SAEIMĀ

Parādnieka kustamo mantu pārdos elektronisko izsoļu vietnē

Laura Studente, LV portāls07.11.2017
"ĪSUMĀ"
  • Grozījumi likumā paredz, ka parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdos elektronisko izsoļu vietnē.
  • Samazināta iespēja negodprātīgi izmantot izsoles, atsakoties no otrās izsoles ar lejupejošu soli.
  • Izstrādāts regulējums kārtībai, kādā vēršama piedziņa uz parādniekam piederošām kapitāldaļām vai finanšu instrumentiem (šobrīd šādas kārtības nav vispār).
  • Iekļauts regulējums gadījumiem, kad, izpildot tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu, tiesu izpildītājam jāapķīlā vai piedziņas procesā jāvērš piedziņa uz tādām lietām, kas ātri bojājas. Tām arī ir zināma vērtība, bet ir jānodrošina ātra to realizācija.
  • Tiek stiprināta mantas glabātāja atbildība.
Saeima pirmajā lasījumā ir apstiprinājusi grozījumus Civilprocesa likumā. Tajos noteikta kārtība, kā jānotiek parāda piedziņas vēršanai uz kustamo mantu, apbūves tiesību, kā arī brīdinājuma par maksājuma saistības piespiedu izpildīšanu piegādei ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību.

Izmaiņas kustamas mantas pārdošanā

Grozījumi paredz, ka parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdos elektronisko izsoļu vietnē. Norises princips tiks saglabāts līdzīgs kā nekustamā īpašuma izsolēm, tomēr atšķirība būs tajā, ka kustamās mantas izsolēm ir paredzēts diferencēts izsoles laiks atkarībā no mantas vērtības, Juridiskajā komisijā, prezentējot grozījumus, paskaidroja Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta juriste Evija Timpare.

Laika gaitā arvien aktuālāka kļūst piedziņas vēršana uz bezķermeniskām lietām, proti, uz finanšu instrumentiem, daļām uzņēmumos, līdz ar to grozījumi tam paredz atsevišķu, specifisku regulējumu.

Piemēram, mantas apzīmogošana tiek aizstāta ar fotofiksāciju; precizēta kārtība, kādā veicama mantas apķīlāšana, ja lietas atrodas pie trešās personas; precizēta kustamas mantas novērtēšanas kārtība; paredzēta iespēja mantas nodot glabāšanai arī juridiskai personai, skaidroja E. Timpare.

Ņemot vērā, ka iespējamas kustamās mantas sākumcenas atšķirības, likuma grozījumi noteiks atšķirīgu izsoles norises laiku atkarībā no mantas vērtības.

Piemēram, ja pārdodamā priekšmeta novērtējums ir zem 10 000 eiro, nodrošinājuma samaksas un pieteikšanās termiņš būs 10 dienas, laiks personas autorizācijai dalībai izsolē – 3 darbdienas, bet izsoles kopējais ilgums – 20 dienas. Savukārt, ja pārdodamā priekšmeta novērtējums ir 10 000 eiro vai augstāks, termiņi attiecīgi būs – 20 dienas, 5 darbdienas un 30 dienas.

Visām personām, kurām ir interese piedalīties konkrētas kustamās mantas izsolē, tiks nodrošināta iespēja iegūt informāciju par mantu. Izsoles sludinājumā iekļaus izsolāmās mantas īsu aprakstu, kā arī būs iespēja iepazīties ar mantas novērtējumu. Likuma grozījumi paredz ieviest kustamās mantas fotofiksāciju apzīmogošanas vietā, līdz ar to būs plašāk pieejamas arī izsolāmo mantu fotogrāfijas, kas potenciālajiem pircējiem ļaus gūt pilnīgāku priekšstatu par izsolāmo mantu stāvokli.

Likumprojekts paredz ierobežojumu noteiktam personu lokam piedalīties solīšanā.

Piemēram, tajā nevarēs piedalīties parādnieks, viņa aizbildnis vai aizgādnis, persona, kas veikusi mantas novērtēšanu, kā arī zvērināts tiesu izpildītājs, kas rīko izsoli. Ierobežojumu izpildi kontrolēs zvērināts tiesu izpildītājs.

Apķīlātu kustamo mantu varēs pārdot arī bez izsoles

Grozījumi paredz iespēju pārdot apķīlātu mantu arī bez izsoles. Tas nozīmē apķīlātās mantas pārdošanu konkrētai personai. Tomēr, lai šo instrumentu neizmantotu negodīgi, likuma grozījumi paredz, ka mantu atļauts pārdot bez izsoles tikai, ja to varētu būt neiespējami vai nav izdevies pārdot izsolē, kā arī likumā īpaši norādītos gadījumos, piemēram, gadījumā, kad jāpārdod lietas, kuru apgrozība ir ierobežota.

Likumprojekts paredz atteikties no otrās izsoles ar lejupejošu soli, aizstājot to ar otro izsoli ar augšupejošu soli un sākot solīšanu no 75 procentiem no pirmās izsoles sākumcenas. Minētais novērsīs personu interesi nesolīt pirmajā izsolē, gaidot otro izsoli un cenas samazinājumu līdz 10 procentiem. Tas darīts, lai samazinātu iespēju negodprātīgi izmantot izsoles.

Vienlaikus noteikta arī īpaša kārtība kuģu, bezķermenisku lietu, reģistrācijai pakļautu lietu, kā arī lietu, kuru apgrozība ir ierobežota, apķīlāšanai un pārdošanai atbilstoši katra lietu veida īpatnībām.

Tāpat ar likumprojektu tiek noteikts mantas glabātāja pienākumus mantas glabāšanai, uzrādīšanai un atdošanas kārtībai, kā arī paredzētas zvērināta tiesu izpildītāja tiesības dot rīkojumus mantas glabātājam un lemt par tā nomaiņu zvērinātu tiesu izpildītāja rīkojumu neizpildīšanas gadījumā.

Piemēram, noteikts, ka mantas glabātājs drīkst mainīt mantas glabāšanas vietu, tikai saskaņojot to ar tiesu izpildītāju. Ar likumprojektu precizēta arī mantas apsardzības kārtība. Tiek paredzēts likumā noteiktos gadījumos aprakstīto mantu nodot glabāšanā juridiskai personai.

Rīcība attiecībā uz kustamo mantu, kas ātri bojājas

Grozījumi Civilprocesa likumā paredz arī rīcību attiecībā uz kustamo mantu, kas ātri bojājas. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka šāds regulējums nepieciešams, piemēram, lai izpildītu tiesas nolēmumus par atbildētāja, kas ir pārtikas ražošanas vai tirdzniecības uzņēmums, saražotās vai tirgotās produkcijas apķīlāšanu. Tiek noteikts, ka, izpildot lēmumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot atbildētājam piederošu kustamu mantu, tiesu izpildītājs neapķīlā lietas, kas ātri bojājas un kuru pārdošana to realizācijas termiņā var nebūt iespējama.

Ja tiesu izpildītājs apķīlājis mantu, kas ātri bojājas, bet kuru tās realizācijas termiņā varētu būt iespējams pārdot, tad pēc tiesu izpildītāja lūguma tiesa, kas pieņēmusi lēmumu par prasības nodrošināšanu, vai tiesa, kurā tajā laikā atrodas lieta, lemj par atļaujas došanu pārdot apķīlāto mantu.

Tiesu izpildītāja lūgumu tiesa izlemj rakstveida procesā ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tā saņemšanas. Lēmumu, ar kuru atļauts pārdot apķīlāto mantu, sastāda rezolūcijas veidā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Noteikta piedziņas vēršanas kārtība uz apbūves tiesību

Grozījumi Civilprocesa likumā paredz to papildināt ar jaunu nodaļu – "Piedziņas vēršana uz apbūves tiesību".

Apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība, kas nodrošinās iespēju apbūves tiesības ieguvējam būvēt nedzīvojamas ēkas vai inženierbūves uz citai personai piederošas zemes un lietot tās kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Vairāk par apbūves tiesību lasiet skaidrojumā "Civillikumā jauns tiesību institūts – apbūves tiesība".

Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas juriskonsulte Dace Vārna norādīja, ka tiek saglabāti pamatprincipi, kas attiecas uz piedziņas vēršanu uz nekustamām lietām, un minēja, ka līdz ar grozījumiem tā kārtība, kāda Civilprocesa likumā noteikta piedziņas vēršanai uz nekustamo īpašumu, attieksies arī uz piedziņu attiecībā uz apbūves tiesību.

Apbūves tiesības novērtēšanas vajadzībām tiesu izpildītājam nepieciešama informācija par būvniecības procesu no būvniecības ierosināšanas brīža līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā brīdim (atbilstoši attiecīgajai būvniecības procesa stadijai). Šo informāciju tiesu izpildītājs varēs iegūt no Būvniecības informācijas sistēmas. Likumprojekts paredz, ka Būvniecības valsts kontroles birojs slēgs līgumus ar tiesu izpildītājiem un nodrošinās apmācību apmēram 5 tieslietu sistēmas darbiniekiem, kas tālāk apmācīs pārējos tiesu izpildītājus.

Brīdinājuma par maksājuma saistības piespiedu izpildīšanu piegāde

Papildus iepriekšminētajiem grozījumiem ar likumprojektu tiek paredzēta arī iespēja kreditoram, iesniedzot tiesā pieteikumu lietā par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, izvēlēties iespēju tiesas brīdinājumu piegādāt ar tiesu izpildītāja starpniecību.

Šādā gadījumā vēlme jānorādāma pieteikumā, un tad tiesa sagatavoto brīdinājumu nosūtīs nevis parādniekam, bet pašam pieteicējam, kurš tiesas sagatavoto brīdinājumu iesniegs sevis izvēlētam zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš attiecīgi veiks brīdinājuma piegādi atbilstoši šobrīd MK noteikumos Nr. 444 "Kārtība, kādā zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma piegādā tiesas pavēstes un citus dokumentus" norādītajai kārtībai.

Brīdinājuma izsniegšanas faktu vai iemeslu tā neizsniegšanai zvērināts tiesu izpildītājs atspoguļos aktā un pats iesniegs attiecīgajai zemesgrāmatu nodaļai, kurā ir bijis iesniegts pieteikums. Paredzēts, ka ar piegādi saistītos izdevumus segs pats pieteicējs un tie nebūs piedzenami no atbildētāja.

E. Timpare norādīja, ka tiesas brīdinājuma piegāde pa pastu tiek saglabāta kā pamata brīdinājuma piegādes forma.

Grozījumi stāsies spēkā 2018. gada 1. jūlijā

Likumprojektā ietvertie grozījumi, kas attiecas uz fotofiksācijas ieviešanu un kustamas mantas izsoļu organizēšanu elektroniskā formā, prasa veikt attiecīgus funkcionalitātes papildinājumus elektronisko izsoļu vietnes un Izpildu lietu reģistra sistēmā. Ņemot vērā minēto, grozījumu spēkā stāšanās provizoriski noteikta ar 2018. gada 1. jūliju.

Grozījumi vēl divos lasījumos jāizskata Saeimai.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv