NOTIKUMS

“Vēstnesim 100”: Viss sākās ar Pagaidu valdības lēmumu

LV portāls07.12.2017
"ĪSUMĀ"
  • Jau pirmajā "Pagaidu Valdības Vēstneša" numurā zem nosaukuma bija norādīts, ka tas ir Latvijas Pagaidu valdības un viņas apakšorgānu oficiālais laikraksts. Pirmā ziņa, kas tika publicēta, bija saistīta ar Latvijas valsts izveidošanu.
  • "Pagaidu Valdības Vēstnesī" bija paredzēts publicēt visu informāciju, kas ir tiešā veidā saistīta ar valsti (normatīvie akti, rīkojumi, paziņojumi, lūgumi utt.), kā arī privātpersonu sludinājumus.

Šodien Latvijas Republikas oficiālais izdevējs svin 99. gadskārtu: 1918. gada 7. decembrī Latvijas Pagaidu valdība pieņēma lēmumu dibināt  oficiālo laikrakstu –  pirmavotu.  Mūsdienu  "Latvijas Vēstnesis" uztur valsts un tiesiskās informācijas platformu – vietnē Vestnesis.lv nodrošina oficiālās publikācijas, Likumi.lv sistematizē likumus un citus tiesību aktus, savukārt LV portāls un "Jurista Vārds" veicina izpratni par privātpersonu tiesībām un pienākumiem. 

LV portāls svētku reizē sadarbībā ar Latvijas Universitātes pārstāvjiem JĀNI PRIEKULI,  SANTU RATNIKU un EVU VĪKSNU, kas strādā pie pētījuma par Latvijas oficiālo izdevumu vēsturi,  piedāvā nelielu ieskatu pirmajās lappusēs, ar šo publikāciju piesakot turpmāko oficiālā izdevēja vēstures rakstu ciklu un iespēju kopā ar mums sekot līdzi stāstam "Vēstnesim 100".

Pirmais oficiālais laikraksts Latvijā

Ar 1918. gada 7. decembra Latvijas Pagaidu valdības lēmumu tika atzīts par nepieciešamu izdot "valdības orgānu" (šāds vārdu salikums tika lietots sēdes protokolā) ar nosaukumu "Pagaidu Valdības Vēstnesis". Tajā pašā lēmumā tika noteikts, ka laikrakstu izdos Pagaidu valdības kanceleja, par tā vadītāju tiks pieņemts žurnālists, jurists Jēkabs Stumberga kungs1 un ka laikraksts tiks izdots 5000 eksemplāros.2

"Pagaidu Valdības Vēstnesi" iespieda Rīgā. Lai gan tika paredzēts, ka tas iznāks divas reizes nedēļā, bet ar laiku vēl biežāk – līdz sešām reizēm nedēļā,  laika posmā no 14. decembra līdz 28. decembrim iznāca tikai četri oficiālā laikraksta numuri.  Piektais numurs esot bijis nogādāts spiestuvē, bet nav parādījies atklātībā, lai gan netiekot izslēgts, ka daži eksemplāri bija iespiesti un pat izplatīti, taču tiem neesot bijis oficiāls raksturs.3

Atšķirībā no Krievijas impērijas, kur bez visai valstij izveidotā oficiālā valdības laikraksta pastāvēja arī katras guberņas laikraksts (avīze), Latvijā nolēma veidot vienu oficiālo laikrakstu, jo tika domāts, ka Latvijā kā nelielā valstī visai valsts teritorijai ar to varētu pietikt.

Sākotnēji "Pagaidu Valdības Vēstneša" apjoms bija neliels – visiem numuriem, izņemot pirmo, kas bija četras lapaspuses plašs, bija tikai divas lapaspuses.

Pirmajā numurā – Latvijas Republikas nodibināšanas fakts un oficiālā laikraksta izveidošanas iemesli

Jau pirmajā "Pagaidu Valdības Vēstneša" numurā zem nosaukuma bija norādīts, ka tas ir Latvijas Pagaidu valdības un viņas apakšorgānu oficiālais laikraksts. Pirmā ziņa, kas tika publicēta, bija saistīta ar Latvijas valsts izveidošanu, norādot, ka 1918. gada 18. novembrī ir proklamēta Latvija. Uzreiz pēc tam tika norādīta informācija par Tautas padomi (tās sastāvs un izskatītie jautājumi), kā arī publicēta Tautas padomes Politiskā platforma. Secīgi tika publicēti vairāki Tautas padomes paziņojumi Latvijas pilsoņiem, tostarp par to, ka ir nodibināts augstākais izpildvaras orgāns – Pagaidu valdība, lūdzot pilsoņiem saglabāt mieru un atbalstīt valdību tobrīd grūtajā periodā.

Cita starpā oficiālā laikraksta pirmajā numurā tika skaidrots tā izveidošanas iemesls, proti, Pagaidu valdība nevar palikt bez sava "oficiālā orgāna", kurā paziņoti visi tās likumi un rīkojumi, kas pilsoņiem jāzina un jāievēro. Tika norādīts, ka "Pagaidu Valdības Vēstnesī" iespiestiem likumiem un rīkojumiem būs "oficiāla un autentiska nozīme", likumi un rīkojumi būs spēkā no septītās publicēšanas dienas.  Iestādēm un tiesām tika noteikts pienākums laikrakstu glabāt un pēc tā saņemšanas pieturēties pie publicēto likumu un rīkojumu satura. Īpaši tika uzsvērts, ka neviens nevarēs aizbildināties ar publicēto likumu un rīkojumu nezināšanu.

Saturā lasītāju ieinteresēšanai arī privāti sludinājumi

Bez likumu un rīkojumu publicēšanas "Pagaidu Valdības Vēstnesis" bija paredzēts arī tiesu un iestāžu sludinājumu publicēšanai. Laikrakstā bija paredzēts izveidot redakcijas un sludinājumu nodaļu.

Redakcijas nodaļā bija paredzēts publicēt:

  • likumdevēju iestāžu publicētos un izpildīšanai apstiprinātos likumus;
  • uz likuma pamata izdotos iestāžu noteikumus un rīkojumus;
  • oficiālās ziņas par valdības iestāžu darbību;
  • oficiālās ziņas par pārmaiņām amatvīru sastāvā;
  • oficiālās ziņas par komisijām, sapulcēm un ārlietām;
  • nepareizu oficiālo ziņu labojumus;
  • oficiālos statistikas pārskatus;
  • paskaidrojumus par atsevišķu izdoto likumu nozīmi un vajadzību;
  • apcerējumus par dažādām valsts zinātnes nozarēm;
  • ziņas un paziņojumus no Latvijas, arī par nekārtībām un likumu izmaiņām, kā arī ziņas par svarīgākajiem notikumiem ārzemēs;
  • sīkumus.

Tikmēr sludinājumu nodaļā bija paredzēts publicēt ne tikai tiesu un iestāžu oficiālos, bet arī privātpersonu sludinājumus. Laikraksta pirmajā numurā var izlasīt šādu lēmuma pamatojumu: ""Pagaidu Valdības Vēstneša" saturu nodomāts dot nevis tīri sausi formāli, bet likt arī tādu, kas var interesēt arī pārējo lasītāju aprindas. Tādēļ var likt cerību, ka jaunais valdības orgāns atradīs savus piekritējus."

Pirmie normatīvie akti un paziņojums par angļu valodas stundām

Pirmajā oficiālā laikraksta numurā tika publicēti arī vairāki Tautas padomes izdotie normatīvie akti, piemēram, 1918. gada 1. decembra Latvijas Pagastu Satversmes pagaidu likums, 1918. gada 4. decembra likums "Latvijas apgādības orgāni, viņu uzbūve un darbības robežas", 1918. gada 5. decembra "Pagaidu noteikumi par iekšējās apsardzības organizācijām" un 1918. gada 6. decembra Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanās kārtību.

Neskatoties uz neilgo "Pagaidu Valdības Vēstneša" pastāvēšanas laiku, laikrakstā tika paspēts analizēt arī demokrātiskai valstij būtiskus jautājumus. Piemēram, trešajā numurā publicēja rakstu "Vispārējas un proporcionālas vēlēšanas", kur tika skaidrota šādu vēlēšanu būtība.

Bez rakstiem un normatīvajiem aktiem "Pagaidu Valdības Vēstnesī" tika publicēti arī vairāki paziņojumi. Pirmajā numurā Aizsardzības ministrija lūdza ziedot zemessargiem siltu veļu un drēbes. Citos numuros var lasīt paziņojumu par atrastu zirgu un angļu valodas stundām, kā arī aicinājumu pilsoņiem būt "pie pamata likšanas neatkarīgai Latvijai", "būvēt pašiem savu brīvības pili" un parakstīties par Latvijas neatkarības aizdevumu.

Līdz ar to "Pagaidu Valdības Vēstnesī" tika publicēta ne vien tāda informācija, kas ir tiešā veidā saistīta ar valsti (normatīvie akti, rīkojumi, paziņojumi, lūgumi utt.), bet arī vienkārši cilvēku sludinājumi.

 

 


1Jēkabs Stumbergs (1866–1935) kā "Pagaidu Valdības Vēstneša" redaktors darbojās nepilnu mēnesi līdz laikraksta darbības piespiedu pārtraukšanai, bija vienīgais laikraksta redaktors. Rediģēja arī laikrakstu "Latvija" (1907–1908), "Dzimtenes Vēstnesis" (1910), "Līdums" (1915), kā arī "Latvijas Bēgļu Apgādāšanas Centrālkomitejas Ziņojumu" (1914–1917) un "Dzimtenes ziņas" (1917).

2Par to skat. Pagaidu valdības 1918. gada 7. decembra sēdes protokolu. Pieejams: Autoru kolektīvs. 1918.–1920. gads Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2013, 122. lpp.

3Lapsiņš R. Alfabētiskais rādītājs "Pagaidu Valdības Vēstnesī", "Latvijas Sargā" un "Valdības Vēstnesī" izsludinātiem likumiem, noteikumiem, instrukcijām, rīkojumiem un pavēlēm no 1918. gada 14. decembra līdz 1937. gada. 31. decembrim (1938). Apgādniecība "Grāmatu draugs", Rīga: 1938, 5–6. lpp.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv