APRAKSTS

Meklē veidus, kā diasporu savest kopā ar darba devējiem

Edīte Brikmane, LV portāls07.12.2017
"ĪSUMĀ"
  • Pētījums sniedz noderīgu informāciju nodarbinātības politikas veidotājiem par veidiem, kā diasporas pārstāvji meklē un atrod informāciju par darba iespējām Latvijā, – kas apgrūtina un kas palīdzētu darba meklējumos.
  • Latvijā nav izveidota atsevišķa vietne vai sadaļa jau kādā no esošajiem portāliem, kas piedāvātu specifiski potenciālajiem reemigrantiem atlasītu informāciju par darba iespējām, uzņēmējdarbību, nodokļiem, darba tiesībām. Informācija ir sadrumstalota.
  • Pārdomu vērts ir daudzos viedokļus caurvijošs rūgtums ne tikai pret valsts varu, bet arī darba devēju un sabiedrības attieksmi pret aizbraucējiem. "Kultūršoks" – tā īsumā darba vidi un savstarpējo ikdienas komunikāciju vērtē daudzi pētījuma dalībnieki.
"Informācijas trūkums par darba iespējām un pozitīvām pārmaiņām Latvijā attur aizbraucējus no vēlmes šeit meklēt darbu," norāda Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa. Pētījums "Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai"1, kas tapis ar Ārlietu ministrijas atbalstu, atklāj virkni grūtību, ar kādām saskaras diasporas pārstāvji, meklējot informāciju par darba un uzņēmējdarbības iespējām Latvijā, kā arī dažādus stereotipus, kas neveicina aizbraucēju un Latvijas darba devēju savstarpēju ieinteresētību.

Viena no Latvijas tautsaimniecības attīstības problēmām ir darbaspēka trūkums. Problēmai ir tendence saasināties, jo brīvo vakanču skaits pieaug. "Ja pagājušajā gadā Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē nonāca vairāk nekā 56 tūkstoši vakanču, tad šogad, gadam vēl nenoslēdzoties, vakanču skaits tuvojas 70 tūkstošiem," situāciju darba tirgū ieskicē NVA direktora vietniece Kristīne Stašāne. Šobrīd NVA aģentūras vakanču portālā ir pieejami vairāk nekā 13 tūkstoši aktuālo darba piedāvājumu. Salīdzinot ar situāciju pēdējos gados, to skaits ir teju dubultojies. Problēmu vēl vairāk saasina Latvijas sabiedrības aizspriedumi pret imigrantiem.

Risinājums šajā situācijā varētu būt mūsu pašu no valsts aizbraukušo cilvēku atgriešanās, taču līdz šim veiktie pētījumi liecina – neskatoties uz to, ka darba roku trūkst, emigrācijā dzīvojošie, meklējot darbu dzimtenē, saskaras ar specifiskām problēmām. Tās galvenokārt ir saistītas ar Latvijas darba vidi un ir tieši saistītas ar darba meklēšanas procesu, kas nav pretimnākošs ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem.

70 tūkstoši vakanču gadā

Pētījumā apkopotas un analizētas 387 respondentu atbildes, kā arī 20 reemigrantu un potenciālo reemigrantu, un 10 darba devēju padziļinātu interviju rezultāti, kas kopumā sniedz noderīgu informāciju nodarbinātības politikas veidotājiem par veidiem, kā diasporas pārstāvji meklē un atrod informāciju par darba iespējām Latvijā, – kas apgrūtina un kas palīdzētu darba meklējumos. Pētījuma rezultāti varētu būt īpaši interesanti darba devējiem, kuriem trūkst darbaspēka, jo tie rāda, ka zemāks atalgojums ne vienmēr ir galvenais un vienīgais šķērslis reemigrantu motivācijai atgriezties.  Turklāt darbinieku trūkst arī uzņēmumiem, kuri ir gatavi maksāt konkurētspējīgu atalgojumu un nodrošināt labus darba apstākļus, tikai šī informācija līdz diasporai nenonāk.

"Darbinieku trūkst arī uzņēmumiem, kuri ir gatavi maksāt konkurētspējīgu atalgojumu."

 "Lai mazinātu vilšanās un atkārtotas atgriešanās riskus, vēlams, ka darbu Latvijā būtu iespējams atrast attālināti, pirms atgriešanās," secina Ārlietu ministrijas vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanītis, jo viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem lēmumam atgriezties dzimtenē ir drošības sajūta, ka būs darbs. Tikmēr, neskatoties uz akūtu darbaspēka trūkumu, pētījuma rezultāti liecina, ka tikai 22% no diasporas pārstāvjiem, kuri ir atgriezušies Latvijā, darbu izdevās atrast attālināti, vēl esot ārzemēs. Tāpēc kā viens no pētījuma mērķiem bijis arī "identificēt efektīvākos risinājumus, kā savest kopā darba devējus, kas meklē darbiniekus, ar ārvalstīs dzīvojošajiem, kas pieļauj iespēju atgriezties dzimtenē, ja situācija Latvijā uzlabosies", stāsta viena no pētījuma autorēm Inta Mieriņa. Atsaucoties uz iepriekšējos gados veiktajiem pētījumiem, viņa norāda, ka teju puse jeb 41% aizbraucēju pieļauj iespēju, ka varētu atgriezties, ja situācija Latvijā uzlabosies.

Iedziļināties diasporas grūtībās atrast informāciju

Iespējams, kāds varētu brīnīties – darba sludinājumu portālu ir tik daudz, kādas gan varētu būt grūtības uzzināt par darba iespējām? Taču situācija no otras puses izskatās citādi nekā tiem, kuri šo informāciju sagatavo un kaut kur publicē. Sākot ar to, ka populārais interneta meklētājs "Google" citās valstīs informāciju meklē pēc citiem kritērijiem, informācija mēdz pārklāties, beidzot ar Latvijas darba tirgus īpatnību, publicējot vakanci, nenorādīt diasporai būtisku informāciju, piemēram, atalgojuma apmēru, iespēju darba interviju veikt, izmantojot "Skype". Cilvēkam, kurš fiziski atrodas citā valstī, nav nedz motivācijas, nedz iespējas piedalīties vairākos atlases konkursos, lai galarezultātā uzzinātu, ka piedāvātais atalgojums tomēr nav apmierinošs. Kā vērā ņemamu šķērsli darba meklējumos Latvijā 23%  norāda darba devēja nevēlēšanos pieņemt darbā ārvalstīs dzīvojošos. "Padziļinātās intervijas parāda, ka reizēm ir situācija, ka darba devējs pat nedod iespēju emigrantam," norāda LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadītāja.

Ziņojumā apkopota pētījuma dalībnieku pieredze un paradumi, meklējot informāciju par darba iespējām Latvijā, un vērtējums par populārāko Latvijas darba sludinājumu portālu, tostarp Nodarbinātības valsts aģentūras tīmekļa vietnes, funkcionalitāti. Piemēram, darba devējiem un politikas veidotājiem vērts likt aiz auss, ka diasporas pārstāvji par darbu interesējas sociālajos tīklos, kur ir izveidotas speciālas domubiedru grupas.

Novērst informācijas sadrumstalotību

Pētījumā ir apkopota arī ārvalstu pieredze, kā savus valstspiederīgos, kuri vēlas atgriezties un strādāt dzimtenē, uzrunā Lietuva, Igaunija, Polija, Spānija u. c. valstis. Piemēram, atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijā nav izveidota atsevišķa vietne vai sadaļa jau esošajos portālos, kas piedāvātu specifiski potenciālajiem reemigrantiem atlasītu informāciju par darba iespējām, uzņēmējdarbību, nodokļiem, darba tiesībām. Informācija ir sadrumstalota. Šādas vietnes, piemēram, ir Igaunijā (www.workinestonia.ee)  un Lietuvā (www.workinLithuania.lt, www.backto.lt). Zīmīgi, ka igauņi un no nākamā gada lietuvieši informāciju par darba iespējām nodrošina arī angļu valodā, kas ļoti noder valstspiederīgajiem, kuri izlemj atgriezties kopā ar svešumā izveidoto ģimeni. Savukārt Polijā speciālā tīmekļa vietnē valstspiederīgajiem, kas tikko atgriezušies vai plāno atgriezties, piedāvā papildu iespēju uzdot individuālus jautājumus institūciju pārstāvjiem.

"Tikai 22% no diasporas pārstāvjiem, kuri ir atgriezušies Latvijā, darbu izdevās atrast, vēl esot ārzemēs."

Tas aktualizē jautājumu, vai šāds portāls būtu nepieciešams arī Latvijā. Lai gan pētījuma dalībnieku domas dalās, I. Mieriņa uzskata, ka, salīdzinot ar pašreizējiem piedāvājumiem, atsevišķas tīmekļa vietnes diasporai izveide par darba iespējām būtu projekts ar lielu pievienoto vērtību. "Tas būtu skaidrs signāls, ka Latvijā ir darbavietas un darba devēji, kuri novērtē ārvalstu pieredzi, ir gatavi atklāti runāt par atalgojuma apmēru, vienoties par darba interviju ar "Skype" palīdzību un iespēju darbu uzsākt nedaudz vēlāk. Tie ir jautājumi, kas diasporai ir ļoti svarīgi un šobrīd attur no darba meklējumiem dzimtenē. Reizēm ir vajadzīgs tikai nedaudz piedomāt, kādu informāciju norādīt darba sludinājumā," secina LU pētniece. Viņasprāt, tas būtu vēstījums, ka Latvija attīstās un aizbraucēji ir šeit gaidīti. Protams, piedāvājumam jābūt pamatotam, lai atgriešanās būtu ilgtspējīga.

Stereotipi un atmiņas par Latviju pirms 10 gadiem

Cita starpā pētījuma dalībnieku paustais atgādina par dažādiem stereotipiem, kuri neveicina aizbraucēju un Latvijas darba devēju savstarpēju ieinteresētību. Piemēram, izplatīts ir priekšstats, ka aizbraucēju vienīgā motivācija atgriezties būtu liela alga. Tikmēr pētījuma rezultāti rāda, ka alga, bez šaubām, ir ļoti svarīga, bet nebūt ne galvenā un vienīgā problēma. "Veicot padziļinātās intervijas, mēs redzam, ka svarīgi ir darba apstākļi, izaugsmes iespējas, kolēģi un darba vide, izpratne par uzņēmuma vīziju un vērtībām," norāda I. Mieriņa. Netrūkst aizbraucēju, kas būtu gatavi samierināties ar zemāku atalgojumu, jo iespēja būt kopā ar tuviniekiem un draugiem Latvijā atsver finansiālo atšķirību.

Pārdomu vērts ir daudzos viedokļus caurvijošs rūgtums ne tikai pret valsts varu, bet arī darba devēju un sabiedrības attieksmi pret aizbraucējiem. "Kultūršoks" – tā īsumā darba vidi un savstarpējo ikdienas komunikāciju vērtē daudzi pētījuma dalībnieki. "Ļoti daudziem ir stereotipi – Lielbritānija, rūpnīca? Paldies. Tu manās acīs esi daudz zemāks nekā es, jo es te visu dzīvi esmu "nokapājis" pa Latviju, es esmu augstāks nekā tu. Tas, ka tu tur esi ellei izgājis cauri, tas, ka tur nemaz nav tik viegli, to jau neviens nesaprot," sajūtās dalās kāda no respondentēm.

"Pārdomu vērts ir daudzos viedokļus caurvijošs rūgtums ne tikai pret valsts varu, bet arī darba devēju un sabiedrības attieksmi pret aizbraucējiem."

Pētījuma pielikumā publicētie nerediģētie respondentu komentāri par to, ko, viņuprāt, valsts vēl varētu darīt, lai veicinātu reemigrantu darbā iekārtošanos Latvijā, vedina domāt, ka aizbraukušajiem nav izpratnes par pārmaiņām un attīstību, kas Latvijā ir notikusi pēdējā desmitgadē, jo parādās ieteikumi, kas jau ir vai tiek ieviesti (e-pakalpojumi, "konsultē vispirms" princips uzraudzības iestāžu darbā u. c.). Piemēram, no nākamā gada vienotais valsts pārvaldes pakalpojumu portāls Latvija.lv būs pieejamāks, jo paplašinās autentifikācijas iespējas ar vienoto Eiropas Savienības ID karti, – ar labu ziņu diasporas pārstāvjiem dalās Valsts reģionālās attīstības aģentūras Portālu attīstības nodaļas vadītājs Zigmārs Grūbe. Tas aktualizē nepieciešamību vairāk informēt un diskutēt informatīvajā telpā arī par pozitīvām pārmaiņām un pieredzi, jo īpaši komunikācijā ar valsts iestādēm, reemigrantu nodarbināšanā u. tml. "Priekšstats par to, ka Latvijā nekas nemainās un vispār nav darbavietu, patiešām ir ļoti izplatīts," apliecina biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" vadītājs Jānis Kreilis.

"Ir skaidrs, ka tikai viena informācija par nodarbinātību nav īsti tas, kas diasporai vajadzīgs. Atgriešanās lēmums ir daudz sarežģītāks – ir dažādi citi jautājumi, kas jārisina. Tie ir jautājumi gan par dzīvesvietu, gan bērnudārzu, atbalstu skolā, latviešu valodas apguvi. Šim jautājumam ir jāpieiet kompleksi. Taču informācijas pieejamība ir būtisks posms, kuru pašreizējie risinājumi nespēj nodrošināt," secina I. Mieriņa.

Ziņojuma noslēgumā ietverti secinājumi un rekomendācijas turpmākai rīcībai reemigrantu darbā iekārtošanas veicināšanai.

Pētījums ir pieejams Latvijas Universitātes tīmekļa vietnē – www.diaspora.lu.lv.
 

 


1Inta Mieriņa, Laura Bužinska, Rasa Jansone. Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai. Pētījuma rezultāti. LU Diasporas un migrācijas pētījumu centrs. Rīga, 2017.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv