SAEIMĀ

Ārvalsts dokumentu izsniegšanu uzticēs tiesu izpildītājiem

Laura Studente, LV portāls05.12.2017
"ĪSUMĀ"
  • Ārvalsts dokumentu izsniegšanā pastāv divu veidu kārtība atkarībā no tā, vai tā ir Eiropas Savienības dalībvalsts, vai arī trešā valsts.
  • Šī funkcija tiesām ir neraksturīga un kavē tiesas darbiniekus pievērsties savu tiešo uzdevumu izpildei, tāpēc plānots to nodot tiesu izpildītāju pārziņā.
  • Saglabāsies iespēja izvēlēties vai nu dokumentus nosūtīt pa pastu, vai arī nodot tiesu izpildītājam izsniegšanai par maksu.
  • Tieslietu ministrija paredz, ka grozījumi Civilprocesa likumā varētu stāties spēkā ar 2019. gada 1. janvāri.
Ja līdz šim par ārvalsts dokumentu izsniegšanu atbildīgas bija tiesas, tad, lai atslogotu tiesu darbu, Tieslietu ministrija plāno šo funkciju nākotnē nodot tiesu izpildītāju pārraudzībā.

Kad ārvalstu tiesā norit tiesvedība, bet personai, kas dzīvo Latvijā, ir nepieciešams nosūtīt pavēsti, tad pastāv divu veidu kārtība atkarībā no tā, vai tā ir Eiropas Savienības dalībvalsts, vai arī trešā valsts. Ārvalstu dokumentu izsniegšana norit atbilstoši Hāgas Konvencijai par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās, kā arī Regula Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 656. pantam personai, kuras deklarētā dzīvesvieta, dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese ir Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesa izsniedz dokumentus, pamatojoties uz ārvalsts kompetentās iestādes lūgumu par tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšanu un tiesneša lēmumu par ārvalsts dokumenta izsniegšanas lūguma pieļaujamību.

Savukārt gadījumā, ja dokumentus izsniegt prasa trešā valsts, piemēram, Norvēģija, tiesa dokumentus izsniedz, pamatojoties uz ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu un Tieslietu ministrijas (TM) lēmumu. To nosaka Civilprocesa likuma 666. pants.

Ārvalstu dokumentu izsniegšana nav tiesām raksturīga funkcija

Lai gan ārvalsts dokumentu izsniegšanu veic nevis tiesnesis, bet tiesas darbinieki, tomēr šī funkcija tiesām ir neraksturīga un kavē tiesas darbiniekus pievērsties savu tiešo uzdevumu izpildei – lietu izskatīšanai.

Savukārt citās valstīs šo funkciju par maksu veic tiesu izpildītāji. Piemēram, Beļģijā, Nīderlandē, Luksemburgā, Francijā, Lietuvā, Kiprā, Grieķijā, atsevišķos Apvienotās Karalistes rajonos (piemēram, Skotijā) šīs funkcijas veic ziņneši.

Domājot par piemērotāko risinājumu Latvijai, kā piemērs ņemta Lietuva, kas ārvalstu dokumentu nodošanu ar tiesu izpildītāju starpniecību ieviesusi jau 2016. gada 1. janvārī. Kā centrālā iestāde tur darbojas tiesu izpildītāju padome, kas attiecīgi pēc lietas piekritības dokumentus nosūta tiesas izpildītājam, kas tad tos izsniedz attiecīgajai personai, kam tie adresēti, Saeimas Tiesu politikas apakškomisijā skaidroja TM valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina.

Lai mazinātu tiesu noslodzi saistībā ar ārvalsts tiesu dokumentu izsniegšanu personām Latvijā, Tieslietu ministrija plāno virzīt izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā grozījumus Civilprocesa likuma 81., 82. nodaļā, ieviešot 81.1. nodaļu un paredzot, ka ārvalsts tiesu dokumentu izsniegšanas funkcijas veic zvērināti tiesu izpildītāji, savukārt centrālās iestādes funkcijas tiktu nodotas Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei.

Paralēli tam ir plānots grozīt arī likumu "Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās", ko izskatīs Saeimas Ārlietu komisija, kā arī grozīt vairākus MK noteikumus par pavēstu un dokumentu piegādi, tiesu izpildītāju atlīdzības taksēm utt.

Izsniegto ārvalsts dokumentu skaits pieaug

Jānorāda, ka ar katru gadu izsniegto ārvalstu dokumentu skaits pieaug. Piemēram, 2016. gadā no ES dalībvalstīm saņemti aptuveni 600 lūgumi, savukārt no trešajām valstīm – vidēji 30, norādīja TM pārstāve I. Kucina.

Tieslietu ministrija paredz, ka, nododot ārvalsts tiesu dokumentu izsniegšanas funkcijas zvērinātiem tiesu izpildītājiem, paaugstinātos izpildīto ārvalsts tiesiskās palīdzības lūgumu skaits, jo zvērināti tiesu izpildītāji ārvalsts dokumentus adresātiem izsniegtu personīgi.

Šobrīd dalībniekiem ir iespēja izvēlēties, vai dokumentus nosūtīt pa pastu, vai arī nodot tiesu izpildītājam izsniegšanai par maksu. Tieslietu ministrija skaidro, ka tiesu dokumentu izsniegšanas pakalpojums ārvalstu tiesvedību dalībniekiem būs maksas pakalpojums, taču dalībniekiem joprojām pastāvēs šī alternatīvā izvēle.

Jānorāda, ka, izmantojot iespēju dokumentus nodot ar tiesu izpildītāja palīdzību, kas ir maksas pakalpojums, izdevumi jāsedz pirms dokumentu izsniegšanas un to parasti sedz iesniedzējvalsts. Savukārt izdevumu piedziņa paliek attiecīgās valsts pārziņā, un tos var piedzīt no zaudējušās puses atkarībā no konkrētās valsts normatīvā regulējuma.

Izmaksas par ārvalstu dokumenta izsniegšanas pakalpojumu plānotas 110 eiro apmērā (tādā pašā apmērā izmaksas noteiktas arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā), šajā summā iekļaujot gan izmaksas, kas radīsies Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, gan attiecīgajam tiesu izpildītājam.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes izpilddirektore Guna Berlande LV portālam norādīja, ka funkciju pārnešana radīs jaunas funkcijas padomes darbā, tomēr, tā kā daudzi ārvalstu kolēģi jau šo praksi īsteno, tad nav arī šķēršļu, kāpēc to nevarētu īstenot arī Latvijā. Kā norāda padomes izpilddirektore, ir Rietumvalstis, kur tiesu izpildītāji gadījumos, kad jāpiegādā tiesu dokumenti, lielā mērā nodrošina arī nacionālo dokumentu piegādi un apriti. Līdz ar to tas ir labs veids, kā atvieglot tiesu darbu.

Tieslietu ministrija paredz, ka grozījumi varētu stāties spēkā ar 2019. gada 1. janvāri.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv