Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nākamā gada sākumā Ekonomikas ministrija veiks visu – vairāk nekā 400 – OIK atļauju saņēmēju auditu, kura laikā identificēs riska jomas un izstrādās ieteikumus normatīvu pilnveidošanai.
FOTO: Ieva Lūka, LETA
Ministru prezidenta biedrs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens 20. decembrī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē informēja, ka ministrija 18. decembrī sākusi publiskā iepirkuma procesu auditam par Ekonomikas ministrijas (EM) lēmumu pieņemšanas procesa atbilstības izvērtējumu. To plānots pabeigt divu mēnešu laikā. Savukārt līdz šā gada decembra beigām EM plāno sākt publiskā iepirkuma procesu pētījumam par OIK sistēmas atbilstību sabiedrības interesēm. Darba izpildei paredzēti seši mēneši.
Uz komisijas sēdes vadītāja Ingmāra Līdakas jautājumu, cik šie auditi izmaksās, ministrs atturējās nosaukt konkrētu summu, norādot, ka "lēti tas nebūs". "No sabiedrības viedokļa būtu svarīgi noskaidrot, kādas bijušas problēmas sistēmā un kādā mērā OIK sabiedrībai ir nepieciešama," teica A. Ašeradens. "Salīdzinot situāciju ar citām valstīm, Latvijā OIK iepirkums ir būtiski dārgāks, mēs pārmaksājam. Un kādā veidā pie vienota Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgus esam nonākuši situācijā, ka Latvijā ir dārgākā elektroenerģija Eiropas Savienībā? Sabiedrībai ir jādod atbilde. Vai tiešām ir nepieciešams no iedzīvotāju un uzņēmēju maciņiem par OIK maksāt katru gadu 230 miljonus eiro?"
Kādi ir stratēģiskie mērķi?
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LRTK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš komisijas sēdē norādīja, ka valstij jābūt skaidrībai, kādi ir OIK sistēmas stratēģiskie mērķi. "Valstij ir jādefinē, kurā brīdī un kādā veidā nonāksim pie konkurētspējīga elektrības rēķina. Vai redzam, kā piecos gados panākt, lai rēķins uzņēmējiem ir vismaz tāds pats kā citur Eiropā?"
"Kādā veidā pie vienota Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgus esam nonākuši situācijā, ka Latvijā ir dārgākā elektroenerģija Eiropas Savienībā?"
LTRK vadītājs akcentēja, ka pozitīvi vērtē enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem, taču ļoti svarīgi nākotnē atbalstu veidot tā, lai tas ir kā starta investīcija ilgtspējīgai ražošanai. "Cik atbalsta saņēmēju turpinās strādāt, kad elektroenerģiju nenodos par paaugstinātu maksu?" vaicāja J. Endziņš. ""Patlaban nav sajūtas, ka OIK sistēmā ir darīts viss, lai "izķertu" neadekvātos gadījumus. Svarīgas ir nevis izlases kārtības pārbaudes, bet rūpīga visa OIK segmenta izvērtēšana. Svarīga ir arī caurspīdība par visiem lēmumiem – kādas atļaujas ir izsniegtas, kāpēc tās ir izsniegtas, kāpēc pagarinātas."
Nepamatots atbalsts – 39 staciju izvērtējums
2018. gada pirmajā pusē EM veiks visu – vairāk nekā 400 – OIK atļauju saņēmēju auditu, kura laikā identificēs riska jomas un izstrādās ieteikumus normatīvu pilnveidošanai. EM sadarbībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) un Būvniecības valsts kontroles biroju ir sākusi izstrādāt sistēmisku risinājumu OIK staciju auditam.
Vērtējot, iespējams, nepamatotu OIK atbalstu saņēmušās 39 koģenerācijas stacijas, ir konstatēts, ka septiņos gadījumos izsniegtā atļauja ir saglabājama, jo būvvalžu ekspluatācijā nodošanas akti un akciju sabiedrības "Sadales tīkls" akti ir izsniegti noteiktajos termiņos un šīs stacijas pārdod elektroenerģiju OIK ietvaros.
EM pieņēmusi lēmumus par atļauju atcelšanu pārdot elektroenerģiju OIK ietvaros trīs koģenerācijas elektrostacijām – SIA "Elektro Rīdzene" Cēsu novadā, SIA "Energo Fortis" Līvānu novadā un SIA "E-Strenči" Strenču novadā.
Savukārt 29 stacijās vēl turpinās izvērtēšana, jo būvvalžu sniegtā informācija neapliecina šo staciju nodošanu ekspluatācijā. Ministrs skaidroja, ka deviņu staciju darbs vēl ir rūpīgi jāpārbauda, bet 20 stacijām dokumentācija neatbilst tam, kādai tai būtu jābūt. Šiem komersantiem ir pieprasīti skaidrojumi par faktisko situāciju, un pēc atbilžu saņemšanas EM lems par izsniegto atļauju atcelšanu. "Visticamāk, atļaujas tiks anulētas," piebilda A. Ašeradens. Taču plānots, ka vairumā gadījumu EM šo izvērtēšanu pabeigs līdz 2018. gada februārim.
Pārbauda 50 pieslēgumus
SPRK vadītājs Rolands Irklis deputātus informēja, ka iestāde veic pieslēguma izveidošanas atļauju kārtības pārbaudi, neatbilstību novēršanu un noteiktās kārtības precizēšanu. Ir veikta dokumentu pārbaude 50 pieslēgumiem, ir konstatētas neatbilstības, bet lielākā daļa no tām ir tehniska rakstura, un sistēmas drošība nav negatīvi ietekmēta. Atsevišķi pārkāpumi varētu būt būtiskāki, bet to varēs secināt janvārī, kad noslēgsies pārbaudes.
Taču R. Irklis pieļāva, ka būs jāgroza normatīvi, piemēram, katru staciju nododot ekspluatācijā, AS "Sadales tīkls" būtu jābūt dokumentācijai par objekta nodošanu ekspluatācijā.
Uzlabojumi "Sadales tīkla" darbībā
Ekonomikas ministrs Saeimas komisijas deputātus arī informēja par auditorkompānijas "PricewaterhouseCoopers" AS "Latvenergo" uzdevumā veikto pieslēgumu izveidošanas kārtības auditu AS "Sadales tīkls". Revīzijā secināts, ka minētajā jomā ārējais normatīvais regulējums ir nepilnīgs, nav savstarpēji harmonizēts un tas rada interpretācijas iespējas. Vērtējot "Sadales tīkla" iekšējo procedūru īstenošanu, secināts, ka koģenerācijas elektrostaciju pieslēgšanas procesā sadales sistēmai "Sadales tīkls" darba organizācijā vērojama atšķirīga dokumentu aprites prakse, tādēļ iekšējo normatīvo aktu prasības pildītas nekonsekventi, faktiskajai darbībai nereti atšķiroties no iekšējo kontroļu prasībām.
Audita rezultātā tapuši prioritārie ieteikumi "Sadales tīkla" darbības uzlabošanai. Auditorkompānija rosina izveidot centralizētu struktūru plānošanai, darbu vadībai un izpildei. Tiek rosināts pilnveidot stratēģisko kontroles procesu, veikt procedūru, procesu un dokumentu formu unifikāciju.
Pēc veiktā audita "Sadales tīklā" tiek rosināts arī ieviest vienotu uzraudzību, aktualizēt iekšējos normatīvos dokumentus, lai nodrošinātu atbilstību ārējam regulējumam, kā arī digitalizēt procedūru, lai visi dokumenti un akti būtu tikai digitālā vidē.
Grozīs divus MK noteikumus
A. Ašeradens norādīja, ka, izvērtējot OIK sistēmu kopumā, secināts, ka uzraugošajām iestādēm trūkst instrumentu, lai to kontrolētu un uzraudzītu. Tāpēc EM virzīs grozījumus divos Ministru kabineta (MK) noteikumos: Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" un Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību", lai šo situāciju mainītu.
"Cik atbalsta saņēmēju turpinās strādāt, kad elektroenerģiju nenodos par paaugstinātu maksu?"
Grozījumos paredzēts noteikt, ka termiņš obligātā iepirkuma sākšanai ir trīs mēneši, uzstādāmās jaudas slieksnis – 50% no sākotnēji piešķirtās. Plānots arī ražošanas kvotas samazinājums atbilstoši faktiski uzstādītajai jaudai 2018. gada beigās.
Grozījumos paredzēts arī paplašināt regulējumu OIK saņēmēju staciju kontrolē – trīs reizes saīsināts pārkāpumu novēršanas termiņš, tiesības EM lemt par atļaujas atcelšanu pēc atkārtotiem brīdinājumiem un par būtiskiem pārkāpumiem, kā arī kontrole bez iepriekšēja brīdinājuma. Stingrākas prasības tiks noteiktas arī elektroenerģijas pašpatēriņa ražošanai.
Plānotos grozījumus plānots izsūtīt starpinstitūciju skaņošanai līdz 29. decembrim.
Kriminālprocess un amatu zaudēšana
Jāpiebilst, ka šoruden publiski izskanēja informācija par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību MK noteikumu prasībām. Pēc šī skandāla no amata atkāpās "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis un valdes loceklis Rolands Lūsvers.
Valsts policija pēc EM iesnieguma sākusi kriminālprocesu par "Sadales tīkla" un SIA "Rīgas enerģija" rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Kriminālprocess sākts par krāpšanas mēģinājumu lielos apmēros.
Kas ir OIK
OIK ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. No 2018. gada vidējais OIK maksājums par vienas megavatstundas (MWh) elektroenerģijas samazināts no 26,79 eiro līdz 25,79 eiro, bet 2020. gadā – līdz 24,92 eiro. Pērn OIK izmaksas sasniedza 237 miljonus eiro, šogad – 260 miljonus eiro, bet nākamgad tie būs 187,9 miljoni eiro. Nākamgad un 2019. gadā tiks sasniegts spēkā esošo izsniegto OIK atļauju maksimums, bet, sākot no 2020. gada, tas samazināsies un zemāka būs arī OIK ietekme uz tautsaimniecību.
