APRAKSTS

Valsts un pašvaldību iestādes iedzīvotājiem kļūst sasniedzamākas elektroniskajā vidē

Lidija Dārziņa, LV portāls29.11.2017
"ĪSUMĀ"
  • Latvijas pašvaldību un valsts iestāžu e-indekss rāda praksi elektroniskajai saziņai ar iedzīvotājiem, e-pārvaldes iespēju pielietošanu un efektivitāti iekšējā darba organizācijā un e-pakalpojumu nodrošināšanā.
  • Latvijas e-indekss noteikts jau trešo reizi, un tajā secināts: pašvaldību spēcīgākā puse ir augsti attīstīti digitālās drošības standarti, valsts iestādēs – elektronisko dokumentu aprite.
  • Šogad augstākos rezultātus katrs savā kategorijā uzrādīja Siguldas novads, Rundāles novads, Ventspils pilsēta, Uzņēmumu reģistrs un VARAM.
Pakalpojumus un saziņu elektroniskajā vidē iedzīvotājiem piedāvā gan visas 119 pašvaldības, gan valsts iestādes. Ne visas, bet lielākā daļa atsaucas iedzīvotāju ierakstiem un atbild uz jautājumiem sociālajos tīklos. Kā pašvaldības un valsts iestādes izskatās salīdzinājumā, jau trešo reizi noteikts Latvijas e-indeksā, kurā vērtētāji īpašu uzmanību pievērsuši drošībai un e-pakalpojumu piedāvājumam.

Latvijas e-indeksa noteikšanu 2014. gadā uzsāka "Lattelecom" sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Indeksā ir divi mērījumi: Latvijas pašvaldību e-indekss analizē pašvaldību  praksi, Latvijas valsts iestāžu e-indekss analizē iestāžu e-pārvaldes iespēju pielietošanu un efektivitāti iekšējā darba organizācijā un e-pakalpojumu nodrošināšanā.

Šogad augstākos rezultātus katrs savā grupā uzrādīja Siguldas novads, Rundāles novads, Ventspils pilsēta, Uzņēmumu reģistrs un VARAM.

Būtiski, ka salīdzinošajā vērtējumā skatāmies, kādas ir bijušas izmaiņas, norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Šogad valsts iestāžu e-indeksa mērījumā galvenokārt tika vērtēti e-pakalpojumi, kas tiek sniegti iedzīvotājiem. Ikvienam e-pakalpojumu lietotājam ir svarīgi, lai tiktu nodrošināta pakalpojumu pieejamība. Attīstoties informācijas tehnoloģiju nozarei, vairs netiek ierobežota ne atrašanās vieta, ne laiks, lai paveiktu nepieciešamo. E-indeksa mērījums ļauj katrai iestādei ieskatīties sava darba rezultātos un izvērtēt, ko varētu darīt vēl labāk un ko ar savu pozitīvo piemēru varētu iemācīt citiem, lai kopā veidotu efektīvu e-pārvaldi Latvijā.

Šim aspektam, iepazīstinot ar jaunā e-indeksa datiem pašvaldībās, uzmanību pievērsa arī pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš

Pašvaldībās salīdzināts 141 indikators, kuri sagrupēti četros lielākos rādītājos: e-vides infrastruktūras attīstība, interneta resursu popularitāte un cilvēku prasmes, e-pārvaldes līmenis, informācijas sistēmu un datu drošība. Lielāko daļu informācijas sniegušas pašas pašvaldības.

Lai pašvaldībām būtu interese salīdzināt savu iesaisti, tās sadalītas trīs grupās – 9 lielās pilsētas, 49 lielie novadi (līdz 7000 iedzīvotāju) un 61 mazais novads (mazāk par 7000 iedzīvotāju).

Kopumā e-pasaule lielajās pilsētās izskatās vidēji statistiski labāk nekā lielajos novados, bet lielie novadi izskatās labāk nekā mazie, secina A. Kaktiņš. Taču atsevišķi lielie novadi ir labāki par labāko lielo pilsētu. Pozitīva tendence, ka salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad noteica iepriekšējo indeksu, divu gadu laikā progress ir bijis visās četru faktoru grupās.

"Kopumā e-pasaule lielajās pilsētās izskatās vidēji statistiski labāk nekā lielajos novados, bet lielie novadi izskatās labāk nekā mazie."

Pārdomas raisa atsevišķi zīmīgi rādītāji. Piemēram, ir samazinājies iedzīvotājiem publiski pieejamo datoru skaits. Iespējams, tāpēc, ka daudziem kabatā ir viedais telefons un nav nepieciešams pašvaldības dators.

Divu gadu laikā ir palielinājusies bezvadu interneta pieejamība pašvaldību centrālajās administrācijās, vairāk nekā trijās ceturtdaļās pašvaldību ir publiski pieejams "Wi-Fi". Taču 13% pašvaldību to nepiedāvā.

Pašvaldības daudz aktīvākas kļuvušas sociālajos tīklos. Pirms diviem gadiem 85% pašvaldību bija vismaz viens konts vienā sociālajā tīklā, bet divu gadu laikā kontus izveidojuši jau 93% pašvaldību – visvairāk "Facebook" un "Twitter".  Savukārt visstraujāk (no 12% līdz 34%) pieaugusi "Instagram" izmantošana. Taču ir pašvaldības, kuras sociālajos tīklos nav pārstāvētas.

Kopš 2015. gada sekotāju skaits sociālajos tīklos ir gandrīz dubultojies. Šajā saziņā svarīgi, vai un kā pašvaldības reaģē uz iedzīvotāju ierakstiem, jautājumiem sociālajos tīklos.

A. Kaktiņš teic: puse pašvaldību, kam ir konti "Facebook", cenšas atbildēt vienas darba dienas ietvaros. Arī 38% pašvaldību no tām, kam ir "Twitter" konti, cenšas sekotājiem uz jautājumiem un komentāriem atbildēt vienas darba dienas laikā.

Apmēram desmitā daļa pašvaldību uz sociālajos tīklos jautāto gan neatbildot.

Drošības risinājumi – svarīgi

Trīs ceturtdaļas pašvaldību apgalvo, ka tām ir oficiāli apstiprināta interneta drošības politika. Pirms diviem gadiem šādu pašvaldību, kur drošības politika noteikta, bija mazāk.

Apmēram pusē pašvaldību pēdējos 12 mēnešos ir veikts informācijas sistēmu audits. Šajā ziņā pēdējos divos gados izmaiņu nav.

Vairāk nekā puse pašvaldību pēdējā gada laikā ir apmācījusi darbiniekus IT drošības jomā.

Ieguvēji no sadarbības iespējām elektroniskajā vidē ir iedzīvotāji, un daudziem ir prasmes, lai tam nebūtu šķēršļu. Tas uzsvērts arī pašu pašvaldību un iestāžu stāstos.

"Pirms diviem gadiem 85% pašvaldību bija vismaz viens konts vienā sociālajā tīklā, bet divu gadu laikā kontus izveidojuši jau 93% pašvaldību."

Siguldas pašvaldība klāsta, ka Siguldas novada vietni lieto teju katrs piektais iedzīvotājs. Pēdējos divos gados pašvaldības e-pakalpojumu portāls "e.sigulda.lv" papildināts ar 7 jauniem pakalpojumiem. Uzlabota pilsētas videonovērošanas sistēma – uzstādītas 3 videonovērošanas kameras ar numuru atpazīšanas funkciju. Trijās skolās mācībām regulāri izmanto planšetdatorus un STEM izglītības robotus. Katram otrajam iedzīvotājam ir novada ID karte. Tā nodrošina atlaides, iespēju bez maksas izmantot sabiedrisko transportu, kā arī kalpo kā bibliotēkas lasītāja karte un elektroniskā ieejas karte skolā. Pašvaldība aktīvi komunicē sociālajos tīklos, iedzīvotājiem atbild laikā no divām stundām līdz vienai dienai.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis kā pozitīvu vispirms vērtē to, ka e-indeksa mērījumos piedalījās visas 119 pašvaldības, tātad aptverta visa valsts. Taču, lai straujāk attīstītos, svarīga ir datu savienojamība, kas, viņaprāt, ir vissāpīgākā problēma. Un pie tās jāstrādā katru dienu, jādomā, kā tas notiks jau tuvākajā un tālākajā nākotnē. Izmantojot datus un strādājot e-vidē, jāstrādā, lai saviem iedzīvotājiem pakalpojumus padarītu vienkāršākus, pieejamākus un saprotamākus.

Iestāžu e-indeksā īpaši novērtēti e-pakalpojumi

VARAM Publisko pakalpojumu departamenta Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols skaidro, ka vērtējumā lielākā uzmanība pievērsta e-pakalpojumu nodrošināšanai, iedzīvotāju apkalpošanai.

Tāpēc svarīgi kritēriji bijuši saziņa ar sabiedrību, klientu apkalpošana un atbalsts e-pakalpojumu lietošanā, līdzdalība sociālajos tīklos, pakalpojumu nodrošināšana, izmantojot citu iestāžu datus, neprasot tos no iedzīvotājiem. Piemēram, Labklājības ministrija ir minējusi, ka ieviesusi datu apmaiņu starp pašvaldībām un ministriju un otrādi.

Iestādes kļūst arvien pieejamākas un sasniedzamākas iedzīvotājiem elektroniskajā vidē. Tomēr šī izplatība ir ļoti atšķirīga. Dažas iestādes tikai tagad sāk piedāvāt elektroniskos pakalpojumus. Citas savukārt tos intensīvi izmanto, piemēram, Lauku atbalsta dienests jau 98% pieteikumu platībmaksājumiem saņem tikai elektroniski. Iekšlietu ministrijā visa sarakste starp ministrijas iestādēm notiek elektroniski.

Uzvarētājs valsts iestāžu grupā Uzņēmumu reģistrs uzsver savu piedāvājumu:

  • nodrošināta datu pieejamība ērtā formā un dati aktualizēti reizi diennaktī;
  • portālā "Latvija.lv" pielāgota versija "Reģistrācija UR vestajos reģistros";
  • UR iesniedzamos dokumentus var parakstīt gan ar viedkartes, gan virtuālo e-parakstu;
  • lietotājiem tiek piedāvāti nepieciešamie dokumentu paraugi un nodrošināta papildu datu pārbaude;
  • valsts un pašvaldības iestādes UR vestajos reģistros uzkrātos datus var saņemt elektroniski.

Pašvaldību spēcīgākā puse ir augsti attīstīti digitālās drošības standarti, savukārt valsts iestādēs – elektronisko dokumentu aprite, uzsver Latvijas digitālās vides mērījumu analītiķi.

Elektronisko dokumentu likums nosaka valsts un pašvaldību iestādēm pienākumu no fiziskām un juridiskām personām pieņemt elektroniskos dokumentus.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv