MINISTRU KABINETĀ

Pārskatīs atalgojumu valsts pārvaldē strādājošajiem zemākā un augstākā līmeņa vadītājiem

Edīte Brikmane, LV portāls08.01.2018
"ĪSUMĀ"
  • Likumprojekts paredz paaugstināt maksimālā atalgojuma apmērus valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem 10.–16. mēnešalgu grupā – pirmā, vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem.
  • Vistuvāk privātā sektora atalgojuma līmenim ir valsts pārvaldē nodarbinātie mazkvalificētie darbinieki, savukārt lielākā atšķirība vērojama vadītājiem.
  • Mērķis ir virzīties uz to, ka valsts pārvalde maksā 80% no atalgojuma, kādu var piedāvāt privātais sektors.
  • Paredzēts noteikt vienotus kritērijus, lai izvērtētu, kuriem darbiniekiem būs priekšrocības palikt darbā vai saglabāt amatu, kā arī iespēju izmaksāt atlaišanas pabalstu trīs vidējo izpeļņu apmērā.
Lai mazinātu kritisko atalgojuma atšķirību starp līdzvērtīgos amatos strādājošajiem privātajā un publiskajā sektorā, 4. janvārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Cita starpā tie paredz ieviest papildu atbalstu tiem darbiniekiem, kurus skars nodarbināto skaita samazināšana par 6%, kas atbilstoši “Valsts pārvaldes reformu plānam 2020” ir priekšnoteikums atalgojuma politikas pārskatīšanai.

Likumprojekts paredz papildināt Valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu (Atlīdzības likumu) ar 5. pielikumu, palielinot maksimālā atalgojuma apmērus valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem 10.–16. mēnešalgu grupā. Pie šīm grupām pieskaitāmi pirmā līmeņa vadītāji / vecākie speciālisti / eksperti (10. –12. mēnešalgu grupa), vidējā līmeņa vadītāji / ministru padomnieki (13.–14. mēnešalgu grupa) un augstākā līmeņa vadītāji (15.–16. mēnešalgu grupa).

Likumprojekta anotācijā norādīts uz diviem iemesliem, kāpēc paaugstinājums būtu jāattiecina tieši uz augstākajām mēnešalgu grupām. Pirmkārt, augstākajām mēnešalgu grupām atalgojums nav grozīts kopš 2010. gada, kamēr zemākajām (no 1. līdz 10. mēnešalgu grupai, kas ir mazkvalificētie strādnieki un jaunākie speciālisti) šāds paaugstinājums ir ticis piemērots. Tikmēr šajā laika posmā tirgus situācija ir būtiski mainījusies, privātajā sektorā ir vērojams salīdzinoši straujš vidējā atalgojuma līmeņa kāpums (pērn vidējā mēnešalga paaugstinājās par 6,3%, kas ir lielākais darba samaksas kāpums kopš 2008. gada), jo īpaši vadošajiem speciālistiem, kamēr valsts pārvaldes vadošo darbinieku atalgojuma konkurētspēja ar katru gadu sarūk (skat. infografiku). Tiek prognozēts, ka darba samaksa tuvākajos gados turpinās pieaugt.

Privātajā sektorā saņem 2–3 reizes vairāk

Pēc Valsts kancelejas pasūtījuma 2017. gadā tikai veikts salīdzinošais pētījums,1 kurā tika salīdzināts līdzvērtīgu amatu atalgojuma apmērs privātajā un publiskajā sektorā. Pētījuma rezultāti liecina, ka atalgojuma atšķirība dažādās mēnešalgu grupās ir atšķirīga. Vistuvāk privātā sektora atalgojuma līmenim ir valsts pārvaldē nodarbinātie mazkvalificētie darbinieki, savukārt lielākā atšķirība vērojama vadītājiem. Savukārt valsts pārvaldē nodarbināto mēnešalgas augstākā, vidējā, zemākā līmeņa vadītājiem un augsti kvalificētiem ekspertiem šobrīd sasniedz tikai 37% no privātā sektora vidējās mēnešalgas līdzvērtīgās pozīcijās.

Likumsakarīga ir valsts pārvaldes darbinieku teju masveidīga aizplūšana uz privāto sektoru. Pēc Valsts kancelejas sniegtās informācijas, 2016. gadā darbu ministrijās pārtrauca teju katrs piektais (18,5%) jeb 593 nodarbinātie. Arī 2017. gads vairākās ministrijās šai ziņā nebija veiksmīgāks, jo darbu pārtrauca 16–18% darbinieku. Jāpatur prātā, ka tie ir cilvēki, kuri izstrādā normatīvos aktus, plāno nozaru politiku, tātad vistiešākajā veidā ietekmē katra valsts iedzīvotāja ikdienas dzīvi.

"2016. gadā darbu ministrijās pārtrauca teju katrs piektais (18,5%) jeb 593 nodarbinātie."

Tāpēc likumprojekts paredz celt maksimālos apmērus tām mēnešalgu grupām, kurās nodarbinātie šobrīd saņem ievērojami zemāku atalgojumu nekā līdzīga darba veicēji privātajā sektorā. Mērķis ir virzīties uz to, ka valsts pārvalde maksā 80% no atalgojuma, kādu var piedāvāt privātais sektors. "Saprotam, ka nevaram piedāvāt 100% vai vairāk. Valsts pārvalde var piedāvāt kaut ko citu – stabilitāti, ceru, tas ir arī prestižs. Tā ir iespēja iesaistīties valstisku problēmu risināšanā," intervijā par Valsts pārvaldes reformu plānu LV portālam atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) maksimālā menešalga
 

Mēnešalgu grupa

Mēnešalgas apmērs (eiro) 

Likumprojektā paredzētais mēnešalgas apmērs (eiro)

16

ne vairāk kā 2441 ne vairāk kā 3450

15

ne vairāk kā 2353 ne vairāk kā 3233

14

ne vairāk kā 2264 ne vairāk kā 2573

13

ne vairāk kā 1917 ne vairāk kā 2304

12

ne vairāk kā 1647 ne vairāk kā 1813

11

ne vairāk kā 1382 ne vairāk kā 1733

10

ne vairāk kā 1287 ne vairāk kā 1385

9

ne vairāk kā 1190 ne vairāk kā 1190

8

ne vairāk kā 1093 ne vairāk kā 1093

7

ne vairāk kā 996 ne vairāk kā 996

6

ne vairāk kā 899 ne vairāk kā 899

5

ne vairāk kā 802 ne vairāk kā 802

4

ne vairāk kā 705 ne vairāk kā 705

3

ne vairāk kā 608 ne vairāk kā 608

2

ne vairāk kā 530 ne vairāk kā 530

1

ne vairāk kā 450 ne vairāk kā 450

Papildu finansējuma nebūs

Valsts kanceleja uzsver – papildu finansējums mēnešalgu skalu palielināšanai netiks piešķirts. Katram resoram nodarbināto mēnešalgas jāpārskata, izmantojot ietaupītos finanšu līdzekļus, kas radīsies, īstenojot "Valsts pārvaldes reformu plānā 2020" paredzēto nodarbināto skaita samazinājumu par 6%, kā arī ieviešot obligāto ikgadējo efektivitātes ietaupījumu.

"Lai motivētu veikt reformas, ietaupītie līdzekļi, atbrīvojot darbiniekus un veicot procesu efektivizāciju, tiks novirzīti algu paaugstināšanai tiem, kuri paliek strādāt. Veicot nodarbināto skaita samazinājumu par 6%, veidosies atlīdzības ietaupījums par aptuveni tiem pašiem 6%, kurus arī varēs novirzīt atlīdzības palielināšanai nodarbinātajiem, kuri turpinās darbu," skaidroja Valsts kancelejas direktors. Vienlaikus viņš neslēpa, ka ar to vien nepietiks, lai sasniegtu izvirzīto mērķi – atalgojums vismaz 80% apmērā no līdzvērtīgas darba samaksas privātajā sektorā.  

"Jāapzinās, ka pie pašreizējā atlīdzības apmēra kāpuma tempa privātajā sektorā (pēdējos 2 gados 6–7% gadā) valsts pārvaldei būs jādomā par papildu risinājumiem atlīdzības konkurētspējas nodrošināšanai," norādīja J. Citskovskis.

Vienoti kritēriji amatpersonu salīdzināšanai

Cita starpā plānotas vairākas citas izmaiņas, kas vērstas uz konfliktsituāciju mazināšanu un papildu atbalsta nodrošināšanu šajā pārmaiņu periodā tiem darbiniekiem, kurus skars nodarbināto skaita samazināšana vai amata vietas likvidācija.

Piemēram, likumprojekts paredz papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 38. punktu par vienotu kritēriju amatpersonu (darbinieku) salīdzināšanai ieviešanu, lai izvērtētu, kuriem darbiniekiem būs priekšrocības palikt darbā vai saglabāt amatu. Priekšroka palikt darbā vai saglabāt amatu tiks noteikta tām amatpersonām (darbiniekiem), kurām ir labāki darba izpildes rezultāti un augstāka kvalifikācija. Ja tā būtiski neatšķiras, priekšroka ir tām amatpersonām (darbiniekiem), kurām nav cita pastāvīga ienākumu avota, piemēram, vecuma vai izdienas pensija. Ja nevienai no amatpersonām (darbiniekiem) papildu ienākumu avota nav, priekšroka palikt darbā vai saglabāt amatu nosakāma saskaņā ar Darba likumu.

"Mērķis ir virzīties uz to, ka valsts pārvalde maksā 80% no atalgojuma, kādu var piedāvāt privātais sektors."

Tāpat grozījumi Atlīdzības likumā paredz, ka, izbeidzot amata (dienesta, darba) tiesiskās attiecības pēc savstarpējas vienošanās, nodarbinātajam varēs piešķirt atlaišanas pabalstu līdz triju mēnešu vidējās izpeļņas apmēram. Iestādēm, lemjot par atlaišanas pabalstu, ir jāņem vērā amata vērtība (atbildības līmenis un sarežģītība), proti, augstākas vērtības amatiem nosakot lielāku pabalsta apmēru. "Tas ir kā sākotnējs atbalsts, kamēr nodarbinātais atrod jaunas iespējas darba tirgū," teikts likumprojekta anotācijā. Pašreizējā Atlīdzības likuma 17.panta četrpadsmitās daļas redakcija paredz atlaišanas pabalstu vien 70 procentu apmērā no mēneša vidējās izpeļņas.

Lai grozījumi likumā stātos spēkā, tiem vēl jāgūst Ministru kabineta un Saeimas atbalsts.


 

1SIA "Fontes Vadības konsultācijas" salīdzinošais pētījums par atalgojuma apmēru.

KOMENTĀRI
4
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv