MINISTRU KABINETĀ

Ēku atjaunošana. Kāda tālākā stratēģija?

Inese Helmane, LV portāls06.11.2017
"ĪSUMĀ"
  • Lielāko īpatsvaru - 59,3%, ja rēķina kvadrātmetros, - veido daudzdzīvokļu ēkas, kaut arī to skaits sasniedz tikai 53,3 tūkstošus.
  • Latvijā ir apmēram viens miljons mājokļu, no kuriem 69% atrodas daudzdzīvokļu mājās.
  • Kopējās vajadzības energoefektivitātes paaugstināšanai valstī ir mērāmas vairākos miljardos eiro.
  • Lai piesaistītu starptautiskās finanšu institūcijas un Latvijas pensiju fondus, jādomā par stabilu un drošu investīciju instrumentu izveidi, piemēram, vērtspapīru izlaidi.
  • ERAB piedāvā izveidot energopakalpojuma sniedzēja mērķa uzņēmumu, kas aizņemas ilgtermiņa finanšu resursus no kredītiestādēm un pārkreditē ESKO ņemtos aizņēmumus.
Tikai aptuveni 6% no daudzdzīvokļu ēkām Latvijā atbilst normatīvajām siltumtehnikas prasībām, tāpēc valsts turpina atbalstīt namu energoefektivitātes paaugstināšanu arī otrajā Eiropas Savienības fondu programmā. Līdz 2022. gadam šiem mērķiem ir pieejami 166,5 miljoni eiro. Kas ar ēkām un to renovāciju notiks, beidzoties otrā Eiropas fondu perioda finansējumam? Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģiju.

Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojumu "Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija", kas bija izstrādāts, lai iesniegtu Eiropas Komisijai, oktobra otrajā pusē uzklausīja un atbalstīja valdībā.

Lielākais īpatsvars – daudzdzīvokļu ēkas

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts 1,36 miljoni ēku, kuru kopējā platība ir 204,74 miljoni kvadrātmetru (m²), tai skaitā dažāda tipa palīgēkas. No kopējā ēku skaita aptuveni 400 tūkstošos enerģiju izmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai (tiek apsildītas), no tām 361,8 tūkstoši ar kopējo platību 90,1 miljons m² ir dzīvojamās mājas.

Pēc skaita visvairāk – 85% – ir viena dzīvokļa ēku (307,8 tūkstoši). Taču pēc platības viena dzīvokļa ēku īpatsvars ir tikai 39,7% un lielāko īpatsvaru – 59,3% – veido daudzdzīvokļu (triju un vairāku dzīvokļu) ēkas (kopējā platība 53,4 miljoni m²), kaut arī to skaits sasniedz tikai 53,3 tūkstošus.

Latvijā ir 361 tūkstotis dzīvojamo māju, no kurām 53 tūkstoši ir daudzdzīvokļu mājas, 307 tūkstoši – individuālās mājās, bet 663 ir dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas.

Viens miljons mājokļu

Saskaņā ar Ekonomiskas ministrijas izstrādāto Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģiju 2014.–2020. gadam Latvijā ir apmēram viens miljons mājokļu, no kuriem 69% atrodas daudzdzīvokļu mājās.

Lielākā daļa no šīm mājām ir būvētas pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas. Tām ir raksturīgs augsts būvkonstrukciju un inženiersistēmu nolietojums, kā arī zema siltumnoturība. Ēku (daudzdzīvokļu māju un publisko ēku) sektorā patērētā enerģija veido līdz 40% no valsts energobilances. Līdz ar to daudzdzīvokļu māju atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana ir viens no Latvijas valsts mājokļu un enerģētikas politikas mērķiem, uzsvērts ziņojumā.

Kādus instrumentus piedāvās?

LV portāls publikācijā "Sāk finansēt energoefektivitātes programmu daudzdzīvokļu ēkās" jau rakstīja, ka šajā ES fondu periodā var nosiltināt 5–7% no visām Latvijas daudzdzīvokļu mājām. Kādi instrumenti īpašumu uzlabošanā pēc tam tiks piedāvāti iedzīvotājiem?

EM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģiju teikts, ka kopējās vajadzības energoefektivitātes paaugstināšanai valstī ir mērāmas vairākos miljardos eiro. "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") programmu attīstības departamenta vadītāja vietnieks Aleksejs Kaņējevs aprēķinājis, ka daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanā būtu jāiegulda trīs miljardi eiro.

Tāpēc, lai  piesaistītu starptautiskās finanšu institūcijas un Latvijas pensiju fondus, jādomā par stabilu un drošu investīciju instrumentu izveidi, piemēram, vērtspapīru izlaidi.

Starptautisko finanšu institūciju priekšrocība ir iespējas piedāvāt ilgtermiņa aizdevumus līdz 20 gadiem par salīdzinoši zemām fiksētām aizdevumu gada procentu likmēm (līdz 2%). Starptautiskās finanšu institūcijas var piedāvāt šādus aizdevumus finanšu starpniekiem Latvijā ("Altum", komercbankām), kas savukārt sniegtu aizdevumus gala aizņēmējiem daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai.

ESKO attīstība

Ziņojumā teikts, ka papildus tradicionālajiem ilgtermiņa aizdevumiem (Latvijas kredītiestādēm un/vai "Altum") starptautiskās finanšu institūcijas izskata iespēju piedāvāt finanšu produktus, kas ir domāti energoefektivitātes paaugstināšanas projektu finansēšanai tirgus segmentos, kur pašlaik Latvijas kredītiestādes nevar piedāvāt līdzvērtīgus finanšu produktus.

Ziņojumā uzsvērts, ka būtu jāattīsta energoservisa kompāniju (ESKO) darbība. To, ka ESKO ir ministrijas dienaskārtībā,  Saeimas Mājokļu apakškomisijas sēdē oktobrī uzsvēra arī Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta direktora vietnieks Andrejs Apaņuks, norādot, ka tā ir svarīga un vēl viena alternatīva energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.

LV portāls publikācijā "Arī energoservisa kompānijas varēs saņemt atbalstu daudzdzīvokļu ēku renovācijai" jau rakstīja, ka "Altum" atbalstu granta veidā ar pilnvarotās personas starpniecību var saņemt arī ESKO kompānijas.

"Altum" programmu attīstības departamenta vadītāja vietnieks A. Kaņējevs min, ka viens no risinājumiem, kā veicināt māju energoefektivitātes pasākumus, neiesaistot publisko finansējumu granta veidā, būtu finansējums aizdevumu veidā ESKO kompānijām, kas plašākā apjomā varētu piedāvāt savus pakalpojumus daudzdzīvokļu mājām. Lai šo mehānismu iedzīvinātu un varētu sniegt aizdevumus ESKO kompānijām, nepieciešams izstrādāt un ieviest papildu finanšu instrumentus (šobrīd ir pieejamas aizdevumu garantijas). Šobrīd "Altum" un Ekonomikas ministrija strādā pie paralēlo aizdevumu (subordinētu aizdevumu) un citiem finanšu risinājumiem, kas nodrošinātu ESKO izaugsmi un atbilstošu pakalpojuma pieejamību daudzdzīvokļu mājām.

Ierobežo kapitāla lielums

Energoservisa uzņēmuma "Renesco" direktors Dzintars Jaunzems atzīst, ka ESKO Latvijā nav ļoti plaši izplatīts komercdarbības veids, kā arī energoefektivitātes pakalpojumu tirgus mūsu valstī ir mazattīstīts, taču šī darbības joma ir ar ļoti lielu potenciālu.

"Līdzšinējā pieredze parāda, ka īstenoto atjaunošanas projektu skaitu ierobežo galvenokārt paša ESKO kapitāla lielums. Līdz ar to ilgtspējīga energoefektivitātes pasākumu finansēšanas risinājuma izveide un visu procesu un dokumentācijas standartizēšana ir virziens, kurā ir jāiet," saka Dz. Jaunzems.

To, ka ESKO problēma ir kapitāla lielums, secinājusi arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), kas piedāvā problēmas risinājumu – izveidot energopakalpojuma sniedzēja mērķa uzņēmumu ("special purpose vehicle", SPV), kas aizņemas ilgtermiņa finanšu resursus no ERAB (vai citām kredītiestādēm) un pārkreditē ESKO ņemtos aizņēmumus kredītiestādēs, tādējādi atbrīvojot šo uzņēmumu bilanci no ilgtermiņa kreditoru saistībām.

Ziņojumā teikts, ka ERAB interesē komerciāli dzīvotspējīgi projekti, tāpēc ir izvēlēti tieši ESKO projekti, kur finanšu ieguldījumi ir jāatpelna no siltumenerģijas ietaupījuma.

ESKO, nododot kredītsaistības SPV, turpinātu sniegt energoefektivitātes paaugstināšanas un siltumenerģijas piegādes pakalpojumus visā energoefektivitātes pakalpojumu līguma darbības laikā.

Minimālais aizdevuma apjoms, ko ir gatava piešķirt ERAB vienam SPV, ir 10 miljoni eiro. Salīdzinājumam EM norāda, ka tādam ESKO uzņēmumam kā SIA "Renesco" kredītportfelis 15 daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai ir 3,089 miljoni eiro.

LABEEF piesaista ERAB 7,5 miljonus

Pēc SPV principa Latvijā darbojas sabiedriskais fonds LABEEF ("Latvian Baltic Energy Efficiency Facility"), kas pērnā gada nogalē noslēdza līgumu ar ERAB par 7,5 miljonu eiro piesaisti ēku atjaunošanas projektiem. LABEEF padomes pārstāvis Harijs Švarcs stāsta, ka gatavojas pirmo sešu daudzdzīvokļu ēku (viena Rīgā, piecas – Vidzemē) renovēšanai, sadarbojoties ar "Renesco". Viņš gan uzsver, ka fonds skatās uz sadarbību arī ar citiem ESKO uzņēmumiem.

"LABEEF redzeslokā ir padomju paneļveida māju atjaunošana. ESKO kompānija būs tā, kas organizēs visus darbus, kas saistīti ar energoefektivitāti. ESKO ar LABEEF darbosies uz līguma pamata, garantējot ēkai līgumā paredzēto energoefektivitātes līmeni turpmākos 20 gadus," darbības principus skaidro H. Švarcs. "LABEEF atpirks ESKO uzņēmuma saistības, lai ESKO var norēķināties ar banku un straujāk iet uz priekšu – sākt realizēt nākamo projektu. Savukārt LABEEF akumulē ESKO līgumus un piesaista finansējumu no lielajiem institucionālajiem finansētājiem."

LABEEF noslēgtais līgums ar ERAB paredz pirmo 15 daudzdzīvokļu māju renovāciju pēc ESKO principa. "Eiropā energoefektivitāte ir milzīga prioritāte," saka H. Švarcs. "Bet starptautiskām finanšu institūcijām vajadzīgi lieli apjomi – projekti par 50–100 miljoniem eiro."

LABEEF sācis sarunas arī ar Eiropas Investīciju banku.

Jādomā par vērtspapīru izlaidi

Lai SPV varētu pastāvēt ilgtermiņā un piesaistītu apjomīgu finansējumu, ir nepieciešams domāt par vērtspapīru izlaidi, uzsvērts EM ziņojumā. SPV, uzkrājot pieredzi un izveidojot pietiekami lielu projektu portfeli (virs 50 miljoniem eiro), ir iespējams iegūt kredītreitingu no vismaz divām "Top 3" reitingu aģentūrām ("Moody’s", "S&P", "Fitch").

EM norāda, ka tādā veidā būtu iespējams piekļūt, piemēram, obligāciju starptautiskajiem tirgiem par konkurētspējīgām likmēm, lai turpinātu finansēt nākotnes energoefektivitātes pakalpojuma līguma projektus, kā arī Latvijas pensiju fondi varētu iegādāties fonda obligācijas, investējot savas valsts tautsaimniecībā, nevis veicinot citu valstu ekonomiku, kā tas notiek pašreiz. Pagaidām pensiju fondi nevar investēt Latvijā, jo nav pieejami stabili un droši investīciju instrumenti.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv