SAEIMĀ

Vēl nesteidz pieņemt lēmumu par pamatizglītību no sešu gadu vecuma

Laura Studente, LV portāls30.11.2017
"ĪSUMĀ"
  • Tiks saglabāts līdzīgs režīms, kā jau šobrīd sešgadniekiem ir bērnudārzā, paralēli mācībām saglabājot gan rotaļu, gan atpūtas režīmu.
  • Salīdzinājumam, Latvija ir viena no septiņām OECD valstīm, kur bērni mācības sāk 7 gadu vecumā, savukārt 45 valstīs vecuma slieksnis ir 6 gadi.
  • Šobrīd ir paredzēts, ka sešgadnieki mācības pirmajā klasē uzsāks no 2019./2020. mācību gada.
  • Šobrīd jau 371 vispārizglītojošā skolā darbojas pirmsskolas grupas (kopā Latvijā ir 763). Pārējām skolām būs pārejas periods, lai tās pielāgotos, un tas varētu ilgt līdz pat 2023. gadam.
  • Diskusijas par lēmuma pieņemšanu vēl turpināsies, jo vēl ir daudz neskaidrību.
Lai gan diskusijas par to, ka Latvijā mācības pirmajā klasē varētu uzsākt sešu, nevis septiņu gadu vecumā, kā tas ir šobrīd, ir jau ilgstošas, tomēr lēmums vēl nav pieņemts. Šobrīd paredzēts, ka sešgadnieki mācības pirmajā klasē sāks no 2019./2020. mācību gada, savukārt vecākiem izvēle par to, kur sūtīt savu atvasi, būs brīvprātīga.

Šobrīd Izglītības likums paredz, ka Latvijā izglītība ir obligāta no piecu gadu vecuma. Tas nozīmē, ka piecu un sešu gadu vecumā bērni vēl mācās pirmsskolas iestādē, bet pirmajā klasē savas skolas gaitas sāk septiņu gadu vecumā.

Savu lēmumu ar to, lai mācības pirmajā klasē uzsāktu no sešu gadu vecuma, Izglītības un zinātnes ministrija skaidro ar vairākiem iemesliem. Viens no tiem – samazināt kraso un straujo pāreju, kas bērnam rodas, no bērnudārza nonākot skolas solā, tādējādi to padarot saudzējošāku, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Viņš norādīja, ka, pārejot uz izglītību pirmajā klasē jau no sešu gadu vecuma, tiks saglabāts līdzīgs režīms, kā jau šobrīd sešgadniekiem ir bērnudārzā, paralēli mācībām saglabājot gan rotaļu, gan atpūtas režīmu. Tāpat ministrija sola, ka ierastais diena režīms nemainīsies arī vecākiem, kas arī turpmāk varēs savu bērnu aizvest septiņos no rīta un ierasties viņam pakaļ līdz septiņiem vakarā.

Lai gan kopumā ideja par pāreju uz agrāku pamatizglītības apguvi nav jaunums, tomēr šobrīd tā liekas reāla iespēja tamdēļ, ka notiek pāreja uz jauno izglītības satura modeli. Tā kā šobrīd darbs pie jaunā satura turpinās, iespējams ieviest arī šo reformu, norādīja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks. 2010./2011. mācību gadā Valsts izglītības satura centrs īstenoja pilotprojektu "Sešgadīgo izglītojamo mācību programmas ieviešanas aprobācija", kurā mācību saturu sešgadniekiem izstrādāja pedagogi, pēc tam to izmēģinot pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās. Pilotprojektam ir bijuši labi rezultāti, akcentēja G. Catlaks.

Tāpat VISC vadītājs norādīja, ka OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) rekomendācijas parāda, ka agrāk iegūta formālā izglītība atspoguļojas labākos PISA (Starptautiskā Studentu novērtēšanas programma) mācīšanās rezultātos. Salīdzinājumam, Latvija ir viena no septiņām OECD valstīm, kur bērni mācības uzsāk no 7 gadu vecuma, savukārt 45 valstīs vecuma slieksnis ir 6 gadi. Vienlaikus viss nav tik vienkārši, jo jau šobrīd ir neliela daļa skolēnu, kas pirmajā klasē sāk mācīties, būdami sešgadnieki. VISC sniegtā statistika parāda, ka 10% no skolēniem, kas uzsākuši mācības pirmajā klasē, ir sešus gadus veci, 12% bērnu ir jau astoņi gadi, bet pārējie ir septiņgadnieki.

No vecuma atšķirībām klasē nevar izvairīties, jo skolēni ir dažādā laikā dzimuši, – tās pastāvēs vienmēr. Kā pastāstīja IZM valsts sekretāre Līga Lejiņa, vēsturiski bija plānots, ka obligātā pirmsskolas izglītība būs tikai vienu gadu, tomēr vecuma atšķirību dēļ tā paildzināta par diviem gadiem.

Daudz neskaidrību gan vecākiem, gan skolotājiem

Šobrīd ir paredzēts, ka sešgadnieki mācības pirmajā klasē sāks no 2019./2020. mācību gada. Tomēr ministrija paredz saglabāt brīvprātības elementu – vecāki varēšot izvēlēties, vai sešgadniekam vēl mācīties bērnudārzā, vai jau doties uz skolu.

Viens no lielākajiem argumentiem pret šīm izmaiņām ir Latvijas skolas vide, kura nav piemērota sešgadniekiem, kam būtu nepieciešamas viegli pārveidojamas telpas, lai organizētu mācības mazās grupās, nodrošinātu rotaļas un veltītu laiku atpūtai, ja tāda nepieciešama. Kā norāda VISC vadītājs, šobrīd jau 371 vispārizglītojošā skolā darbojas pirmsskolas grupas (kopā Latvijā ir 763). Pārējām skolām būs pārejas periods, lai tās pielāgotos, un tas varētu ilgt līdz pat 2023. gadam. Līdz ar to nav skaidrs, kā vecāki izvēlēsies, vai sūtīt bērnu skolā vai bērnudārzā, ja varianti būs dažādi, un ko darīt, piemēram, ja novadā nebūs skolas, kas varētu uzņemt sešgadniekus, bet vecāki to vēlēsies. Šie un daudzi citi jautājumi vēl ir neskaidri.

Viena no sadarbības partnerēm šajā jautājumā ir Latvijas Pašvaldību savienība. Tās padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure atzinīgi vērtēja to, ka IZM ņēmusi vērā sadarbības partneru norādes, to, ka reformas var sākt tikai tad, kad visiem ir skaidri to nosacījumi. Arī vecākiem un bērniem. Viņa aicināja uz problēmu skatīties nevis fragmentāri, bet kopumā. Jādomā ne tikai par saturu, bet arī par vidi, higiēnas prasību ievērošanu, mācību līdzekļu nodrošināšanu u. c. LPS padomniece skaidroja, ka ir nepieciešams izstrādāt vadlīnijas, lai katrs iesaistītais saņemtu atbildes uz saviem jautājumiem.

Viena no šādām pusēm ir skolotāji, kuriem nepieciešami ne tikai mācību līdzekļi un metodiskais atbalsts, bet arī skolotāja palīgs. Tomēr šobrīd skolotājiem nav skaidrības par to, kā turpmāk būs jāstrādā, atzina Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrība.

Savukārt Izglītības komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs norādīja: "Pāreja uz kompetenču pieeju paredz, ka galvenais uzsvars no teorijas tiek pārvirzīts uz prasmēm un saturs tiek pielāgots bērna vecumposmam. Taču būtiski ir rūpēties par vides atbilstību. Bērnu attīstībai svarīgas arī rotaļas un atpūta. Mēs nevaram prasīt vecumposmam neraksturīgu disciplīnu un nepārtrauktu koncentrēšanos uz mācību procesu. Tas nozīmē, ka telpām jābūt piemērotām sešgadnieku vajadzībām."

Jānorāda, ka komisija plāno vēl vairākas diskusijas, lai atgrieztos pie šīs tēmas un meklētu risinājumus.

Portālā "Manabalss.lv" norit parakstu vākšana par pašreizējā skolas gaitu sākšanas vecuma saglabāšanu, par ko savākti jau vairāk nekā septiņi tūkstoši parakstu.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv