījums, vai arī šādi gadījumi normatīvā regulējuma dēļ var rasties arī nākotnē. Vienlaikus jāatceras, ka jaunais regulējums attieksies uz nākotnes būvēm.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka norādīja: "Neskaidrības ir, un to ir gana daudz. Līdz ar to jāsaprot, ka ātra risinājuma nebūs. Ņemot vērā, ka februāris nav brīdis, kad būvniecība ir savā kulminācijā, nevajadzētu būt situācijām, ka visā Jūrmalā tiek sabūvētas īpatnējas būves. Lai gan normatīvu pieņemšanā lielas steigas nav, tomēr ir nepieciešams skaidri noteikt, kur atrodas ēkas robežas, lai mūsu rīcībā būtu skaidri, dokumentāli pierādījumi. Tā ir vienīgā steidzamā lieta. Spēkā paliek deleģējums, ko Ministru prezidents Māris Kučinskis ir noteicis VARAM, – izstrādāt priekšlikumus par normatīvo aktu grozījumiem, kurus apstiprinājušas arī pārējās ministrijas. Uzsvars tiek likts uz šāda veida būvju iespējamo kvalificēšanu, pieļaujot, ka būs arī citas situācijas. Bez tam ir jārod skaidrība par to, ko krasta kāpu aizsargjoslā esošajā tauvas joslā var atļaut un ko ne."

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv