PROBLĒMA

Eiropas preču duālā kvalitāte. Vai esam otrās šķiras patērētāji?

Inese Helmane, LV portāls18.01.2018
"ĪSUMĀ"
  • Austrumeiropieši vairs nedrīkst būt otrās šķiras patērētāji, un viena zīmola produktiem visās dalībvalstīs jābūt vienādā kvalitātē.
  • Pārtikas un veterinārais dienests pērnruden pārbaudīja 38 pārtikas produktu marķējumus un trīs dzīvnieku barības paraugus.
  • Pašreiz Eiropas izpētes centrs strādā pie vienotas metodoloģijas izstrādes.
  • Lai būtu pilnīga pārliecība, ir vajadzīgi pētījumi, kas būtu bāze sarunās ar ražotājiem.
  • Latvijas ražotāji nepiekopj dubultos standartus – vienam un tam pašam produktam atkarībā no konkrētā tirgus nepievieno lētākas izejvielas.
Diskusija par pārtikas kvalitātes atšķirībām Eiropas Savienības valstīs pieņemas spēkā. Pērn atsevišķas valstis, arī Latvija, savos pētījumos konstatēja preču duālo kvalitāti, taču nav ne vienotas metodoloģijas un skaidri definētu kritēriju, ne arī savstarpēji salīdzināmu datu. Plānots, ka vienots regulējums Eiropas līmenī taps šogad, kā arī tiks salīdzināta produktu kvalitāte.

Jau pērnruden ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentam (EP) Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers norādīja, ka austrumeiropieši vairs nedrīkst būt otrās šķiras patērētāji un viena zīmola produktiem visās dalībvalstīs jābūt vienādā kvalitātē. Arī Eiropas Savienības (ES)  veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis ir paziņojis, ka, lai gan nav datu, kas apliecinātu, ka Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm piegādā zemākas kvalitātes pārtikas preces nekā pārējām ES dalībvalstīm, ES pastāv duālas pārtikas problēma.

Tiesa, EK nesen pieņēmusi vadlīnijas, kuru mērķis ir palīdzēt valstīm labāk izmantot spēkā esošos ES pārtikas un patērētāju tiesību aizsardzības jomas tiesību aktus nolūkā konstatēt un novērst nepamatotus divējādus standartus, EP informācijas biroja Latvijā organizētajā diskusijā par Eiropas preču duālo kvalitāti informēja EK pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Andris Kužnieks.

EK vadlīnijās preču duālās kvalitātes jēdziens definēts tā: ja viena zīmola preci pārdod dažādās vietās ar dažādu kvalitāti vai ar dažādu sastāvu.

EP  Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja ierosinājusi veikt pilotprojektu par vienotu zīmolu pārtikas un nepārtikas preču kvalitātes salīdzināšanu ES dalībvalstīs. EK neizslēdz nepieciešamību grozīt ES patērētāju tiesību aizsardzības dokumentus, ja nacionālo valstu varas iestādes ar šiem jautājumiem netiks galā.

"Viens ir jautājums par pārtikas drošumu, bet otrs – par patērētāju maldināšanu. Patērētājs konkrētu zīmolu uztver kā kvalitātes sertifikātu, emocionāli. Kā var būt, ka produkts vienotajā tirgū atšķiras? Tā ir kopīga ES valstu problēma, un 2018. gads būs izšķirošais šajā jautājumā," akcentēja A. Kužnieks.

Latvijā atšķirības nebūtiskas

Veicot pārtikas preču salīdzinošās pārbaudes, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pērnruden pārbaudīja 38 pārtikas produktu marķējumus un trīs dzīvnieku barības paraugus, diskusijā atgādināja Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis. Atšķirības, tiesa, nebūtiskas, tika konstatētas 18 produktiem, kas nopērkami Vācijā, Beļģijā un Latvijā. Atsevišķu produktu ražošanā bija izmantotas atšķirīgas izejvielas – dārgākas un lētākas, tomēr, laboratoriski testējot šos produktus, nozīmīgas atšķirības produktu uzturvērtībā vai taukskābju saturā netika konstatētas. Tāpat laboratoriski netika konstatēts, ka produktu sastāvs atšķirtos no to marķējuma. "Tāpēc nevaram apgalvot, ka patērētāji tiek diskriminēti," teica PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors.

"Ja ražotājs izmanto dažādas sastāvdaļas, bet produktu tirgo ar vienu zīmolu visās valstīs, tas jau ir pārkāpums."

Ar pilnu PVD pārbaudīto produktu sarakstu un konstatētajām atšķirībām produktu marķējumā un sastāvā var iepazīties šeit.

Jāatgādina, ka līdzīgi pētījumi, tiesa, ne vienādām produktu grupām, pērn veikti arī dažās citās ES valstīs. Piemēram, Ungārijā atrasti 24 produkti, kuros ir sastāva atšķirības. Savukārt Slovākijā var iegādāties 22 preces, kuru sastāvs atšķiras no tā, ko var iegādāties pāri robežai Austrijā. Savukārt Lietuvā no 33 pārbaudītajām viena nosaukuma precēm 23 precēs tika atrastas sastāva atšķirības.

Kāpēc Latvijas un citu valstu pārbaužu rezultāti ir tik atšķirīgi? Zemkopības ministrija iepriekš skaidrojusi, ka pārtikas produktu izpētē izmantota cita metodoloģija.

Nepieciešama kopīga metodoloģija

E. Zavadskis zināja teikt, ka pašreiz Eiropas izpētes centrs strādā pie vienotas metodoloģijas, respektīvi, kādas produktu grupas jāpēta, pēc kādiem kritērijiem laboratoriski jātestē un kā jārīkojas, ja konstatē neatbilstības. Šim darbam EK ir piešķīrusi vienu miljonu eiro.

"Svarīgs ir jautājums par kvalitātes kritērijiem. Padomju Savienībā bija konkrēti standarti un doktora desu ražoja pēc vienotas receptūras. Ja to neievēroja, ražotājus sodīja. Patlaban valsts standartu vairs nav, ražotāji strādā, izmantojot savas receptūras. Līdz ar to nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem būtu jāvērtē produktu kvalitāte," tā PVD pārstāvis.

EK vienu miljonu paredzējusi piešķirt arī dalībvalstīm laboratoriskajām produktu kontrolēm. "Šīs programmas rezultātā varētu reāli vērtēt, vai pastāv atšķirības produktu sastāvā," uzsvēra E. Zavadskis, norādot, ka "pašreiz būtu priekšlaicīgi runāt par to, ka pastāv būtiskas atšķirības produktu kvalitātē dažādās ES dalībvalstīs, jo nav vienotas metodoloģijas. Pētījumiem jābūt balstītiem uz faktoloģiskiem materiāliem, pretējā gadījumā tā ir emocionāla interpretācija".

PVD viedoklim piekrita arī Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Dace Ugare, norādot, ka ir svarīgi sagaidīt EK vienoto metodoloģiju, kuras izstrādē Eiropas izpētes centrā ir iesaistījušās visas dalībvalstis. Paredzēts, ka darbu pabeigs šī gada nogalē.

Vācijā kafija garšo labāk

Savukārt EP deputāte Inese Vaidere uzskata, ka "jebkura atšķirība, kas tiek noklusēta, ir būtiska un diskriminējoša. Ir jāzina, kāpēc viena zīmola kafija, ko pērku Vācijā, garšo citādi nekā tā, ko iegādājos Latvijā. Iespējams, nenorādot neko uz marķējuma, Latvijai paredzētā produkta ražošanā izmanto nekvalitatīvākas kafijas pupiņas".

I. Vaidere piebilda, ka uz preces cenu nevar balstīties, jo nereti maksa Latvijā ir augstāka nekā analogam Vācijā vai Francijā: "Ražotāju apgalvojums, ka izmanto lētākas izejvielas, lai pielāgotos vietējam tirgum un mēs lētāk varētu nopirkt, – tā tas nav! Ja ražotājs izmanto dažādas sastāvdaļas, bet produktu tirgo ar vienu zīmolu visās valstīs, tas jau ir pārkāpums. Par šādu negodīgu praksi ir jāsoda. Pašlaik ir tikai aizdomas, ka atšķirības netiek uzrādītas. Lai būtu pilnīga pārliecība, ir vajadzīgi pētījumi, kas būtu bāze sarunās ar ražotājiem."

Vietējie ražotāji zaudē

Duālo preču kvalitāti par problēmu arī vietējiem ražotājiem atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), kuras pārstāvis Pēteris Liniņš apgalvoja, ka Latvijas ražotāji nepiekopj dubultos standartus – vienam un tam pašam produktam atkarībā no konkrētā tirgus nepievieno lētākas izejvielas.

"Nav pieļaujams, ka viena zīmola preces atšķiras dažādos tirgos. Tādā veidā mēs zaudējam konkurences cīņā legālā veidā," uzsvēra P. Liniņš.

"Ir jāzina, kāpēc viena zīmola kafija, ko pērku Vācijā, garšo citādi nekā tā, ko iegādājos Latvijā."

Preču kvalitātes kritērijus svarīgi ir noteikt Eiropas līmenī. Kā piemēru viņš minēja situāciju ar Vācijā ražotu kēksu, kas pārklāts ar šokolādei līdzīgu glazētu vielu, kas mītnes zemē atbilst normatīviem un uzskatāma par šokolādi. Bet, tirgojot to pašu kēksu Latvijā, tas gan atbilst normatīvajiem rādītājiem, bet nav šokolāde.

Tomēr P. Liniņa ieskatā būtu pieļaujamas viena zīmola produktu sastāva  minimālas atšķirības, lai tos pielāgotu konkrētu valstu tirgiem un nacionālām īpatnībām.

Nepārtikas preču testēšana

Latvija pērn pārbaudīja tikai pārtikas produktus. Vai būtu iespējama arī nepārtikas produktu atbilstības testēšana? Veselības inspekcijas Produktu kontroles nodaļas vadītāja Kristīne Kazerovska, runājot par nepārtikas preču pārbaudēm, teica, ka tas būtu liels izaicinājums un vispirms būtu jāidentificē, kas būtu aizdomīgās preču grupas un kādas ir pieejamās laboratorisko izmeklējumu metodes.

Patērētāju aizstāvība

"Maxima" Procesu un kvalitātes vadības departamenta direktore Dace Grava-Birzāka skaidroja, ka mazumtirgotājs jau tagad piedāvā vienu un to pašu produktu, kas ražots dažādās valstīs, piemēram, Vācijā un Polijā. Uz vaicājumu, kā patērētājs var zināt, kur tas ražots, viņa atbildēja, ka jālasa marķējums.

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas pārstāve Baiba Miltoviča uzsvēra, ka PVD pārbaudēs vairāk uzmanības pievērsusi produktu sastāvdaļām, nevis zīmolam. "Kas personai būtu jāzina, lai orientētos jebkuras preces sastāvā? Gana daudz, un tas ir negodīgi –  uzlikt visu uz patērētāja pleciem, lai orientējas pats."

Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane pauda cerību, ka šā gada laikā radīsies lielāka skaidrība, vai uzskats par dažādās Eiropas valstīs tirgoto preču atšķirībām ir tikai mīts vai patiesība. "Patērētāju virmošanu jutām jau sen. Bet neviena lieta nav sākta, jo informācija par pētījumiem ir pārāk skopa, lai vērtētu negodīgu ražotāju komercpraksi."

KOMENTĀRI
2
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv