NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
11. decembrī, 2017
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Drošība
2
2

Progresa trūkums un talanti. Kāda būs Latvijas migrācijas politika?

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika; Avots: Eirobarometra aptaujas dati

Migrācijas politika ir jāplāno dažādos līmeņos, ņemot vērā visu – valsts, reģionālās, uzņēmējdarbības un individuālā līmeņa – vajadzības, izskanēja ikgadējā domnīcas “Providus” sabiedriskās politikas foruma “Migrācijas politikas: Sacenšoties par talantiem” diskusijā. Vai migrācija nozīmē tikai piesaistīt talantus, vai tomēr vairāk vajadzētu domāt par to, kā pašiem ar konkurētspējīgas izglītības sistēmas palīdzību izaudzināt izcilības?
īsumā
  • Latvijā sāk trūkt darbaspēka, tāpēc arvien aktuālāks izvirzās jautājums par to, kādu ekonomiku šeit gribam veidot.
  • Politiķi ir definējuši, ka ejam uz inovatīvu ekonomiku, tāpēc migrācija varētu būt inovāciju dzinējspēks.
  • Migrācija ir daudzslāņaina – tā iet roku rokā ar izglītības, mājokļa un citiem jautājumiem, ne tikai ar darbvietu, lai gan darbs ir konkurētspējas atslēga.
  • Domājot par migrācijas politiku, jādomā par augstākās izglītības un integrācijas politiku, reģionu un pilsētu attīstību, par to, ko pašvaldības var darīt lietas labā.
  • Mums ir tas, ko cilvēki uz vietas varbūt nenovērtē, – demokrātija un vārda brīvība.
  • Zinātnes un tehnoloģiju attīstības pamatnostādnēs prioritātes jau ir noteiktas, un liela loma ir mežsaimniecības, medicīnas tehnoloģiju un materiālzinātnes attīstībai.
  • Eksperts no Igaunijas kā iemeslus, kas piesaista talantus, nosauca vides politiku, mazākas dzīvošanas izmaksas, drošību un iecietību.

"Domājot par migrācijas politiku, jādomā par augstākās izglītības un integrācijas politiku, reģionu un pilsētu attīstību, par to, ko pašvaldības var darīt lietas labā. Individuālā līmenī svarīgi ir neierobežot migrāciju un mobilitāti, jo tikai mobilitātes rezultātā var iegūt to pieredzi, kas Latvijā nav iespējama," šādi pēc ikgadējā domnīcas "Providus" sabiedriskās politikas foruma "Migrācijas politikas: Sacenšoties par talantiem" secina "Providus" pētniece Agnese Lāce, kura arī uzsver: "Šobrīd ir sajūta, ka uzņēmēji jau ir soli priekšā valstij migrācijas plānošanā."

Migrācija savienojama ar nacionālajām vērtībām

Saseksas un Austrumsomijas Universitātes pētniece Dr. Aija Lulle foruma atklāšanā ieskicēja migrācijas saistību ar konkurētspēju, atzīmējot, ka migrācija ir jutīgs jautājums, īpaši vēlēšanu laikā, un tiek politizēta. Vai tā veicina konkurētspēju, iespējas valstīm, reģioniem, uzņēmumiem un indivīdiem? Pētniece uzskata, ka jā, turklāt migrācija, viņasprāt, ir savienojama arī ar nacionālajām vērtībām.

Konkurētspējai ir tādas pašas vērtības kā nacionālai valstij, savā prezentācijā uzsvēra A. Lulle un sauca galvenās vērtības: unikalitāte, teritorija, demokrātija, nacionālās vērtības, valoda, nācijas zīmols.

Imigrācija – vissvarīgākais jautājums

A. Lulle akcentēja, ka reģioni kļūst arvien tuvāki un migrācija ir izvirzījusies par svarīgāko jautājumu Eiropas Savienībā (ES). Atbildēs uz "Eirobarometra" jautājumu, kas pašlaik ir vissvarīgākie jautājumi, ar kuriem ES saskaras, pirmajā vietā ir imigrācija, pēc tam seko ekonomiskā situācija un bezdarbs. Ja 2014. gada rudenī par svarīgāko šo problēmu atzina 24% aptaujāto, tad šogad rudenī – jau 45%.

Eiropā sabiedrība noveco. Prognozes par izmaiņām darbspējas vecuma iedzīvotāju (15–64 gadi) izvēlētajās četrās ES valstīs (Polijā, Vācijā, Francijā un Zviedrijā) liecina, ka, salīdzinot ar 2010. gadu, tikai  Zviedrijā 2050. gadā gaidāms neliels – 8,2% – iedzīvotāju skaita kāpums.

A. Lulle uzsvēra, ka migrācija ir daudzslāņaina – tā iet roku rokā ar izglītības, mājokļa un citiem jautājumiem, ne tikai ar darbvietu, lai gan darbs ir konkurētspējas atslēga. Viņasprāt, Latvijā, piemēram, IT nozarē, algas nav daudz zemākas kā citās valstīs, veiksmīgi attīstās arī jaunuzņēmumi.

Radīt talantus

Diskusijā "Politiku veiksmes un neveiksmes" publiskās politikas eksperts Kaspars Bērziņš uzsvēra, ka migrācija Latvijā palīdzētu uzlabot darbaspēka kvalitāti, būtu jādomā arī par mācībspēku piesaisti augstskolās. Arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece augstākās izglītības un zinātnes jomā  Agrita Kiopa norādīja, ka tad, kad domājam par migrāciju, domājam par talantiem.

Igaunijas tehnoloģiju uzņēmuma "Move Guides" pārstāvis Kristjans Lepiks  uzsvēra, ka Baltijā makroekonomikas līmenī lielākais izaicinājums turpmākajos desmit gados būs cilvēku skaita samazināšanās. "Viena tehnoloģiju darbvieta rada piecas, bet divas – jau desmit darbvietas apkalpojošajā jomā. Padomājiet, ko var sasniegt ar tūkstošiem jaunu tehnoloģiju darbvietu!" tā K. Lepiks.

"Varbūt Latvijā vajadzētu vairāk domāt, kā radīt talantus?"

Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras pārstāvis Florians Šrēders  argumentēja, ka pasaulē talantus mēģina piesaistīt visi, varbūt Latvijā vajadzētu vairāk domāt – kā radīt talantus? Veidot situāciju un radīt tādus apstākļus, lai iedzīvotāji negribētu braukt prom.

Eksperts no Igaunijas kā aspektus, kas piesaista talantus, nosauca vides politiku, mazākas dzīvošanas izmaksas, drošību un iecietību. Baltijā labi darbojas pirmie trīs faktori, bet pēdējais – ne īpaši. Savukārt F. Šrēders bija skeptisks pret nosauktajiem pozitīvajiem faktoriem: "Daba – tas ir labi, bet kur strādāsim?" Viņaprāt, Latvija nav īsti konkurētspējīga ne darba, ne izglītības jomā. Veiksmes stāsts esot Valmiera, tas, kā šī pilsēta piesaista un notur cilvēkus. Latvijai viņš iesaka specializēties divās trīs jomās, kurās arī censties būt izciliem.

IZM pārstāve A. Kiopa minēja, ka Zinātnes un tehnoloģiju attīstības pamatnostādnēs šīs prioritātes jau ir noteiktas un liela loma ir mežsaimniecības, medicīnas tehnoloģiju un materiālzinātnes attīstībai.

A. Kiopa uzskata, ka Latvijai plašāk vajadzētu ārzemniekiem piedāvāt augstākās izglītības apguves iespējas, nodrošināt ar darbu arī ārvalstu studentus.

Inovāciju dzinējspēks?

Latvijā sāk trūkt darbaspēka, tāpēc arvien aktuālāks izvirzās jautājums par to, kādu ekonomiku šeit gribam veidot. Tā kā politiķi ir definējuši, ka ejam uz inovatīvu ekonomiku, tad migrācija varētu būt inovāciju dzinējspēks, šāds atzinums izskanēja foruma otrajā diskusijā.

Žurnāliste Olga Proskurova minēja divus piemērus no mediju nozares, kuri "ir diezgan pretrunīgi, bet labi apraksta situāciju, kurā patlaban esam". LTV 2014. gadā veidoja jaunu saturu krievu valodā. Uz Latviju 2014. gada vasarā bija atbraukuši daudzi Krievijas žurnālisti un kultūras cilvēki, kuri kopā ar ģimenēm gribēja šeit apmesties uz dzīvi, pateicoties uzturēšanās atļauju programmai. "LTV gribējām savākt superkomandu, kas veidotu informāciju krievu valodā. Tomēr neviens no 20 cilvēkiem netika pieņemts darbā. Kāpēc? Viņi neviens nerunāja latviski, nevarēja veidot ziņas, nevarēja tik labi orientēties Latvijas un Baltijas ziņu kontekstā. Iebraucēji no Krievijas arī vēlējās tādu atalgojumu, kādu Latvijā nevarēja atļauties maksāt. Tā Latvija zaudēja talantīgus žurnālistus, lai veidotu mūsu informatīvo telpu, iespējams, spilgtāku."

Patlaban O. Proskurova līdzdarbojas Lielbritānijas valdības projektā, kurā palīdzēja atlasīt trīs krievu valodā rakstošus mediju jaunuzņēmumus, lai sniegtu finansiālu atbalstu un mentoru pakalpojumus. Kā mentori bija jāpiesaista cilvēki no ASV, nevis no Latvijas vai Baltijas, jo šeit šādu kompetenču trūkst.

Ko Latvija migrantiem var piedāvāt? "Mums ir tas, ko cilvēki uz vietas varbūt nenovērtē, – demokrātija un vārda brīvība. Tas ir tas, ko varam piedāvāt, un tas ir ļoti būtiski," skaidroja O. Proskurova, kā piemērus minot Artemiju Troicki, kas ar ģimeni ir pārcēlies uz dzīvi Igaunijā, un Krievijas ziņu mājaslapu krievu valodā  "Meduza", kuras birojs un līdzstrādnieki strādā Latvijā.

Jāzina, pie kā iet, ar ko runāt

"Valtera restorāna" īpašniekam Valteram Zirdziņam par migrāciju ir savs stāsts. 2002. gadā viņš devās uz Vāciju, lai mācītos par pavāru. "Pavadīju tur divus gadus, iestrādājos, lai gan sākumā zināju vāciski tikai dažus vārdus."

Latvijā V. Zirdziņš ir iepazinies ar trīs četriem britu pavāriem un dažiem Indijas pārstāvjiem. "Viens no britiem gribēja atvērt restorānu, bet projekts "neaizgāja", jo neviens viņu nezināja. Britam bija idejas, viņš prata labi gatavot, bet bija valodas problēmas, nezināja, pie kā iet," stāstīja restorāna īpašnieks, uzsverot, ka Latvijā ļoti svarīgi ir sakari, kontakti, lai saprastu, pie kādas auditorija vērsties un kam prasīt palīdzību.

Kā iet kopā inovācijas ar migrāciju restorānu jomā? "Latvijā ir 50 vietas, kur taisa fileju ar biezeni. Inovācijas un progress šajā jomā notiek ļoti lēni. Turklāt Rīgā nav par daudz restorānu, bet par maz viesu," saka V. Zirdziņš un kā būtisku iemeslu min cilvēku skaita samazināšanos, kā arī katastrofālo darbinieku trūkumu TOP restorānos. "Citās valstīs 60 cilvēki stāv rindā uz vakantām darbvietām, līdz ar to līmenis un kvalitāte iet uz augšu. Ja kāds talants Latvijā parādās, pēc gada viņa te vairs nav – ne naudas dēļ, bet tāpēc, ka nav progresa."

Mēs neizmirsim, mūs pārņems

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Krūmiņa diskusijā klāstīja, ka Rīgas aglomerācijā dzīvo 1,2 miljoni iedzīvotāju, bet Ķīnā šādā pašā teritorijā – 120 miljoni. "Ja runājam par demogrāfijas problēmu, tad atbilde ir: mēs neizmirsim, mūs pārņems. Bet svarīgi ir, kāda līmeņa cilvēki tie būs. Mums ir divas iespējas. Tie varētu būt jaunie zinātnieki, kas pētītu jaunas tehnoloģijas, vai arī tie būs cilvēki, kas mazgās katlus un grīdas. Un šis ir brīdis, kad pieņemam izvēli – kāda līmeņa cilvēki būs iebraucēji," atgādināja I. Krūmiņa.

Viņa apgalvoja, Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmā "Horizonts 2020" Latvijā uz zinātnieku stipendijām ir izsludināta tikai viena pozīcija, savukārt Spānijā – 800, uz šo valsti jau ir devušies 127 jaunie zinātnieki. "Cik jauno zinātnieku stipendiju ietvaros ir atbraukuši pie mums? Viens," zināja teikt jaunā zinātniece un uzsvēra, ka Latvijā var notikt pasaules līmeņa pētniecība medicīnas, nanotehnoloģiju u. c. jomās.

"Ja runājam par demogrāfijas problēmu, tad atbilde ir: mēs neizmirsim, mūs pārņems."

K. Bērziņš minēja, ka septiņos gados Latvijā ir strādājuši 50 zinātnieki no ārvalstīm, dažs uz īsāku, dažs – garāku laikposmu.

Kāpēc ķīniešu zinātnieks varētu braukt uz Latviju, nevis uz Vāciju? "Latvijai nebūtu jāskatās uz Ķīnu, bet uz Ukrainu, Poliju, Lietuvu, Baltkrieviju, jāskatās uz tiem cilvēkiem, kuri ir mentāli tuvāki," uzskata I. Krūmiņa.

Ar pasaules pieredzi Latvijā

Jānis Kreilis, kas studējis ASV un vairākus gadus strādājis naftas un dabasgāzes nozares izdevumā dažādās pasaules valstīs, pirms gada sācis kustību "Ar pasaules pieredzi Latvijā", kurā apvieno cilvēkus, kas atgriezušies Latvijā, lai pārnestu pasaules pieredzi gan mācībās, gan darbā. "Esam atvērti visiem, kas nečīkst, bet strādā," uzsvēra J. Kreilis.

"Mūsu kustības pamats ir jaunie profesionāļi," stāsta J. Kreilis. "Gribam aktualizēt, drīzāk pat normalizēt tēmu "migrācija". Gribam izveidot kopienu Latvijā, kas atbalstītu atpakaļ atbraukušos cilvēkus, jo ne vienmēr atgriešanās ir vienkārša. Ir jārada apstākļi tiem, kas vēlētos atgriezties. Gribam lauzt mītus, ka Latvijā nekas nenotiek."

Kāpēc lai cilvēki brauktu atpakaļ uz Latviju? J. Kreilis uzskata, ka vispirms tās ir emocionālās saites, otrkārt, Latvijā ir izveidota laba jaunuzņēmumu ekovide, ir vieglāk testēt savas idejas, te ir ideāla vieta tramplīnam, lai tālāk izplestos pasaulē, paliekot kā birojs arī Latvijā. Arī veidot karjeru šeit esot vieglāk, jo ir mazāk cilvēku. Darbs ir interesantāks, jo atbildība ir daudzveidīgāka, – tas dod iespēju augt un mācīties.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI