Padomdevējs, kas pārraksta likumus
Diskusijā "Normatīvo aktu kvalitātes nodrošināšana", kuru 6. decembrī rīkoja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un Juridiskā komisija sadarbībā ar Satversmes tiesu, pieredzē dalījās Francijas Valsts padomes (VP) Finanšu departamenta priekšsēdētājs Žans Gereminks. Viņa pārstāvētā institūcija – aptuveni 300 ierēdņu korpuss – izvērtē visus valdībā tapušo tiesību aktu projektus pirms to apstiprināšanas vai nosūtīšanas izskatīšanai parlamentā. Jāpiebilst, ka Francijā lielākā daļa likumprojektu top valdībā.
"Mēs nestrīdamies par valdības izvēlēm – tās var mainīt tikai parlaments. Mūsu pienākums ir palīdzēt valdībai. Izvērtējot tiesību aktus, mums jāsniedz garantijas par to juridisko kvalitāti, kā arī jāpārliecinās par to saprotamību," uzsvēra Ž. Gereminks. Praktiski tas nozīmē, ka ir likumprojekti, kurus VP pārraksta pilnībā vai daļēji, svītro daļu teksta, papildina vai arī nerediģē, ja likums uzrakstīts kvalitatīvi. Padome savu viedokli var paust arī paskaidrojumu veidā. Kaut arī VP atzinumam ir rekomendējošs raksturs, valdība to respektē, sacīja padomes Finanšu departamenta vadītājs. Valdība arī izmanto iespēju vērsties VP pēc padoma, lai rastu risinājumu kādā sarežģītā jautājumā.
"Tiesību aktam jābūt uzrakstītam tik saprotamā valodā, cik vien tas ir iespējams," sacīja Ž Gereminks, atzīstot, ka tas ir liels izaicinājums. "Mēs cenšamies iedibināt noteiktus likumu rakstīšanas principus. Ministrijas par to nemaz nav tik priecīgas, bet mēs nepadosimies!" rezumēja Ž. Gereminks.
Vai normatīvu plūdi ir neapturami
Gan diskusijas dalībnieki no Latvijas, gan Francijas kolēģis bija spiests atzīt, ka, lai arī sabiedrībā, tostarp arī pašā valsts pārvaldē, ir uzskats, ka dažādu normatīvu ir par daudz, to vairošanās fenomenu pagaidām neizdodas apturēt. "Arī mūsu juristiem patīk visu ierakstīt normatīvos, turklāt tik detalizēti kā instrukcijā," secināja Saeimas sekretāra biedrs Gunārs Kūtris. Viņa vērtējumā pēdējā gadu desmitā normatīvo aktu radīšanai Latvijā ir pieaugoša tendence. Vērtējot tiesību aktu kvalitāti, deputāts akcentēja nepieciešamību strādāt pie to saprotamības. G. Kūtris arī mudināja pievērst lielāku uzmanību tam, kā likumu kvalitāti, to lietderību un efektivitāti vērtē iedzīvotāji. Viņaprāt, jāveicina lielāka sabiedrības iesaiste normatīvu vērtēšanā, piemēram, vairojot NVO lomu šajā procesā.
"Mūsu juristiem patīk visu ierakstīt normatīvos, turklāt tik detalizēti kā instrukcijā."
"Mēs vērtējam likumdošanas procesa kvalitāti, lai saprastu, cik tiesiski stipra ir Latvijas valsts," diskusijā sacīja Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Ineta Ziemele. Viņa akcentēja varas dalīšanas principa nozīmi likumdošanas gaitā, lai saglabātu varas mērenību. Lielais izaicinājums, viņasprāt, ir panākt, lai tiesību aktu tapšanas gaitā tiktu izvērtēti riski indivīda tiesībām un brīvībām, kā arī tas, vai piedāvātais risinājums ir patiešām iespējami racionālākais.
Steidzamie tiesību akti kavē pārējos
Kā rāda statistika, 65% likumprojektu Saeimā iesniedz Ministru kabinets (MK). Tas nozīmē, ka lielākās daļas likumprojektu ekspertīze ir Valsts kancelejas Juridiskā departamenta atbildība. Turklāt šim departamentam jāvērtē arī MK tiesību akti un plānošanas dokumenti. Kā atzina Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja Inese Gailīte, primāri topošie normatīvi tiek izvērtēti no juridiskās tehnikas viedokļa. Kā negatīvu faktoru, kas iespaido valdības juridisko ekspertu darbu, viņa minēja steidzamos tiesību aktu projektus. Lai arī pēdējos gados šādu dokumentu īpatsvars samazinās, joprojām trešā daļa visu valdības tiesību aktu ir steidzama. "Bieži vien nepietiek laika šo tiesību aktu vispusīgam izvērtējumam. Tāpēc nereti tie drīz vien atkal jāgroza," situāciju raksturoja I. Gailīte, piebilstot, ka steidzamie tiesību akti kavē arī pārējo dokumentu apriti.
"Svarīga ir likumdošanas procesa plānošana. Ir jāmaina darba kultūra, lai mazinātu steidzamu jautājumu īpatsvaru," mudināja I. Gailīte. Arī ST priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova piebilda: "Uz tiesisku valsti aizskriet nevar."
Saskaņā ar grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" no 2018. gada 1. janvāra stājas spēkā jaunas kvalitātes prasības, izstrādājot tiesību aktus. Piemēram, tie paredz uzlabot likumprojektu anotāciju kvalitāti.
Jāpiebilst, ka Valsts kanceleja arī uzsākusi darbu pie vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla (TAP portāls) izveides. Tas kalpos kā tiesību aktu projektu izstrādes un uzdevumu izpildes rīks, normatīvu reģistrs. Portālā paredzēta arī funkcija sabiedrības līdzdalības veicināšanai.