APRAKSTS

Depozīta sistēmu Latvijā varētu ieviest no 2020. gada

Laura Studente, LV portāls30.12.2017
"ĪSUMĀ"
  • Šobrīd Latvijā atkritumi tiek šķiroti dalītās atkritumu vākšanas sistēmas veidā, tomēr tiek plānots ieviest arī depozīta sistēmu.
  • Depozīta sistēma dzērienu iepakojumam aptver salīdzinoši nelielu daļu no kopējā iepakojuma apjoma – aptuveni 10–15%.
  • Depozīta sistēma nodrošina daudz lielāku caurspīdīgumu salīdzinājumā ar sistēmām, kur par šķirošanu atbildīgi ražotāji.
  • Igaunijā depozīta sistēma ieviesta 2005. gadā, bet Lietuvā –pagājušogad.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest depozīta sistēmu. Lai gan iepriekš skaidri tika norādīts, ka tās ieviešana ir nokavēta, jo daudz līdzekļu ieguldīts, lai ieviestu dalītās atkritumu vākšanas sistēmu, tomēr šobrīd ministrija norāda: kaimiņvalstu pieredze liecina, ka abas sistēmas var pilnvērtīgi pastāvēt līdzās.

Ieviešot depozīta sistēmu, pircējs varēs saņemt atpakaļ veikalā samaksāto depozīta maksu par iepakojumu, kad to nodos taras pieņemšanas automātā vai punktā.

Šobrīd Latvijā atkritumi tiek šķiroti dalītās atkritumu vākšanas sistēmas veidā. Gadu gaitā tajā ieguldīti nozīmīgi līdzekļi, iegādājoties atkritumu dalītās vākšanas konteinerus un izbūvējot šķirošanas līnijas. Sistēmā ir investēti gan pašvaldību, gan Eiropas Savienības fondu, gan privātie līdzekļi.

Vienlaikus depozīta sistēma dzērienu iepakojumam aptver salīdzinoši nelielu daļu no kopējā iepakojuma apjoma – aptuveni 10–15%, skaidro vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Viņš norāda uz vvairākiem ieguvumiem, ko nozīmētu depozīta sistēmas ieviešana. Piemēram, tā veicina atkritumu šķirošanu mājsaimniecībās. Lietuvas un Igaunijas pieredze rāda, ka atpakaļ tiek nodoti līdz pat 90% izlietoto dzērienu iepakojumu. Līdz ar to samazinās iepakojumu apjoms atkritumu poligonos, kā arī, kopumā samazinot plastmasas atkritumus, samazinās piesārņojums, piemēram, Baltijas jūrā.

Kā piemērs vērtēta Igaunijas un Lietuvas pieredze

Baltijas valstu pieredzi vērtēja un informatīvo ziņojumu izstrādāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz 10594 iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu "Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu".

Savā informatīvajā ziņojumā VARAM salīdzinājusi Igaunijas un Lietuvas pieredzi. Abas valstis jau ir ieviesušas depozīta sistēmu. Igaunijā sistēma ieviesta jau 2005. gadā vienlaikus ar dalītās atkritumu savākšanas sistēmu – laikā, kad valstī nebija attīstīta ražotāja atbildības sistēma. Igaunijā 85% iedzīvotāju izmanto depozīta sistēmu. Savukārt Lietuvā, līdzīgi kā šobrīd Latvijā, jau bija ieviesta dalītās atkritumu savākšanas sistēma, aktīvi darbojās ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumi un jau tika piemērota depozīta sistēma dzērienu atkārtoti lietojamam stikla iepakojumam. Lai arī atkritumu apsaimniekotāji neatbalstīja depozīta sistēmas piemērošanu, viņiem tika dota iespēja piedalīties depozīta sistēmas īstenošanā, sniedzot pakalpojumu – nodrošinot depozīta iepakojuma pieņemšanu atpakaļ no patērētājiem. Savukārt, ja ražotāji/tirgotāji realizē noteiktas grupas dzērienus, bet nepiedalās depozīta sistēmā, tiem atbilstoši Lietuvas normatīvajiem aktiem var piemērot sodu 60 000 eiro apmērā.

VARAM secinājusi, ka depozīta sistēma nodrošina daudz lielāku caurspīdīgumu salīdzinājumā ar sistēmām, kur par šķirošanu atbildīgi ražotāji. Turklāt Lietuvas pieredze rāda, ka depozīta sistēma nav pretrunā, bet papildina valstī pastāvošo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, turklāt ir piemērota arī teritorijās, kur ir zemāks iedzīvotāju blīvums.

Kā VARAM norāda savā informatīvajā ziņojumā, arī Lietuvā dalītās atkritumu vākšanas sistēmas attīstībā ieguldīts Eiropas Savienības fondu, pašvaldību un valsts finansējums, veidojot dalītās atkritumu savākšanas punktus un laukumus, uzstādot atkritumu šķirošanas līnijas u. c. Saskaņā ar Lietuvas depozīta sistēmas operatora sniegto informāciju ir plānots, ka ieguldījumi depozīta sistēmas ieviešanā atmaksāsies 5 gadu laikā.

Sistēmas ieviešanai nodokļu maksātāju naudu netērēs

Šobrīd VARAM ir veikusi pārrunas ar dzērienu tirgotājiem un izplatītājiem, tirgotājiem, Vides konsultatīvo padomi un atkritumu apsaimniekošanas darba grupu. Ministrija norāda, ka, ieviešot depozīta sistēmu, nodokļu maksātāju naudu netērēs, bet tā darbosies, pateicoties operatoru investīcijām: ražotāju/tirgotāju dalības maksām, nepieprasītā/neizmaksātā depozīta par nesavākto iepakojumu, peļņas no savāktā iepakojuma realizācijas. Līdzīgi kā Lietuvā, sistēma darbosies pēc bezpeļņas principa, peļņu reinvestējot.

Savukārt, ieviešot sistēmu, paredzētas arī izmaksas, kas ietvers: atlīdzību tirgotājiem, atsevišķu iepakojuma materiālu nodošanas loģistikas izmaksas, kā arī pieņemšanas automātu u. c. aprīkojumu izmaksas. Tirgotāji varēs izvēlēties pieņemamāko veidu, piemēram, uzstādot automātus vai ļaujot pārdevējam iepakojumus pieņemt manuāli.

VARAM plāno, ka nacionālā līmeņa operatoru veidos dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijas. Operators būs tas, kurš organizēs iepakojuma atpakaļ pieņemšanu un tā apsaimniekošanu.

Pagaidām gan nav vienota operatoru viedokļa. Piemēram, Latvijas Alus darītāju asociācija aģentūrai LETA ir norādījusi, ka depozīta sistēmas ieviešana ir pretrunīgi vērtējama, jo vairākās Eiropas valstīs tā darbojas ar zaudējumiem un no tās atsakoties, jo izmaksas attiecībā pret savākto iepakojuma daudzumu ir milzīgas.

Arī VARAM informatīvajā ziņojumā norāda uz nozares pārstāvju bažām, ka depozīta sistēmas ietvaros atpakaļ savāktās vienības izmaksas būs augstākas nekā pašreizējā dalītās atkritumu vākšanas sistēmā. Tomēr ministrija pārliecina, ka iepakojuma apsaimniekošanas izmaksu starpība tuvākajos gados samazināsies, jo pakāpeniski tiek paaugstinātas izlietotā iepakojuma pārstrādes un reģenerācijas normas, kā arī tiks paaugstinātas prasības ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumiem (īpaši attiecībā uz to darbības finanšu nodrošinājumu).

Kā depozīta sistēmu ieviesīs Latvijā?

Kādu iepakojumu varēs nodot?

Ūdens, bezalkoholisko dzērienu, alus, dzērienu ar zemu alkohola saturu (sidrs, kokteiļi u. c.) iepakojumu. Materiāli: PET, stikls, metāls.

Obligāts nosacījums depozīta iepakojumam – nacionāla līmeņa normatīvajos aktos noteikts logotips un svītrkodi. Depozīta maksa būtu 10 centi par iepakojuma vienību.

Kādu rīcības virzību paredz ministrija?

VARAM paredz līdz 2018. gada jūlijam pieņemt vairākus normatīvos aktus. Tiesa, tam jāgūst politiskais atbalsts. Provizoriski ministrija norāda, ka Saeimai jāpieņem grozījumi Iepakojuma likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, kā arī Pievienotās vērtības nodokļa likumā.

Savukārt līdz 2018. gada 3. ceturksnim pieņemtu Ministru kabineta noteikumus par depozīta sistēmas piemērošanu, līdz 2019. gada 1. ceturksnim notiktu nacionālā depozīta sistēmas operatora izveide, savukārt depozīta sistēmu Latvijā piemērotu no 2020. gada 1. janvāra.

KOMENTĀRI
1
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv