SAEIMĀ

Apspriež Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību un pilnvaras

Linda Balode, LV portāls04.12.2017
"ĪSUMĀ"
  • Saeimas Juridiskajā komisijā ir sākušās diskusijas par darba grupas Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai atzinumā sniegtajiem priekšlikumiem.
  • Šī Saeima nav gatava būtiskām izmaiņām Satversmē, proti, idejai par tautas ievēlētu Valsts prezidentu, taču ir iespējama diskusija par diviem citiem grozījumiem Latvijas pamatlikumā.
  • Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu.
  • Viens no jautājumiem, par kuru frakcijas varētu rast kompromisu, ir Satversmes 43. un 44. pants, neskatoties uz to, ka vairāki komisijas deputāti šos grozījumus sauc par tehniskiem.
  • Gan funkcijas pēctecības nodrošināšanas nolūkos, gan arī valsts drošības nolūkos būtu svarīgi, ka Valsts prezidenta aizvietošanas ķēde būtu garāka.
  • Juridiskās komisijas sēdes otrajā daļā, pretēji idejai par tautas ievēlētu prezidentu, klātesošo deputātu vairākums atbalstīja iniciatīvu par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām.
Deputātu darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai atzinumu sniedza šī gada aprīlī, taču, lai ieviestu daļu darba grupas priekšlikumu, ir nepieciešami Satversmes grozījumi. Saskaņā ar Saeimas Juridiskās komisijas secinājumiem priekšlikumu par tautas vēlētu prezidentu nav vērts izskatīt, jo šobrīd Saeimas pārstāvēto frakciju izteiktais viedoklis liecina – šajā Saeimā minētajai iniciatīvai nav divu trešdaļu deputātu atbalsta. Savukārt diskusiju par citiem ar Valsts prezidentu saistītiem priekšlikumiem, arī par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās, turpinās jaunizveidotā darba grupa.

Saeimas Juridiskajā komisijā ir sākušās diskusijas par darba grupas Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai (turpmāk tekstā – darba grupa) atzinumā sniegtajiem priekšlikumiem, taču pastāv bažas, ka tagadējam Saeimas sasaukumam ir palicis maz laika, proti, nepilns gads.

Savu viedokli par minēto atzinumu vēstuļu veidā Juridiskajai komisijai jau iepriekš sniedza Saeimā pārstāvētās partiju frakcijas. "Paustā pozīcija liek izdarīt secinājumu, ka šī Saeima nav gatava būtiskām izmaiņām Satversmē, proti, idejai par tautas ievēlētu prezidentu, taču ir iespējama diskusija par diviem citiem grozījumiem Latvijas pamatlikumā," tā Juridiskās komisijas sēdi iesāka tās priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Iespējamie grozījumi, par kuriem viņš runāja, ir šobrīd Satversmē noteiktās prezidenta tiesības pasludināt karu un Saeimas prezidija kompetences izmaiņas.

Kādi ir darba grupas priekšlikumi?

Iepriekš minēto darba grupu izveidoja 2015. gada februārī, kad Juridiskā komisija nolēma noraidīt likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", kurš paredzēja, ka Valsts prezidentu ievēl tauta. Piedalīties darba grupas sēdēs aicināja gan visus bijušos valsts prezidentus, ministru prezidentus un Saeimas priekšsēdētājus, gan tiesību ekspertus un sabiedrības pārstāvjus.

Darba grupas atzinumā ir apkopoti secinājumi un priekšlikumi gan par Valsts prezidenta pilnvaru, gan par Valsts prezidenta ievēlēšanas, atlaišanas un aizvietošanas jautājumiem, savukārt kopsavilkumā ir minēti 6 priekšlikumi:

  • pašreizējā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība ir jāmaina (jāievēlē tautai vai jāizvēlas starprisinājums – ievēlēšanas uzticēšana speciālai kolēģijai, kurā būtu 100 Saeimas un 100 pašvaldību deputāti);
  • jāgroza Satversmes 42., 43. un 44. pants, lai minētās normas atbilstu modernajai apdraudējuma izpratnei;
  • Valsts prezidenta atlaišanas procedūra ir jāpapildina ar tās ierosināšanas kārtību un iemesliem, kas var būt par pamatu prezidenta atlaišanai;
  • Valsts prezidentam ir jāparedz tiesības izvirzīt apstiprināšanai Saeimā arī valsts kontrolieri, tiesībsargu, Latvijas Bankas prezidentu un KNAB priekšnieku;
  • obligāti ir jānosaka, cik ilgi Valsts prezidents var atrasties prombūtnē, kāds ir Saeimas priekšsēdētāja pilnvaru apjoms, aizvietojot Valsts prezidentu, kā arī jāparedz garāka Valsts prezidenta aizvietošanas ķēde;
  • paredzēt prezidentam tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, to nesaistot ar prezidenta amata zaudēšanu.

Par un pret tautas vēlētu prezidentu

Komisijas sēdē atbalstu tautas vēlētam prezidentam pauda klātesošo deputātu mazākums. Proti, vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai "No sirds Latvijai" frakcijas deputāti norāda, ka "tautas vēlēts prezidents ar plašākām pilnvarām veicinātu demokrātijas nostiprināšanu Latvijas valstī, iedzīvotājiem sniedzot tiesības ievēlēt prezidentu un novērtēt viņa darbību, kā arī tas nostiprinātu politiķu personīgo atbildību un atbildību par kopīgiem lēmumiem". Pašreizējās kārtības maiņu atbalsta arī Latvijas Reģionu apvienības frakcija.

Turpretī "Vienotības" frakcija, atbildot uz Juridiskās komisijas vēstuli, ir norādījusi, ka Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība ir jāveido caurskatāma un atklāta, tādēļ uzskata, ka prezidenta ievēlēšanai Saeimā turpmāk ir jānotiek atklātā balsojumā. Arī Nacionālās apvienības frakcija vēstulē norāda, ka "viedokļi frakcijā atšķiras, tomēr frakcijas deputātu vairākums uzskata, ka pašreizējā ģeopolitiskajā un iekšpolitiskajā situācijā ideja par tautas vēlētu prezidentu ir vērtējama skeptiski un nav atbalstāma".

"Saeimas sasaukumam ir palicis maz laika, proti, nepilns gads."

Savukārt "Saskaņas" frakcija vēstulē norāda, ka darba grupa savā atzinumā Valsts prezidenta pilnvaru apjomu nav vērtējusi sistemātiski kopsakarā ar ievēlēšanas procedūras iespējamām izmaiņām: "Ja konstitucionālais likumdevējs lemj par Valsts prezidenta pilnvaru apjoma paplašināšanu un to realizācijas neatkarību, tad primāri jābūt skaidri noteiktam prezidenta ievēlēšanas modelim – vai prezidentu ievēl tiešās vēlēšanās, vai arī viņu ievēl speciālās kolēģijas."

Jānorāda, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija Juridiskās komisijas lūgumam paust viedokli visas frakcijas vārdā nebija atsaukusies.

Satversmi var grozīt tikai ar 2/3 balsu vairākumu

"No frakciju saņemtajiem viedokļiem ir redzams, ka šajā Saeimā nav atbalsta iniciatīvai par tautas vēlētu prezidentu, lai mēs spētu atbilstoši Satversmē noteiktajam pieņemt šādus grozījumus," skaidro G. Bērziņš.

Latvijas Republikas Satversmes 76. pants nosaka: "Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu." Līdz ar to komisijas priekšsēdētājs aicina jaunveidojamajā darba grupā noskaidrot, kuri no piedāvātajiem grozījumiem Satversmē var iegūt nepieciešamo Saeimas deputātu atbalstu.

Tiesības izsludināt karu – neatbilst laikam

Viens no jautājumiem, par kuru frakcijas varētu rast kompromisu, ir Satversmes 43. un 44. pants (par Valsts prezidenta tiesībām pasludināt karu un spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām), neskatoties uz to, ka vairāki komisijas deputāti šos grozījumus sauc par tehniskiem. Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere uzskata, ka "arī Satversmē ir nepieciešama šodienas izpratne, lēmums, kāds tajā ir šobrīd, īsti vairs neatbilst laikam".

"Pašreizējā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība ir jāmaina."

Komisijā arī Valsts prezidenta kanceleja norādīja, ka iepriekš minētos Satversmes pantus noteikti ir nepieciešams precizēt, jo attiecīgās normas ir novecojušas. "Norma par Valsts prezidenta kompetenci drošības jomā un kara pasludināšanu galīgi neatbilst starptautiskajām tiesībām," skaidro Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.

Divu biedru vietā nepieciešami četri

"Sen jau ir diskutēts par to, ka Saeimas priekšsēdētājam varētu būt četri biedri, nevis divi, kā tas ir šobrīd," norāda I. Lībiņa-Egnere, skaidrojot minēto nepieciešamību ar to, ka priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņu varētu aizvietot jebkurš no biedriem.

"Tas nenozīmē, ka prezidija locekļu būs vairāk, būs nevis priekšsēdētājs, divi priekšsēdētāja biedri, sekretārs un sekretāra biedrs, kas zināmā mērā ir novecojis modelis, bet būs priekšsēdētājs un četri biedri," ar savu pieredzi Saeimas Prezidijā dalās arī Juridiskās komisijas deputāts Gundars Daudze, norādot, ka tādā gadījumā būs daudz vienkāršāka aizvietošana, piemēram, pārstāvot parlamentu dažādās starptautiskās lietās, tostarp vēstnieku un delegāciju vizītēs.

"Šajā Saeimā nav atbalsta iniciatīvai par tautas vēlētu prezidentu."

Valsts prezidenta kanceleja atzīst, ka vismaz reizi mēnesī saskaras ar jautājumu par Valsts prezidenta aizvietošanu gadījumos, kad prezidentam vai Saeimas priekšsēdētājai ir svarīgi pienākumi ārpus Latvijas. "Gan funkcijas pēctecības nodrošināšanas nolūkos, gan arī valsts drošības nolūkos būtu svarīgi, ka Valsts prezidenta aizvietošanas ķēde būtu garāka, līdz ar to tā nav tikai tehniska Saeimas Prezidija reforma, tā ir reforma, kas pēc būtības ļautu neapstāties pie diviem cilvēkiem, kas ir šīs valsts vadītāji," skaidro K. Jaunzeme.

Viens pārstāvis no katras frakcijas

Juridiskās komisijas sēdes otrajā daļā, pretēji idejai par tautas ievēlētu prezidentu, klātesošo deputātu vairākums atbalstīja iniciatīvu par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām. Līdz ar to sēdes beigās tika nolemts izveidot jaunu darba grupu, kurā turpināt padziļinātu diskusiju par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās, kā arī citiem darba grupas Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai sniegtajiem priekšlikumiem.

Jaunizveidotajā darba grupā ir jādeleģē viens pārstāvis no katras Saeimas frakcijas.

Turpinājumā par Juridiskajā komisijā izteiktajiem "par" un "pret" argumentiem atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv