MINISTRU KABINETĀ

“Lattelecom” un LMT neapvieno. Ko tas nozīmē “Telia” un klientiem?

Juris Kaža, telekomunikāciju eksperts14.11.2017
"ĪSUMĀ"
  • "Turbulence" īpašnieku līmenī abu uzņēmumu klientus pagaidām neietekmēs, jo jāsaglabā laba pakalpojumu kvalitāte, kas ietekmē abu uzņēmumu vērtību.
  • Lietuvā un Igaunijā mobilo un fiksēto operatoru apvienošana neradīja pakalpojumu cenu celšanos.
  • Galīgais risinājums "Lattelecom" un LMT var nākt tikai pēc 2018. gada Saeimas vēlēšanām un garākām formalitātēm.
  • Lēmums ir iedzinis "Telia" neapskaužamā situācijā savu Latvijas aktīvu pārdošanas jautājumā.
  • "Lattelecom" un LMT daļas varēs pārdot par pazeminātu cenu kādam privātā kapitāla fondam vai pircējam no Āzijas.
Valdības lēmums neapvienot “Lattelecom” un “Latvijas Mobilo telefonu” (LMT) ir atstājis abu uzņēmumu ārvalstu īpašnieci “Telia Company” (“Telia”) neapskaužamā situācijā ar aktīviem Latvijā, kurus tā nevar pārvaldīt vēlamā formā (kā apvienotu uzņēmumu) un kurus tai, visticamāk, būs samērā grūti pārdot. Savukārt abu uzņēmumu klientus šī situācija pagaidām un, iespējams, pat ilgāku laiku neskars, jo “Telia”, visticamāk, pieskatīs, lai nesākas klientu “staigāšana” pie citiem operatoriem, kas mazinās “Lattelecom” un LMT daļu pievilcību iespējamo pircēju acīs.

Arī tad, ja būtu pieļauta "Lattelecom" un LMT apvienošana, Igaunijas un Lietuvas pieredze, kur pēdējos pāris gados notikusi "Telia" piederošu fiksēto un mobilo sakaru operatoru saplūšana, liecina, ka nekādi cenu kāpumi nav notikuši. Abu valstu cenu statistika liecina, ka sakaru, respektīvi, telekomunikāciju pakalpojumu cenas pēdējos gados pat ir samazinājušās.

Kā stāsta Lietuvas biznesa avīzes "Verslo žinios" (VŽ) žurnālists Gintauts Degutis (Gintautas Degutis), kopš un arī pirms "Telia" piederošo Lietuvas mobilo sakaru operatora "Omnitel" apvienošanas ar fiksēto operatoru "Teo", veidojot "Telia Lietuva", valda "mežonīga" konkurence ar "Tele2". Abas kompānijas sekojot viena otrai un, ja "Telia Lietuva" izsludina kādu pakalpojumu paku, tad "Tele2" steidzoties piedāvāt to pašu vai ko līdzīgu "par vienu eiro lētāk", sacīja G. Degutis.

Pēc VŽ žurnālista domām, Lietuvas līdzšinējā pieredze (abi uzņēmumi apvienojās 2016. gada sākumā) liecina, ka bažām par liela monopola veidošanos un cenu kāpumu nav pamata.

"Telia" jātiek galā ar "uzmestu investīciju"

No biznesa un investīciju viedokļa ir izveidojusies interesanta ir situācija, kurā valdības lēmums atstājis "Telia" kā investoru ne pārāk labā situācijā. Investoru aprindās šādus grūti pārdodamus aktīvus ("Telia" piederošās abu telekomunikāciju operatoru daļas) sauc par "uzmestu investīciju" ("stranded investment"), lai gan apzīmējums parasti attiecas uz ieguldījumiem spēkstacijās, kuru darbību negaidīti ierobežo vai pat aptur kādi jauni regulējoši noteikumi. Nozares pazinēji uzskata, ka ar "Telia" daļām situācija nav bezcerīga, bet tā prasīs piekāpšanos cenas ziņā, lai tās veiksmīgi pārdotu. No zemākas darījuma cenas cietīs pārdevējs – "Telia" koncerns, bet, kā teikts, tas neskars abu uzņēmumu klientus.

Abu uzņēmumu daļu pārdošana vai pat to apvienošana pie citas valdības pēc 2018. gada vēlēšanām prasīs garākas sarunas un rūpīgu izpēti. Starplaikā no "Telia" puses būtu neprātīgi pieļaut pakalpojumu kvalitātes pasliktināšanos.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc valdības lēmuma sacīja, ka abi uzņēmumi varētu vairāk "sinhronizēt" savu darbību, ar ko domāts liekas pakalpojumu pārklāšanās novēršana un izvairīšanās no dublētām izmaksām. Taču šāda divu formāli neatkarīgu uzņēmumu sadarbošanās varētu izraisīt Konkurences padomes (KP) interesi. Parastam patērētājam ir interesanti, ja, piemēram, ir pieejami vismaz divi interaktīvās televīzijas veidi un var veikt cenas/saņemtās vērtības salīdzinājumu, nedomājot par to, cik katra televīzijas veida piedāvājums maksā pakalpojumu sniedzējam.

"Telia" aizvien cīnīsies par spēka pozīcijām

Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis uzskata: ""Telia", zinot, ka iespējas pārdot savus Latvijas aktīvus ir ierobežotas, cīnīsies par iespēju paturēt savas spēka pozīcijas." Vienlaikus Latvijas valdībai kā otram akcionāram būs jāformulē savs redzējums un stratēģija, ko prezentēt "Telia", lai to atrunātu no pasīva finanšu investora pozīcijas ieņemšanas, tas ir, tikai iekasēt dividendes un minimāli atbalstīt jaunas investīcijas.

Kā norādīja J. Lelis, "Latvija vēlas būt noteicēja par uzņēmumiem savā teritorijā", taču diez vai valsts varētu atļauties izmantot pirmpirkuma tiesības un pārņemt "Telia" daļas abos uzņēmumos.

Savukārt Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls uzskata, ka lēmums neapvienot "Lattelecom" un LMT bijis pareizs. Viņš medijiem pauda, ka, viņaprāt, "Telia" jau atpelnījusi savas investīcijas Latvijas uzņēmumos un Ziemeļvalstu koncerna daļām pircēji atradīsies. 

Pircēji – privātā kapitāla fondi vai Āzijas investori

Līdzīgās domās – ka "Telia" daļas "Lattelecom" un LMT būs iespējams pārdot – ir investīciju bankas un finanšu konsultāciju uzņēmuma "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis. Viņš uzskata, ka šīs daļas iegādāties varētu būt interese kādiem privātā kapitāla ("private equity") uzņēmumiem vai pircējam no Āzijas, piemēram, no Ķīnas.

"Tie ir ļoti veselīgas naudas plūsmas objekti," izteicās Ģ. Rungainis, taču norādīja, ka ""Telia" ir jāpieņem salīdzinoši zema cena, kura varētu radīt zaudējumus attiecībā pret to, kā šīs investīcijas ir atspoguļotas viņu bilancē. Tādējādi viņiem jāpieņem dubults pazemojums – nespēja izpildīt savu stratēģiju apkārt Baltijas jūrai, ko viņi definē par savu mājas tirgu, un zaudējumi".

"Telia" iekulšanās skandālos un soda samaksa par koruptīviem darījumiem Uzbekistānā, kā arī krimināllietas ierosināšana Zviedrijā pret vairākiem "Telia" agrākiem augstiem vadītājiem arī kaitējusi Ziemeļvalstu uzņēmumam attiecībās ar Latvijas valdību un var mest ēnu uz tās centieniem pamest Latvijas tirgu. "Lattelecom" un LMT daļu pārdošanu iespējamie darījumu partneri arī saredzēs kā piespiedu pārdošanu no "Telia" puses, teica Ģ. Rungainis.

Kā zināms, privātā kapitāla fondiem, arī tādiem, kas specializējas investīcijās telekomunikāciju nozarē, ir nodoms pārpirktus uzņēmumus attīstīt un pārdot, ceļot uzņēmuma vērtību, cita starpā palielinot tā peļņu. Tas var būt iemesls pakalpojumu cenu celšanai, taču konkurences apstākļos, Latvijā turpinot darbosies "Tele2", "Bite" un dažādiem ar šiem uzņēmumiem saistītiem "zemas cenas" priekšapmaksas plāniem (piemēram, "Zelta zivtiņa"), šāda stratēģija varētu izrādīties neiespējama.

Gara neizlēmības vēsture

Iespējamu jaunu investoru piesaiste "Lattelecom" un "Telia" būs apgrūtināta, ņemot vērā Latvijas valsts kā līdzīpašnieka vairāk nekā desmit gadu neizlēmību un dažādu ārvalstu partneru piedāvājumu noraidīšanu vai ignorēšanu. Jau drīz pēc arbitrāžas tiesas strīda mierizlīguma 2003. gadā par toreizējās "Telia Sonera" monopola saīsināšanu Ziemeļvalstu koncerns piedāvāja deviņus miljonus latu (ap 12,8 miljoniem eiro) valstij tikai par lēmumu parakstīt vienošanos par abu uzņēmumu privatizāciju. To noraidīja. Nedaudz vēlāk, "treknajos gados", "Telia" par valsts uzņēmumu daļām piedāvāja ap 500 miljoniem latu (710 miljoniem eiro), bet arī šo piedāvājumu valdība noraidīja. Sekoja dažādu valdību darba grupu diskusijas par privatizācijas variantiem – arī bez rezultāta. Noraidīts tika arī toreizējā "Lattelecom" vadītāja Nila Melngaiļa "radikālais" priekšlikums veikt "Lattelecom" tā saukto vadības izpirkumu ("management buy-out") ar privātā kapitāla kompānijas "Blackstone" līdzdalību. Arī to noraidīja, un neilgi pēc tam N. Melngailis aizgāja no "Lattelecom".  

2013. gadā no "Lattelecom" padomes puses parādījās ideja abus uzņēmumus apvienot, un 2015. gadā "Telia" lūdza Latvija valdību izlemt, vai pārdot valsts daļas abos uzņēmumos "Telia", atpirkt abu uzņēmumu daļas no "Telia", vai arī apvienot abus uzņēmumus un nodrošināt "Telia" kontrolpaketi apvienotajā uzņēmumā. Arī uz šo priekšlikumu valdība tā īsti neatbildēja, teica, lai viss paliek, kā ir. Tam sekoja lēmums par teju 180 000 eiro veikt "KPMG Baltics" pētījumu par Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu nākotnes attīstības variantiem. Arī šos piedāvātos risinājumus valdība nepieņēma.

Galīgais risinājums (ja vispār būs) ne agrāk par 2019. gadu

Ģ. Rungainis uzskata, ka lielākas pārmaiņas un darījumi "Lattelecom" un LMT lietā nebūs agrāk par 2019. gadu sakarā ar Saeimas vēlēšanām un dažādām formalitātēm, kas būtu saistītas ar "Telia" daļu pārdošanu. Tas nozīmē, ka abu uzņēmumu klientiem nebūs jūtamu pārmaiņu mobilās telefonijas, interneta un televīzijas pakalpojumu kvalitātē un dažādībā. Lieli investīciju lēcieni, piemēram, superātrā 5G mobilo datu pārraides tīkla ieviešana, var kavēties, bet šīs tehnoloģijas nav paredzētas tiešai indivīdu vai mājsaimniecību lietošanai, tādēļ caurmēra pilsonis to nejutīs. Vienlaikus abus uzņēmumus būs grūtāk pārdot, ja tiem nebūs vismaz iestrādes 5G ieviešanai no 2020. gada.

Neskaidrību un pārejas laikā, protams, var būt "drāmas" abu uzņēmumu vadību un valžu līmenī – spēka rādīšana no "Telia" puses, "Telia" centieni no amata atcelt LMT prezidentu Juri Bindi, kas nostājās pret abu uzņēmumu apvienošanu, "diņģēšanās" par dividendēm un turpmākām investīcijām. Taču tas, visticamāk, tikai radīs materiālu biznesa medijiem un "slavenību" un tenku presei.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv