TUVPLĀNĀ

Daudzdzīvokļu māju siltināšanas pieredze

Inese Helmane, LV portāls25.01.2018
"ĪSUMĀ"
  • Renovējot apkures sistēmas, Liepājā tiek ierīkota horizontālā divcauruļu apkures sistēma.
  • Ieviešot horizontālo apkures sistēmu, mājai tikpat kā nav parādnieku par piegādāto siltumenerģiju.
  • Maksājumu kārtība – katram dzīvoklim rēķināt logu un radiatoru nomaiņas izmaksas atsevišķi – ir ieviesta tāpēc, lai ievērotu godīguma principu.
  • Liepājas pilsētas pašvaldība līdzfinansē līdz pat 90% no iekšpagalmu labiekārtošanas darbiem.
Janvāra vidū daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmā “Attīstības finanšu institūcijā “Altum”” apstiprināšanai bija iesniegts 261 projekts par gandrīz 40 miljoniem eiro. Visvairāk to ir no Rīgas, Pierīgas un Kurzemes. Pirmrindniekos starp pilsētām ir Liepāja, kura iesniegusi jau 45 projektus. Ēku siltināšanas pieredzē dalās “Liepājas namu apsaimniekotājs”.

Pašvaldības uzņēmums "Liepājas namu apsaimniekotājs" (LNA) ir lielākais apsaimniekošanas uzņēmums Liepājā, kas nozarē darbojas vairāk nekā 15 gadus un apkalpo ap 640 pilsētas daudzdzīvokļu namu, kas ir 40% no visām mājām. Patlaban "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") ir apstiprinājusi 23 apsaimniekotāja iesniegtos projektus. Izstrādes procesā ir vēl 40 energoefektivitātes paaugstināšanas projekti, kuriem saņemts 67% dzīvokļu īpašnieku atbalsts. Iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) fondu periodā LNA var lepoties ar šajā programmā renovētām 22 mājām (kopējās izmaksas 6,5 miljoni eiro, no tiem ES fondu atbalsts – 2,5 miljoni eiro).

"Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš LNA min kā piemēru, cik veiksmīgi tiek organizēti energoefektivitātes darbi, daudzas no mājām ir uzvarējušas konkursā kā energoefektīvākās ēkas Latvijā.

Tikai horizontālā apkures sistēma

"Altum" atbalstītajos renovācijas projektos tiek iekļauta arī siltummezgla un iekšējo siltumtīklu sakārtošana. Renovējot apkures sistēmas, Liepājā tiek ierīkota horizontālā divcauruļu apkures sistēma, lai gan tā ir dārgākā no visiem veidiem. Par apkures sistēmām LV portāls jau rakstīja publikācijā "Daudzdzīvokļu ēku siltumtīkli – varianti, kā tos sakārtot". 

LNA projektu koordinators Kārlis Beihmanis min vairākas horizontālās sistēmas priekšrocības:

  • iespēja atslēgt siltuma padevi parādniekiem;
  • īpašnieki var kontrolē savu patēriņu;
  • skaitītāji atrodas kāpņu telpā aiz slēdzamiem skapīšiem;
  • rādījumi tiek nolasīti attālinātā veidā;
  • ievērojama zudumu novēršana koplietošanas tīklos;
  • maza koplietošanas zudumu maksa;
  • ja vecai apkures sistēmai aizbūvēts priekšā ģipškartons, nav nepieciešams to plēst vaļā.

Noder visi radiatori

Lai gan projektā ir iezīmēts viens – standarta – risinājums, kā tiks ierīkota apkure, sākot renovācijas darbus, būvnieks to saskaņo ar dzīvokļa īpašnieku. "Tā nav, ka, mainot apkures caurules, izlauzīs visu dzīvokli – tās ir tikai divu pirkstu biezumā," saka K. Beihmanis.

Atkarībā no iedzīvotāju vēlmēm Liepājā izmanto gan plastmasas, gan kapara caurules. Kādiem jābūt radiatoriem? "Tas nav svarīgi, vai tie ir vecie, čuguna, vai jaunā tipa radiatori," atbild LNP pārstāvis. "Šo sistēmu var pieslēgt arī pie čuguna radiatoriem."

Var gadīties, ka pirms rekonstrukcijas darbu veikšanas dzīvoklī radiatori jau nomainīti. Dzīvokļu īpašnieki, ja liek jaunus radiatorus, maksā vairāk, ja neliek – nedaudz mazāk. Līdzīgs princips darbojas, arī nomainot logus. Šāda maksājumu kārtība – katram dzīvoklim rēķināt logu un radiatoru nomaiņas izmaksas atsevišķi – ir ieviesta tāpēc, lai ievērotu godīguma principu.

"Jebkurš, kas strādā apsaimniekošanas nozarē, saprot, kādas zobu sāpes ir tad, ja kāds mēneša beigās nenodod ūdens skaitītāja rādījumus."

Šādi, ievērojot iedzīvotāju vēlmes par radiatoru un logu nomaiņu un katram dzīvoklim nosakot atšķirīgu maksu, sanāk liela piņķerēšanās, nenoliedz LNA pārstāvji. Tāpēc pēdējā laikā LNA paneļa tipa mājās radiatoru nomaiņu tāmēs vairs neliek, jo tas sadārdzina renovācijas izmaksas, kā arī daudzi jau šīs sildierīces ir nomainījuši.

Pēc apkures rekonstrukcijas darbu veikšanas katrs dzīvoklis paraksta pieņemšanas un nodošanas aktu, tā apliecinot, ka ar apkures sistēmu viss ir kārtībā.

Ieviešot horizontālo apkures sistēmu, mājai tikpat kā nav parādnieku par piegādāto siltumenerģiju. Ja arī gadās pa kādam nenomaksātam rēķinam, tad, atslēdzot apkuri, kas arī nav par velti un maksā vairākus desmitus eiro, drīz vien parāds tiek segts.

Pirmais piemērs – ēka Ventas ielā 2

LNP projektu vadītājs Toms Cīrulis dalās pieredzē par konkrētas ēkas renovācijas ieguvumiem. Deviņstāvu paneļu ēka Liepājā, Ventas ielā 2, kurā ir 72 dzīvokļi, ir celta 1974. gadā, bet renovācija veikta 40 gadus vēlāk. Mājai veikta apkures rekonstrukcija, fasādes un jumta remonts, siltināti pamati, kāpņu telpās nomainīti logi.

Kopējās renovācijas izmaksas bija 460 000 eiro, ES fondu līdzfinansējums – 143 000 eiro. Apkures patēriņš pirms renovācijas bija 80 kWh/m² gadā, pēc renovācijas – 30 kWh/m². Ekonomija – 63%. Apsaimniekošanas maksa pieauga no 43 centriem par kvadrātmetru līdz 1,14 eiro mēnesī.

Ēkā papildus veikts kāpņu telpu remonts, nomainīti kanalizācijas un aukstā ūdens stāvvadi. Vienas kāpņu telpas remonts maksāja 9000 eiro, un darbus veica pa nakti, lai pēc iespējas mazāk traucētu iedzīvotājus. Visos dzīvokļos uzstādīti arī karstā un aukstā ūdens attālinātie skaitītāji. "Jebkurš, kas strādā apsaimniekošanas nozarē, saprot, kādas zobu sāpes ir tad, ja kāds mēneša beigās nenodod skaitītāja rādījumus. Veidojas starpība starp kopējo mājas rādījumu un individuālajiem," saka T. Cīrulis.

Arī kopējam ūdens ievadam ēkā "Liepājas ūdens" ir uzlicis attālināto ūdens skaitītāju, kas mēneša pēdējā dienā, pusnaktī,  fiksē rādījumus.

Otrs piemērs – nams Dzērves ielā 17

Piecstāvu nama Dzērves iela 17 renovācija arī veikta 2014. gadā. Kopējās izmaksas ir 290 000 eiro, ES fondu līdzfinansējums – 117 000 eiro. Ēkai siltināti pamati, fasāde, pagraba griesti un bēniņi, uzstādīts jauns jumta segums, mainīti visi stāvvadi, uzstādīta horizontālā apkures sistēma. Visas lodžijas ir stiklotas. Apsaimniekošanas maksa no 43 centiem par kvadrātmetru pieauga līdz 1,01 eiro mēnesī. Apkures patēriņš pirms renovācijas bija 115 kWh/m², pēc renovācijas – 43 kWh/m².

Kredīta likme – 2,8% gadā

K. Beihmanis skaidro, ka no lēmumu pieņemšanas dzīvokļu īpašnieku sapulcē līdz projekta apstiprināšanai vidēji paiet divi gadi, vēl viens gads jāpierēķina būvniecības procesam.

"Pats galvenais ir mājas vecākais, cik viņš būs aktīvs, jo, nenoliegsim, viņam uzticas visvairāk."

LNA darbojas pēc principa – 67% dzīvokļu īpašnieku piekrišana, kas pilnvaro LNA slēgt līgumu ar "Altum". Kredītu bankā ņem LNP dzīvokļu īpašnieku vārdā. Lai gan maksimālais aizdevuma termiņš ir 20 gadi, LNA tie ir 15 gadi. Fiksētā likme ir 2,8% gadā. Pašvaldība finansē līdz 50% no renovācijas tehniskā projekta, energosertifikāta izstrādes, dokumentu izmaksām, bet ne vairāk kā 1,75 eiro uz kvadrātmetru.

Kā panākt atbalstu?

Kā panākt, ka daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki atbalsta renovācijas projektus? "Pats galvenais ir mājas vecākais, cik viņš būs aktīvs, jo, nenoliegsim, viņam uzticas visvairāk. Uz sapulci jau labākajā gadījumā atnāk 30% no visiem dzīvokļu īpašniekiem," saka T. Cīrulis. "Mājas vecākais, cik var, tik izstaigā dzīvokļus, bet pārējiem zvanām un mēģinām pārliecināt paši."

Sakārto iekšpagalmus

Blakus renovētām ēkām Liepājā ir arī palieli iekšpagalmi, kuri, namu iedzīvotājiem vienojoties, palēnām tiek sakārtoti – ir ērti piebraucami operatīvajam transportam, tiek ierīkoti bērnu rotaļlaukumi, apgaismojums, apstādījumi. Rekords ir sešas mājas, kas vienojās par pagalmu rekonstrukciju.

Liepājas pilsētas pašvaldība līdzfinansē līdz pat 90% no iekšpagalmu labiekārtošanas darbiem. Liepājas pilsētas domes izpilddirektora vietnieks (īpašuma jautājumos) Mārtiņš Tīdens atklāja, ka kopš 2013. gada, kad sākās šī programma, pieprasījums ir ārkārtīgi liels. Pa šiem gadiem 116 mājām apstiprināti 77 projekti par kopējo summu 4,42 miljoni eiro, kur pilsētas līdzfinansējums bija 3,63 miljoni eiro.

Pieejami 166,5 miljoni eiro

Atbalstam daudzdzīvokļu ēku renovācijai laika periodā no 2016. līdz 2023. gadam būs pieejami 166,5 miljoni eiro. Programmas gaitā plānots atbalstīt aptuveni 1700 ēku atjaunošanu, sniedzot iespēju gandrīz 13,5 tūkstošiem ģimeņu sasniegt būtisku enerģijas ietaupījumu. Atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniedz "Altum", sīkāka informācija par programmu ir pieejama šeit.

Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā, laika posmā no 2010. līdz 2016. gadam, ar ES fondu līdzfinansējumu kopumā renovētas 711 ēkas.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv