PROBLĒMA

Korupcijas lietas iztiesā ātri, bet sabiedrība sagaida bargākus sodus

Guntis Ščerbinskis, LV portāls06.12.2017
"ĪSUMĀ"
  • Kopš 2005. gada būtiski samazinājies par noziegumiem valsts institūciju dienestā tiesāto amatpersonu skaits.
  • Amatpersonu korupcijas lietās caurmērā ir stabili augsts pārsūdzības līmenis visās instancēs.
  • Viens no biežāk atmaskotajiem korupcijas veidiem ir autovadītāju mēģinājumi piekukuļot ceļu policiju.
  • Nākotnes izaicinājumi korupcijas apkarošanā ietver gan aizvien rafinētāku kukuļošanas shēmu atklāšanu un izmeklēšanu, gan arī normatīvā regulējuma uzlabošanu.
Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā (Krimināllikuma 24. nodaļa), tostarp saistībā ar korupciju, caurmērā tiek iztiesāti bez kavēšanās, liecina gan statistika, gan ekspertu un korupcijas apkarošanas speciālistu vērtējums. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Guntars Kveska šādas pozitīvas tendences skaidro gan ar Krimināllikuma normu nemainību pēdējos gados, kas ļāvis nostiprināt tiesu praksi šajā jomā, gan ar pārmaiņām citos tiesību aktos, kas atslogojis tiesas un cēlis to darba efektivitāti.

Iztiesāšana norit pietiekami raiti

"Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ieskatā situācija ar KNAB izmeklēto krimināllietu iztiesāšanu ir pozitīva, tā norit pietiekami raiti. Izņēmums ir atsevišķas sarežģītākas lietas, kas saistīts ar daudziem faktoriem, tādiem kā lietas apjoms, iesaistīto personu skaits, tiesu kapacitāte vai iesaistīto  personu attieksme pret iztiesāšanas gaitu, piemēram, maksimāli novelkot un paildzinot tās norisi," LV portālu informē KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Laura Dūša. Kā liecina statistika par KNAB izmeklēto lietu iztiesāšanu, 2016. gadā spēkā stājušies 11 tiesu nolēmumi attiecībā uz 16 personām, atzīstot 15 personas, tai skaitā 11 valsts amatpersonas, par vainīgām noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā.

Domnīcas "Providus" pētnieka Valta Kalniņa apkopotie dati rāda, ka no kopumā 165 personām, kuras 2016. gadā pirmās instances tiesā tika atzītas par vainīgām noziedzīgā nodarījumā valsts institūciju dienestā, līdz šā gada septembra beigām 143 personām spriedums jau bija stājies spēkā. Jāpiebilst, ka lielākā daļa šajās lietās tiesāto ir privātpersonas, piemēram, autovadītāji, kas centušies piekukuļot policiju. "Par tiesu gausumu šajās lietās nevar būt ne runas. Vienkāršās kukuļošanas lietas tiesā sevišķi ilgi neuzkavējas, taču tiesas atduras situācijās, kad lieta ir ļoti apjomīga vai sarežģīta, kur sākas pārsūdzības un procesi ieilgst," secina V. Kalniņš.

Izaicinājums – apjomīgās un sarežģītās lietas

Rīgas apgabaltiesas tiesnesis G. Kveska teic, ka daļa atbildes ir rodama vārdos "apjomīgs" un "sarežģīts". "Pirmkārt, iztiesāt noziegumus, kas veikti grupā, kur katrai personai ir sava loma nozieguma veikšanā, vienmēr būs grūtāk, nekā izvērtēt lietas, kur apsūdzēta viena persona. Turklāt plašās kukuļošanas lietās liecinošu personu vidū mēdz būt arī ārvalstnieki. Bet tiesā ir jānopratina visi, ko prokurors ir pratinājis pirmstiesas izmeklēšanā, – tā ir viena no apsūdzētās puses pamattiesībām, un tas, neapšaubāmi, ir laikietilpīgi," skaidro G. Kveska. Tiesnesis arī norāda, ka apjomīgās lietās tiek piesaistīti augsti kvalificēti advokāti. "Amatpersonu korupcijas lietās caurmērā ir stabili augsts pārsūdzības līmenis visās instancēs, jo tās parasti ir lietas, no kā atkarīga cilvēka turpmākā karjera un dzīve," uzsver G. Kveska, piebilstot, ka koruptīvos noziegumos apsūdzētajiem faktiski vienmēr kā papildsods tiek noteikts aizliegums ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē.

"Sodam jābūt tādam, lai tas atturētu no nozieguma arī citus."

Taujāts, ar kādām grūtībām nākas saskarties, iztiesājot korupcijas lietas, pieredzējušais tiesnesis G. Kveska min, ka apsūdzētie bieži vien ir amatpersonas ar jurista izglītību: "Nojaušu, ka viņi savu aizstāvības pozīciju ir noformulējuši, jau gatavojoties pārkāpumam. Un bieži vien šī pozīcija ir ļoti pārdomāta un to nav vienkārši atspēkot." Vienlaikus attaisnoto personu īpatsvars amata noziegumu lietās ir neliels. Tiesneša vērtējumā, pierādījumu bāze šajos noziegumos tiek rūpīgi izvērtēta jau prokuratūrā pirms lietas nosūtīšanas uz tiesu.

Diskusijas raisa soda apmēri

Pētnieks V. Kalniņš secina, ka par korupciju notiesātajām amatpersonām piespriestie sodi mēdz būt pārāk maigi. Turklāt šāda aina esot vērojama ne tikai atsevišķos gadījumos, bet sistemātiski. Viņš atzīst: "Ir dzirdēts arguments, ka notiesātā amatpersona amata lieguma dēļ šādu koruptīvu noziegumu atkārtot vairs nevar, tāpēc nav pamata viņu izolēt no sabiedrības. Taču sodam jābūt tādam, lai tas atturētu no nozieguma arī citus. Tikai amata zaudēšana un naudassods, manuprāt, šajā ziņā nav pietiekami efektīvs."

Arī KNAB ieskatā korupcijas lietās piemērotie sodi dažkārt nepilda tiem paredzēto funkciju – atturēt no nozieguma pastrādāšanas, lai gan Krimināllikums par šādiem noziegumiem paredz adekvātus sodus.

Tiesnesis G. Kveska uzsver, ka soda apmērs jāvērtē konkrētas lietas apstākļu kontekstā: "Tas ir atkarīgs no nozieguma izdarīšanas apstākļiem un motīviem. Viena lieta, ja persona uz koruptīvu darījumu iet mērķtiecīgi, to rūpīgi plānojot, strādājot pie tā realizēšanas. Atšķirīga situācija, ja nozieguma pamatā bijusi, piemēram, izspiešana no amatpersonas puses vai kukuļa došana ceļu policistam u. tml. Ar to gribu teikt, ka jāvērtē noziedzīga nodarījuma raksturs. It kā vienkāršs vārds, kas tiek ierakstīts spriedumā, bet aiz tā ir ļoti plašs apstākļu kopums."

Aizvien grūtāk atklājamas shēmas

G. Kveska novērojis, ka gadu gaitā korupcijas noziegumos notikusi sava veida noslāņošanās. "Ja agrāk biežāk nācās saskarties ar lietām, kurās iesaistītas vidēja ranga amatpersonas, tad tagad vairāk ir lietu, kurās par korupciju tiesā vai nu ļoti augstas, vai arī zemākā līmeņa amatpersonas. Vidusslānis ir izzudis," spriež G. Kveska, piebilstot, ka adekvāts atalgojums ir efektīvs līdzeklis korupcijas risku mazināšanai.

Runājot par tendencēm koruptīvu noziegumu jomā, pētnieks V. Kalniņš secina: "Samazinājušās primitīvas kukuļņemšanas formas, kuras ir salīdzinoši viegli atklājamas un kuras aktīvi apkarojis gan KNAB, gan Valsts policija. Vienlaikus statistika rāda, ka atmaskot krietni slēptākas korupcijas formas izdodas retāk."

Arī KNAB atzīst, ka krimināllietu sarežģītība arvien pieaug – noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas shēmas kļūst sarežģītākas un grūtāk atklājamas. "Arvien biežāk tiek konstatēts, ka personiska labuma gūšanā iesaistītās personas ir izveidojušas ciešas privātas saites, strādā konspiratīvi, dažādi interpretējamas tiesību aktu normas meistarīgi pielāgo nepieciešamajam risinājumam, prettiesisko maksājumu nodošanā izmanto starpnieku ķēdes, fiktīvus uzņēmumus, ārzonās reģistrētas komercsabiedrības un citas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas. Šādas parādības galvenokārt notiek sektoros, kur tiek pārvaldīti ievērojami finanšu līdzekļi, it īpaši publiskajos iepirkumos," skaidro KNAB pārstāve L. Dūša. Viņa rezumē, ka nākotnes izaicinājumi ietver gan aizvien rafinētāku kukuļošanas shēmu atklāšanu un izmeklēšanu, gan arī pastāvošā normatīvā regulējuma uzlabošanu.

Par kādiem noziegumiem noteikta amatpersonu atbildība Krimināllikuma 24. nodaļā:

Kādu institūciju amatpersonas 2016. gadā tiesātas pirmajā instancē
 

Institūcija Tiesāto skaits
Valsts policija 12
Muita 7
Valsts pārvaldes iestāde (labklājības sektors) 4
Valsts robežsardze 3
Sabiedrība, kura veic transportlīdzekļu tehnisko apskati 3
Pašvaldības uzņēmums, aģentūra 3
Sociālās integrācijas valsts aģentūra 2
Pašvaldības 2
Tiesa 1
Ieslodzījuma vietu sistēma 1
Pašvaldības policija 1

Avots: "Providus"

SAISTĪTIE RESURSI
Tiesību akti
KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv