APRAKSTS

Vai vidējā izglītība būs obligāta?

Laura Studente, LV portāls14.12.2017
"ĪSUMĀ"
  • Satversmes 112. pants paredz, ka Latvijā ir obligāta pamatizglītība.
  • Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī Saeimas komisiju deputāti atbalsta pāreju uz obligātu vidējo izglītību.
  • Tomēr par šo jautājumu vēl plānotas diskusijas, un ar lēmuma pieņemšanu pagaidām nesteidzas.
Ik pa laikam tiek aktualizēts jautājums par to, vai vidējo izglītību padarīt par obligātu. Šobrīd šis jautājums atkal ir aktualizēts Saeimā un iespēja, ka nākotnē vidējā izglītība varētu būt obligāta, kļuvusi pavisam reāla.

Šobrīd Latvijā obligāta ir tikai pamatizglītība – tas nostiprināts arī Satversmē. Tomēr šī pieeja tiek pretrunīgi vērtēta. "Atteikšanās no obligātas vidējās izglītības ir viena no lielākajām kļūdām izglītības jomā," Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (Izglītības komisija) kopsēdē norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Tomēr šīs kļūdas labošana var prasīt daudz vairāk laika un līdzekļu, nekā to varētu domāt.

Jautājums iet roku rokā ar sociālekonomisko situāciju

Nepieciešamību padarīt vidējo izglītību obligātu aktualizēja deputāts Ints Dālderis, kas norādīja, ka pāreja uz obligāto vispārējo vidējo izglītību tiek plānota jau ilgstoši un valdības deklarācijā parādījusies jau 2004. gadā, kā arī vairākkārt pēc tam. Viņš akcentēja, ka izglītība – tas ir ceļš uz labklājību ikvienam. Savukārt, lai gan daļa, kas vidējo izglītību neiegūst, salīdzinoši nav liela, tomēr starp viņiem ir augsts bezdarba līmenis.

Lai gan par šo jautājumu diskutēts jau iepriekš, tomēr  K. Šadurskis norādīja, ka tikai šai valdībai ir enerģija un drosme īstenot reformas. Ministrs piekrita, ka izglītība ir nākotnes labklājības pamats, savukārt zema izglītības līmeņa atražošana var notikt paaudzēs. Piemēram, vecāki, kuriem pašiem ir tikai pamatizglītība, var uzskatīt, ka apgūt vidējo izglītību ir bezjēdzīgi. Šie lēmumi nereti iet arī roku rokā ar sociālekonomisko situāciju un nabadzību. Lai gan pastāv iespēja, ka jaunieši, kuriem būs jāapgūst vidējā izglītība, būs uz laiku zuduši darba tirgum, tomēr to varētu risināt arī ar to, ka pēc reformas, kas paredz uzsākt mācības pirmajā klasē jau sešu gadu vecumā, skolēnam kopējais vidējās izglītības apguves laiks samazināsies par vienu gadu.

Tāpat K. Šadurskis aktualizēja, ka šai reformai būtu jāiet kopā ar profesionālo izglītību un iespēju daļai skolēnu vidējo izglītību izvēlēties apgūt profesionālās izglītības iestādē. Šobrīd ministrija paredz, ka 50% izvēlēsies profesionālās izglītības mācību iestādes, bet 50% – vispārizglītojošās vidusskolas.

Potenciālo reformu gan piesardzīgi vērtēja Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis. Viņš aicināja padomāt par to, vai obligātā vidējā izglītība kvalitāti uzlabos vai, tieši otrādi, pazeminās, novedot pie sliktākiem kopējiem rezultātiem. Viņš norādīja, ka mērķis samazināt skolēnu atsijājumu skolās nav pareizs, jo var rasties situācijas, līdzīgas kā padomju laikos, kad ļoti tiek strādāts, lai nespējīgo skolēnu pārceltu uz nākamo klasi. Skolēna rezultāts tiek speciāli uzlabots, lai viņu pārceltu. Tāpat viņš aicināja padomāt par to, kas notiks ar reģioniem un ierobežojumu atvērt vidusskolas klasi, ja nav sasniegts konkrēts skolēnu skaits. Tā kā vecāki var izvēlēties, ka bērns izglītību iegūs noteiktā skolā, būs daudz teritoriju, kur vidusskolu nebūs.

Savukārt K. Šadurskis norādīja, ka izglītības kvalitāte ir atkarīga no tā, vai skolās ienāk jaunie pedagogi, kas nenotiek zemā atalgojuma dēļ.

Par iespējamām izmaiņām diskutēs nākamgad

Lai gan kopumā abu komisiju deputāti atbalstīja pāreju uz obligātu vidējo izglītību, tomēr ar pieņemšanu steidzamības nav. Izglītības komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs norādīja, ka Ministru kabinets šobrīd piedāvā ap 20 apjomīgām izglītības reformām. Pāreja uz obligāto vidējo izglītību ir liela un svarīga reforma, tāpēc nevajadzētu steigties. "Obligāta vidējā izglītība ir būtisks solis, lai veicinātu absolventu konkurētspēju darba tirgū, turklāt tā svarīga arī Latvijas ekonomikas stiprināšanā. Taču pāreju uz obligāto vidējo izglītību nedrīkstam sasteigt, tā jāskata kontekstā ar jau iecerētajām reformām, tostarp pāreju uz kompetenču pieeju mācību saturā," akcentēja Izglītības komisijas priekšsēdētājs.

Savukārt Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns secināja, ka svarīgi domāt ne vien par vispārējo, bet arī profesionālo izglītību: "Tas ir nopietns izaicinājums visai izglītības sistēmai. Pētījumi norāda uz ciešu saikni starp izglītības līmeni un labklājību, taču vienlaikus nedrīkstam aizmirst, ka jābūt arī citiem, alternatīviem, risinājumiem. Arī tad, ja mērķis ir obligāta vidējā izglītība, jāpārdomā detalizētāka ceļa karte, jo jaunieši pēc savām vēlmēm un iespējām atšķiras." Viņš gan arī norādīja, ka sabiedrībā ir nepieciešamība pēc cilvēkiem ar dažādu izglītības līmeni.

Tāpat aktuāls ir jautājums par likuma grozījumiem. Ar to, ka tiek grozīti izglītības jomu regulējošie normatīvie akti, vien nepietiek, ir jāgroza arī Satversmes 112. pants, kas nosaka, ka pamatizglītība ir obligāta, skaidroja Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone. Viņa akcentēja, ka ir jāsaprot, kas pāreju uz obligātu vidējo izglītību finansēs.

Diskusijas par šo jautājumu paredzētas februārī – līdz tam IZM uzdots sagatavot statistiku un nepieciešamo informāciju, kas palīdzētu pieņemt lēmumu. Iepriekš izglītības ministrs K. Šadurskis ir norādījis, ka vidējā izglītība varētu būt obligāta ap 2020. gadu.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv