SAEIMĀ

Latgale un minimālā alga nodokļu reformas kontekstā

Lidija Dārziņa, LV portāls15.11.2017
"ĪSUMĀ"
  • Nodokļu reforma paredz minimālās algas paaugstināšanu no 380 eiro šogad līdz 430 eiro 2018. gadā, kā arī pakāpeniski palielināt nodokļa atvieglojumu par apgādājamiem – trijos gados no 200 līdz 250 eiro.
  • Minimālās algas paaugstināšanas dēļ darbaspēka izmaksas augs par 13% un darba devēja izmaksu pieauguma dēļ daudzi uzņēmēji algas nevarēs palielināt, atsaucoties uz Latgales uzņēmējiem, pieprasījumā premjeram norāda Saeimas deputāti.
  • Pieprasījuma iesniedzēji prasa īstenot pakāpeniskāku minimālās algas celšanu, vienlaikus straujāk paaugstinot neapliekamo minimumu.
  • Labklājības ministrija norāda: nav loģikas vēl lielākam neapliekamajam minimumam, ja kopā ar atvieglojumiem cilvēki ar maziem ienākumiem visu atlaidi nevarēs izmantot.
  • Latgale ir donors, uz kā rēķina ir attīstījušies citi reģioni.
  • Deputāte, ģimenes ārste no Balviem Līga Kozlovska: "Tas būtu briesmīgi – pateikt iedzīvotājiem: jūs saņemsiet mazāku minimālo algu nekā pārējā Latvija. Vajadzētu otrādi – motivēt cilvēkus dzīvot savā dzimtajā novadā Latgalē. Un pielietot dažādas atbalsta sistēmas, ieskaitot koeficientu – trīsreiz lielāku algu."
Saeimas Pieprasījumu komisija noraidīja deputātu pieprasījumu premjeram, kurā Ministru kabinetam prasīts noteikt īpaši atbalstāmā reģiona statusu Latgales plānošanas reģiona teritorijai, minimālo algu paaugstināt vien par 20 eiro gadā un straujāk celt neapliekamo minimumu, pretēji tam, kā paredz nodokļu reforma. Kārtējā diskusija par Latgali izvērtās aizkustinošos stāstos, un, konstatējot strupceļu, deputāti rosināja meklēt izeju, nākot kopā, lai risinātu Latgales problēmas.

Valdības apstiprinātais minimālās algas kāpums uzreiz par 50 eiro [šogad 380 eiro, nākamajos trijos gados – 430 eiro] no nākamā gada 1. janvāra ir pārāk straujš. Tā uzskata uzņēmēji reģionos un ne tikai Latgalē – komisijā pieprasījuma pamatojumu klāstīja viens no tā iesniedzējiem, deputāts no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Juris Viļums.

Uzņēmējs no Latgales Raimonds Nipers, norādot, ka valstī ir 82 000 uzņēmēju, no tiem 60 tūkstoši mazo uzņēmēju, deputātiem minēja aprēķinus, ka minimālās algas paaugstināšana uzreiz par 50 eiro mazajam uzņēmējam ar darbinieku skaitu līdz 10 prasīs papildu 7000 eiro gadā. Šāda gada peļņa, pēc "Lursoft" datiem, valstī ir tikai 6% uzņēmēju, pamatoja R. Nipers, paužot, viņaprāt, paredzamo, ka vismaz 20 000 uzņēmumu tiks likvidēti un reģioni "tiks atbrīvoti no iedzīvotājiem".

Jāceļ produktivitāte

Trīs ministrijas ir parakstījušas atbildes vēstuli. Katra min savus argumentus atbilstoši savai kompetencei.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir norādījusi, ka uzņēmējiem nepieciešams celt produktivitāti.

J. Viļums piekrīt – uzņēmēji to saprot, taču nebūs gatavi tik ātri celt produktivitāti, tas nav izdarāms uzreiz viena mēneša laikā – nopelnīt papildu 70 eiro, lai varētu samaksāt šādu minimālo algu, kas kopā ar nodokļiem segtu darbaspēka izmaksas. Īpaši tas sagādās problēmas mazajiem uzņēmumiem. Necietīs uzņēmēji, kuri jau pašreiz maksā lielāku algu, taču tādu nav daudz. Turklāt arī no 20 lielākajiem uzņēmumiem Latgalē apmēram pusei iepriekšējā gadā rentabilitāte bijusi zem 2%, tātad arī tie šādu algas pieaugumu nevarēs samaksāt. Tāpēc ir risks, ka pieaugs bezdarbs, kas jau ir divas trīs reizes lielāks nekā Rīgā.

Pieprasījumā premjeram deputāti norāda, ka minimālā alga būtu jāceļ pakāpeniski – par ne vairāk kā 20 eiro gadā pirmajos divos gados un par 10 eiro – trešajā gadā. Tas varētu pakāpeniski sagatavot uzņēmējus, lai viņiem nebūtu jāsamazina darbvietas vai jābankrotē.

Programmas Latgalei

Pieprasījumā deputāti norādījuši, ka straujāk jāveic uzņēmējdarbības attīstības darbības, tostarp jāizveido "Latgales plānā 2010–2030" paredzētais Uzņēmējdarbības fonds, lai nepieļautu pilnīgu rūpniecības iznīcināšanu Latgalē. Pašreiz, pēc J. Viļuma teiktā, VARAM uzskaitot dažādas programmas un programmiņas. Piemēram, nākamā gada budžetā ir paredzēti 120 000 eiro veselīga dzīvesveida popularizēšanai Latgalē. Bet šīs mazās summiņas, dažādās kabatiņās saliktas, neveido mērķtiecīgi strukturētu darbību, lai nepalielinātu bezdarbu un lai cilvēki neaizbrauktu no reģiona.

Tā nav, ka nekas nenotiek, ka Latgale netiek atbalstīta. VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits informēja, ka Latgales attīstības plānā ir iekļauti trīs galvenie virzieni.

Viens – turpināt pašvaldības atbalsta programmas uzņēmējdarbībai. Tam ir papildu finansējums, lai sagatavotu infrastruktūru (telpas, elektrības, gāzes pieslēgumu u. c.), lai uz šo vietu komersants varētu nākt un sākt strādāt.

Otrs virziens ir Latgales speciālās ekonomiskās zonas paplašināšana, paredzot atvieglojumus par ieguldījumiem darbaspēkā, jaunu darbvietu izveidei.

Trešais virziens – izmantojot Norvēģijas finanšu instrumentu, atbalstīt jauniešus un uzņēmumus produktivitātes celšanai.

Minimālā alga un neapliekamie ienākumi jāskata kopā

Uzņēmēji uzskata, ka neapliekamais minimums jāceļ straujāk, nākamgad līdz 250 eiro, nevis, kā pašreiz tiek piedāvāts, pakāpeniski: 200 eiro nākamgad, pēc tam 230 eiro, pēc tam 250 eiro.

Labklājības ministrijas (LM) parlamentārā sekretāre Karīna Ploka uzsvēra, ka minimālās algas celšana jāskata nodokļu politikas kontekstā. Tāpat arī neapliekamais minimums, cik lielā mērā cilvēki var izmantot visus atvieglojumus, tajā skaitā par apgādājamiem.  Palielināt neapliekamo minimumu, ja minimālā alga ir 430 eiro, arī nav loģiski, jo, pievienojot atvieglojumus par apgādājamiem, tos nemaz nevarēs izmantot. Jau tagad, palielinot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par katru apgādājamo, veidosies situācija, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis zemāko algu saņēmējiem vispār nav jāmaksā.

Vēl viens arguments pret korekcijām ir pašvaldību ieņēmumi, jo lielākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa nonāk pašvaldību budžetos. Nodokļu reforma paredz ne tikai minimālās algas paaugstināšanu, bet arī būtiski samazināt IIN – no 23% uz 20%.

Nav jāpadara Latgale vēl nabagāka

LM ar ārvalstu ekspertu atbalstu ir pētījusi jautājumu par minimālās alga reģionalizāciju un definē strikti: nav pamata Latgali padarīt par vēl nabadzīgāku reģionu, nekā tas ir šobrīd. "Mēs esam salīdzinoši maza valsts, lai šādi diferencētu minimālo algu un Latgalē paredzētu kādus citus noteikumus. Algai ir jābūt vienotai un vienai visā valstī," ministrijas nostāju pauda K. Ploka.

Finanšu ministrijas Nodokļu analīzes departamenta Nodokļu stratēģijas nodaļas vadītāja Ieva Kodoliņa-Miglāne saistībā ar bažām, ka minimālās algas celšana bremzēs investīcijas, norādīja uz jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, kas veicinās investīcijas, jo nodoklis netiks ieturēts no tās peļņas daļas, ko ieguldīs uzņēmuma attīstībā.

J. Viļums šo prognozēto ieguvumu komentēja, atgādinot statistiku – diemžēl ir maz tādu uzņēmumu, kas strādā ar peļņu. Nav resursu un avotu, kur rast šos resursus, jo arī kredītus dabūt arī grūti.

Par investoru piesaisti savu vērojumu pauda deputāts Jānis Klaužs: "Jūs domājat, ka viņš nāk un ņem no sava konta naudu, te ir miljons vai divi miljoni, es šajā teritorijā investēšu? Ja ir ideja, viņš iet uz banku. Un bankā ļoti vienkārši pasaka: "Kur? Latgalē? Jūs ko?" Banku interese kādreiz bija līdz Aizkrauklei, tagad tā ir vēl tuvāk Rīgai."

VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis deputātu uzmanību pievērsa tam, ka ar pieprasījuma iesniedzēju priekšlikumiem tiek piedāvāts Latgales iedzīvotājiem nonākt vēl sliktākā situācijā, nekā viņi ir šobrīd. Pateikt, ka cilvēki, strādājot to pašu darbu, var saņemt mazāk nekā cilvēks Rīgā, un to nostiprināt likumā, ministrijas ieskatā, nav pieļaujams.

Savukārt J. Viļums norādīja uz vēlmi pievērst uzmanību Latgales samilzušajām problēmām, lai uzņēmējs var nopelnīt un lai var arī samaksāt algu darbiniekam, vismaz tādu pašu kā citos reģionos: "Eglīša kungs teica, ka par viena un tā paša darba veikšanu cilvēkam vajadzētu saņemt vienādu algu. Bet valsts kapitālsabiedrībās, vismaz man ir tāda informācija, darbinieki par to pašu funkciju pildīšanu Latgalē un citos reģionos saņem atšķirīgas algas. Un tas ir īpaši kliedzoši. Par to bezmaz vai atsevišķs pieprasījums būtu jāraksta."

"Pieprasījuma rakstītājiem diemžēl ir ļoti liela taisnība," atzina deputāts J. Klaužs. "Varbūt viņi ir akcentējušies uz minimālo algu, bet šī problēma ir nesalīdzināmi plašāka. Un tā ir veidojusies daudzu gadu garumā. Latgale ir nepārtraukti bijusi donors – gan cilvēku resursu, gan citu resursu ziņā, uz kā rēķina ir attīstījušies citi reģioni. Diemžēl Latgale grimst nabadzībā. Drausmīgā nabadzībā."

J. Klaužs, norādot uz runāto par uzņēmējiem, kas tur gribētu strādāt, Latgales programmu salīdzināja ar iešanu pa purvu: kad esi iestidzis – izvelc vienu kāju, otra iestieg vēl dziļāk.

Deputāte Līga Kozlovska no Latgales savukārt ieteica nedalīt Latviju šādā veidā – Latgale un pārējie iedzīvotāji, jo jābūt citam mehānismam. Tāpēc jānāk kopā, jādomā, lai Latgales iedzīvotājiem veidotu atbalsta koeficientu, kas motivētu cilvēkus dzīvot Latgalē: "Nevis ņemt nost un samazināt. Es nevaru iedomāties, cik tas varētu būt briesmīgi politiski – ja Latgales iedzīvotājiem pateiktu, ziniet, jūs saņemsiet mazāku minimālo algu nekā pārējā Latvija. Es, tieši otrādi, jūs aicinu – visus prātus salikt kopā, kā motivēt cilvēkus dzīvot savā dzimtajā reģionā Latgalē. Un pielietot dažādas atbalsta sistēmas, ieskaitot koeficientu – trīsreiz lielāku algu, trīsreiz lielāku pensiju tādēļ, ka viņš dzīvo Latgalē."

Komisijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atgādināja, ka diskusija par minimālo algu jau ir bijusi, kad tika pieņemta kopējā nodokļu reformas pakete. Taču šajā reizē [komisijā] nav klāt būtiska dalībnieka – arodbiedrības (tātad darba ņēmēju), kura strikti iestājās par šo normu. Turklāt jautājums ir jāskata kompleksi, nevar izraut vienu segmentu – minimālās algas celšanu, kas, protams, ir ļoti svarīgs. Kā rezultēsies reforma, kā to izjutīs uzņēmēji un darba ņēmēji, parādīs prakse, tātad jau nākamais gads.

Bija arī koncepcija – minimālajai algai jābūt pusei no vidējās samaksas

Valdībā pa laikam tiek pieņemtas un aktualizētas koncepcijas par minimālo darba algu. 2003. gadā Ministru kabinets akceptēja koncepciju "Par minimālo darba algu", kas paredzēja septiņu gadu pārejas periodā minimālās darba algas paaugstināšanu līdz 50% no strādājošo mēneša vidējās bruto samaksas par iepriekšējo gadu. Pēc tam bijušas arī citas koncepcijas, tostarp par to, ka minimālā alga netiek piesaistīta konkrētiem makroekonomiskajiem rādītājiem, bet tās iespējamās izmaiņas vērtētas pēc ekonomiskās situācijas valstī un citiem rādītājiem.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šogad jūnijā valstī vidējā bruto darba samaksa bija 942 eiro.

Nākamajā gadā Latvijā vidējā bruto darba samaksa varētu sasniegt 1000 eiro, šādu prognozi šomēnes izteicis ekonomikas eksperts Mārtiņš Kazāks.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv