TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
23. janvārī, 2018
Lasīšanai: 4 minūtes

Lēmums par maksātnespējas procesu tiesvedību analīzi gaidāms februārī

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ivars Bičkovičs: “’Šāda veida situācija, kad jāpārbauda citu tiesnešu darbs, ir pirmo reizi Tieslietu padomes vēsturē, tādēļ nav izstrādāts precīzs rīcības plāns, ko darīt.”

Pirmdien, 22. janvārī, Tieslietu padomē tika apspriests jautājums par publiskajā telpā izskanējušo maksātnespējas procesu tiesvedību kritisko vērtējumu. Viena no garākajām sēdēm padomes pastāvēšanas vēsturē noslēdzās bez konkrēta lēmuma, tomēr apspriedē izskanēja daudz vērtīgu priekšlikumu, kā celt tiesu reputāciju un ko iesākt ar medijos kritizētajiem tiesu procesiem maksātnespējas lietās laikā no 2008. līdz 2014. gadam.

Tieslietu ministrija sniedza izvērstu normatīvā regulējuma analīzi maksātnespējas jomā, kas ļauj secināt, ka salīdzinājumā ar periodu no 2008. līdz 2014. gadam pašlaik situācija ir krietni uzlabojusies. Eksperti atzīst, ka iepriekš regulējums šajā jomā bijis ļoti nepilnīgs.

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera sniegtā informācija liecina, ka situācija uzlabojusies arī praksē. Ja 2014. gadā tika saņemti 18 protesti par tiesu nolēmumiem maksātnespējas lietās, nu kuriem 15 tika apmierināti, tad pagājušajā gadā bija vairs tikai 7 protesti, no kuriem pagaidām apmierināts viens.

Kā Tieslietu padomes sēdē secināja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, acīmredzot ir bijis kāds pārrāvums komunikācijā, jo medijos līdz šim nav izskanējusi informācija par uzlabojumiem, kas notikuši maksātnespējas procesu jomā. Viņasprāt, būtu svarīgi par to informēt sabiedrību. Vienlaikus I. Ziemele, līdzīgi kā vairāki citi Tieslietu padomes locekļi un nozares pārstāvji, aicināja veikt vēsturiski šaubīgo lietu analīzi.

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamenta vadītāja Veronika Krūmiņa uzsvēra, ka svarīgi ir noskaidrot patiesību par šīm lietām: "Vai šaubu ēna, kas mesta pār konkrētiem tiesnešiem, ir pamatota? Un tas svarīgi ne tikai tieslietu sistēmas attīstībai, bet svarīgi arī pašiem tiesnešiem, lai tiktu noņemta šī šaubu ēna." Kā rezumēja V. Krūmiņa, ir vajadzīgas konkrētas atbildes par konkrētām lietām.

Arī AT Civillietu departamenta vadītāja Edīte Vernuša piekrita, ka izvērtējums ir nepieciešams, tomēr iebilda pret ideju šim nolūkam veidot kādu īpašu komisiju. Viņasprāt, pie risinājumiem var nonākt jau esošo institūciju un pieejamo instrumentu ietvaros. Jāteic, ka ideja par atsevišķas komisijas izveidi, kas izvērtētu tiesnešu rīcību 2008. līdz 2014. gada maksātnespējas lietās, kopumā Tieslietu padomē neguva lielu atsaucību. Izskanēja priekšlikums, ka šādu analīzi varētu veikt Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, piesaistot arī ekspertus no akadēmiskajām aprindām.

Kopumā sēdes dalībnieki bija diezgan vienprātīgi par nepieciešamību izvērtēt 2008.–2014. gadā notikušās tiesvedības maksātnespējas procesos. Tomēr atšķīrās viedokļi par veidu, kādā tas būtu veicams. Tāpēc šajā Tieslietu padomes sēdē konkrēts lēmums netika pieņemts. Nākamā padomes sēde notiks 5. februārī, un, kā LV portālam prognozēja Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, tad konkrēts lēmums, visticamāk, tiks pieņemts.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI