NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
15. janvārī, 2018
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Uzņēmējdarbība
11
5
11
5

Zīmoli “Anne Nature” un „Kivvi”. Pieredzes stāsti

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Kosmētikas ražotāju pieredze liecina, ka būtiska produkta pašizmaksas daļa ir iepakojums un mārketinga izdevumi.

FOTO: Freepik

Kosmētiku ražot mājas apstākļos – virtuvē vārīt sejas vai roku krēmu – Latvijā sāk vien retais. Ierasta prakse ir izmantot ārpakalpojumu, kur kosmētika tiek ne vien saražota, bet arī jau piedāvā produktu pamatformulas. Pieredzē dalās ekokosmētikas zīmola “Anne Nature” izveidotāja Skaidrīte Dzene un zīmola “Kivvi” līdzradītāja Agate Jurkovska-Kanča.
īsumā
  • Normatīvie akti detalizēti jāzina tiem, kas paši vēlas izveidot savu ražotni vai gatavot kosmētiku mājas apstākļos.
  • Kopējā summa, lai saražotu preci, veido apmēram 25 000 eiro, taču tikpat un vēl vairāk var būt nepieciešams papildus analīzēm laboratorijā, mārketinga materiāliem un tirgus veicināšanas aktivitātēm.
  • Lai no nulles uztaisītu ražošanu – iekārtas, izejvielas, telpas u.c. -, ir vajadzīgs daudz lielāks finansiālais ieguldījums un darbaspēks.

Pirms septiņiem gadiem Agate Jurkovska-Kanča kopā ar vēl divām dāmām izveidoja ekokosmētikas ražošanas uzņēmumu "Kiwi Cosmetic", kas kosmētiku ar zīmolu "Kivvi" tirgoja gan Latvijā, gan ārvalstīs. 2016. gada sākumā bizness tika veiksmīgi pārdots akciju sabiedrībai "Olainfarm". Tagad A.Jurkovska-Kanča ir līdzīpašniece ekoloģisko tīrīšanas līdzekļu ražošanas uzņēmumā "Purenn".

Uzņēmēja uzskata, ka viena no pamatlietām, kas būtu jāzina, ja grib ražot kosmētiku, ir Eiropas direktīva. Tā ir pieejama elektroniski un iztulkota latviski, tāpēc ir saprotama un uztverama. Iespējams, tā īsti nav skaidra iesācējam, bet vairāk izprotama tiem, kuriem ir pamatzināšanas kosmētikas ražošanas jomā. Daudz no tā, kas ir saistošs kosmētikas ražošanai, ir atrodams Veselības inspekcijas mājaslapā ar saitēm uz konkrētiem likumiem un normām. Ja ir kas neskaidrs, A. Jurkovska-Kanča iesaka pieteikties uz konsultāciju inspekcijā.

Savukārt Skaidrīte Dzene kosmētiku ražo Latvijā pēc individuāla pasūtījuma kompānijā "Cosmetics Nord", bet tirgo galvenokārt Turcijā, kur arī dzīvo. Viņa stāsta, ka normatīvie akti detalizēti jāzina tiem, kas paši vēlas izveidot savu ražotni vai gatavot kosmētiku mājas apstākļos. S. Dzenes gadījumā ražotnei jau bijis labas ražošanas prakses sertifikāts. Turklāt uzņēmums piedāvājis arī kosmētikas līdzekļu pamatformulas, uz kuru bāzes attīstīti savi produkti, strādājot pie smaržas, konsistences un individuālām sastāvdaļām. S. Dzene ir diplomēta pārtikas tehnoloģe, otra izglītība ir ekonomiste. Tas palīdzējis saprast, kā veidojas dažādas recepšu formulas, ko dara emulgators, aktīvās vielas, konservanti un citas sastāvdaļas.

Summa, ar ko sākt

Taujāta, ar kādu summu jārēķinās, lai sāktu kosmētikas ražošanas biznesu, A. Jurkovska-Kanča atbild, ka ir grūti nosaukt konkrētu skaitli, jo ir nepieciešamas izejvielas, kuru cena un daudzumi ir kardināli atšķirīgi.

"Produkta pašizmaksu veido izejvielas, speciālista, kas izstrādā kosmētiskā līdzekļa lietu un produkta receptūru, pakalpojumi, telpas un komunālie maksājumi, algas (ja ir darbinieki). Būtiska pašizmaksas daļa ir arī iepakojums. Liela izdevumu pozīcija ir nodokļi. Un tad vēl ir mārketinga izdevumi un peļņas procents. Parasti, to visu kopā saskaitot, lēti nesanāk," saka A. Jurkovska-Kanča.

"Lielas izmaksas veido iepakojums, produkta dizains un mārketinga pakalpojumi."

S. Dzene norāda, ka ražošanas sākšanai izmantojusi "Finanšu attīstības institūcijas "Altum"" aizdevumu un kopējā summa, lai saražotu preci, sasniegusi apmēram 25 000 eiro, taču tikpat un vēl vairāk var būt nepieciešams papildu analīzēm laboratorijā, mārketinga materiāliem un tirgus veicināšanas aktivitātēm. Arī viņa piekrīt, ka lielas izmaksas veido iepakojums, produkta dizains un mārketinga pakalpojumi. Turcijā dzīvojošā uzņēmēja izmantojusi arī Latvijas Investīciju attīstības aģentūras biznesa inkubatora pakalpojumus. Tie lieti noderējuši uzņēmuma vizuālās identitātes izstrādē, produktu sertifikācijā un kontaktu veidošanā.

Vai var ražot virtuvē?

Vai kosmētikas līdzekļa ražošanu var sākt mājās virtuvē, vai tomēr jāpasūta ražotnē? A.Jurkovska-Kanča norāda, ka ražošanas procesā ir svarīga sterilitāte, tāpēc gluži blakus karbonādei lūpu balzamu tapināt nevajadzētu. "Kosmētikas līdzeklim jābūt drošam – tur nedrīkst būt nevēlami mikroorganismi, īpaši produktos, kas satur ūdeni. Piemēram, krēmi ir vide, lai vairotos pelējuma un rauga sēnes, gram-pozitīvās un gram-negatīvās baktērijas. Lai tas nenotiktu, ir vajadzīgas piemērotas telpas un produktam ir jāveic konservanta efektivitātes pārbaude, ko var izdarīt laboratorijā."

"Ražošanas procesā svarīga ir sterilitāte, tāpēc gluži blakus karbonādei lūpu balzamu tapināt nevajadzētu."

Savukārt S. Dzene uzsver, ka ražošanu var sākt arī pats, tādējādi iegūstot lielāku neatkarību, taču vienlaikus arī saistības. Viņai ir argumenti par labu ārpakalpojumam: lai no nulles uztaisītu ražošanu – iekārtas, izejvielas, telpas u. c. –, ir vajadzīgs daudz lielāks finansiālais ieguldījums un darbaspēks. Savukārt, pērkot ražošanas pakalpojumu citviet, jārēķinās ar minimālo pasūtījuma apjomu gan preces saražošanai, gan iepakojuma iegādei. Piemēram, krēma tūbiņu iepakojumam tas ir 5000 gabali. Šampūnu pudeles zīmola "Anne Nature" radītāja iepērk Lielbritānijā, bet korķi ar pumpīšiem, kuru minimālais pasūtījuma apjoms ir 10 000, tika iegādāti Ķīnā. Un tie vēl ir ļoti mazi cipari.

Vairāk piestāv ekoprodukts

Uz vaicājumu, kā saražoto kosmētikas līdzekli sākt pārdot, A.Jurkovska-Kanča iesaka kā "izmēģinājuma trusīšus" izmantot radus un draugus. "Pamatā ir jāatbild uz jautājumu – ko gribam sasniegt? Vai būt mājražotājam un tirgot nelielos daudzumos (radi/draugi, tirdziņi un amatnieku veikali), vai būt lielveikalu, veikalu ķēžu plauktos? Variants, ka varētu būt gan neliels ražotājs, gan strādāt ar lielveikaliem, "nestrādās"," saka uzņēmēja.

Labāk ražot ekoloģisku produktu vai ar ķīmiskām piedevām? "Tie ir divi dažādi virzieni, un katram noteikti ir savs pircējs. Bet mājražotājam, manuprāt, vairāk piestāv eko," bilst A. Jurkovska-Kanča.

S. Dzene, kurai veiksmīga kosmētikas tirdzniecība izveidojusies tikai pēc grūta divu gadu darba, saka, ka vissarežģītākā lieta ir pārdošana – tirgus, mārketings, sociālie tīkli. Pirms sākt ražot, jāsaprot, kur un kam tas tiks pārdots. "Ir jārada savs produktu zīmola stāsts. Man tas ir daba, ekoloģija, ģimene, tāpēc ražojam sešus kosmētikas līdzekļus, kas nodrošina ķermeņa kopšanas pamatvajadzības visai ģimenei, kā vienojošos elementus visos produktos izmantojot Latvijā tik ļoti pazīstamās zālītes – kumelītes, liepziedus un kliņģerītes."

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI