APRAKSTS

Viltotas preces. Kaitējums valsts ekonomikai un cilvēka veselībai

Linda Balode, LV portāls02.11.2017
"ĪSUMĀ"
  • Kontrafaktu preču gadījumā ir pārkāptas tiesības uz intelektuālo īpašumu.
  • Saskaņā ar ES Intelektuālā īpašuma biroja pētījumiem Latvijas tautsaimniecībai ik gadu kontrafaktās preces nes 141 miljona eiro zaudējumus, savukārt darba tirgū zūd aptuveni 2500 darbvietu.
  • Viltojumus ražo, neievērojot drošības un kvalitātes standartus, tāpēc, tos iegādājoties, persona ne tikai pakļauj sevi un savus līdzcilvēkus dažādiem riskiem, bet arī atbalsta organizēto noziedzību.
  • Pieņemot lēmumu, VID muitas pārstāvji vērtē arī viltoto preču daudzumu, līdz ar to soda apmēri var atšķirties.
  • Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 1100 tiesību īpašnieku, ES kopumā tie ir 30 000 preču zīmju īpašnieku.
  • Patērētājiem ir jāzina gan savas tiesības un pienākumi, gan sava atbildība, iegādājoties viltotas preces.
Mūsdienās vilto ne tikai apģērbu, rokas pulksteņus un rokassomas, bet arī mašīnu rezerves daļas, elektropreces, medikamentus, rotaļlietas un kosmētiku, proti, visdažādākās preces mēģina atdarināt un nepatiesi uzdot par oriģinālražojumu. Taču viltojumus ražo, neievērojot drošības un kvalitātes standartus, kas ir drauds cilvēka veselībai, kā arī, pārkāpjot tiesības uz intelektuālo īpašumu, viltotās jeb kontrafaktās preces rada kaitējumu valsts ekonomikai un nodarbinātībai.

Lai informētu sabiedrību par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un to radīto kaitējumu ne tikai valsts ekonomikai un nodarbinātībai, bet arī cilvēka veselībai, Patentu valde (PV) sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM), Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Valsts policiju (VP) ir uzsākusi kampaņu "Viltotā realitāte". "Saskaņā ar ES Intelektuālā īpašuma biroja pētījumiem Latvijas tautsaimniecībai ik gadu kontrafaktās preces nes 141 miljona eiro zaudējumus, savukārt darba tirgū zūd aptuveni 2500 darbvietu," norāda PV direktors Sandris Laganovskis.

Kas ir kontrafaktas preces?

Atbilstoši VID sniegtajai informācijai viltotu jeb kontrafaktu preču gadījumā tiek pārkāptas tiesības uz intelektuālo īpašumu, proti, izmantojot uzticamus zīmolus, negodprātīgi starptautiskā tirgus dalībnieki rada finansiālus zaudējumus tiesību īpašniekiem, pārdodot līdzīgus produktus par zemāku cenu. Tāpat VID norāda, ka viltotas preces var nodarīt kaitējumu patērētāja veselībai vai pat dzīvībai, piemēram, lietojot neoriģinālus medikamentus vai elektroniku (īpaši piesardzīgiem jābūt, izvēloties pazīstamu bērnu zīmolu preces).

Fenomens, kas izplešas

"Tas ir fenomens, kurš diemžēl izplatās arvien plašāk, un bieži vien mēs pat neaizdomājamies vai neapzināmies, kādu kaitējumu reāli tas nodara," skaidro S. Laganovskis. Saskaņā ar ES Intelektuālā īpašuma biroja pētījumiem Latvijā intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu radītie tiešie pārdošanas apjoma un darbvietu zaudējumi ir sekojoši:

  • apģērbi un apavi – pārdošanas apjomu zaudējumi ir 70 miljoni, darbvietu zaudējumi – 1624 darbvietas;
  • kosmētikas līdzekļi – pārdošanas apjomi – 26 miljoni, darbvietas – 597;
  • alkoholiskie dzērieni – pārdošanas apjomi – 20 miljoni, darbvietas – nav datu;
  • zāles – pārdošanas apjomi – 10 miljoni, darbvietas – 175;
  • juvelieru izstrādājumi un rokas pulksteņi – pārdošanas apjomi – 5 miljoni, darbvietas – nav datu;
  • rotaļlietas un spēles – pārdošanas apjomi – 4 miljoni, darbvietas – 71;
  • rokassomas un ceļojumu somas – pārdošanas apjomi – 4 miljoni, darbvietas – 32;
  • sporta preces – pārdošanas apjomi – 2 miljoni, darbvietas – nav datu.

Ja agrāk pārsvarā viltoja modes apģērbus, dārgus rokas pulksteņus un rokassomas, tad tagad viltoto preču klāsts ir krietni plašāks, proti, vilto arī elektropreces, mašīnu rezerves daļas, medikamentus u. c.

Patērētājiem jāuzņemas atbildība un jābūt piesardzīgiem

"Viltojumus ražo, neievērojot drošības un kvalitātes standartus, tāpēc, tos iegādājoties, persona ne tikai pakļauj sevi un savus līdzcilvēkus dažādiem riskiem, bet arī atbalsta organizēto noziedzību, kā arī grauj legālās uzņēmējdarbības ieguldījumu zīmola attīstībā," skaidro S. Laganovskis. Piemēram, viltotas zāles mēdz izgatavot no nepārbaudītām izejvielām, neveicot drošības pārbaudes, kas var nodarīt nopietnu kaitējumu cilvēka veselībai un pat dzīvībai.

"Tas ir fenomens, kurš diemžēl izplatās arvien plašāk, un bieži vien pat neaizdomājamies vai neapzināmies, kādu kaitējumu tas nodara."

Intelektuālā īpašuma aizsardzība Latvijā krasi ir mainījusies. "2001. gadā Ekonomikas policija par mums diezgan klaji pasmējās, sakot, ka nav starpības, kur konkrētais apģērba gabals ražots, – lupata paliek lupata," atceras zvērinātu advokātu biroja "Vilgerts" vecākā partnere Ineta Krodere, uzskatot, ka, tikai strādājot un skaidrojot tiesību aizsardzības iestāžu darbiniekiem, ka runa ir ne tikai par T-krekliem un somiņām, bet arī par viltotiem medikamentiem, šampūniem, kosmētikas līdzekļiem un krēmiem, kurus cilvēks lieto ikdienā un liek uz savas ādas, sāka rasties skaidrība, kāpēc intelektuālā īpašuma aizsardzība ir svarīga gan ekonomikas izaugsmei, gan patērētāju drošībai.

Viltojumu pašpatēriņam neņems nost

"Situācijās, kad ir noticis preču aizturējums, mēs gaidām atbildi no tiesību īpašnieka. Savukārt, ja tiesību īpašnieks apstiprina, ka attiecīgā prece ir viltota, pieņemam lēmumu," skaidro VID Muitas pārvaldes Riska vadības daļas Ierobežojumu un aizliegumu uzraudzības daļas vecākais muitas eksperts Egīls Misītis. Pieņemot lēmumu, VID muitas pārstāvji vērtē arī viltoto preču daudzumu, līdz ar to soda apmēri var atšķirties – var piemērot tikai preces konfiskāciju un tās iznīcināšanu, bet var piemērot preces konfiskāciju un tās iznīcināšanu, papildus uzliekot naudas sodu attiecīgajai personai.

"Lidojot ar privāti iegādātu viltojumu, neviens nost to neņems, ja vien bagāžā nav vairākas viltojuma vienības ar nenoplēstām cenu zīmēm, ko var uzskatīt par komerciālu nolūku."

Ja patērētājs tomēr ceļojuma laikā ir iegādājies viltojumu, piemēram, apavus, muitnieki neliks tos vilkt nost. "Lidojot ar privāti iegādātu viltojumu, neviens nost to neņems, ja vien bagāžā nav vairākas viltojuma vienības ar nenoplēstām cenu zīmēm, ko var uzskatīt par komerciālu nolūku," norāda E. Misītis.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.10 panta trešā daļa paredz, ka par muitas režīma piemērošanu kontrafaktām un pirātiskām precēm vai šo preču pagaidu uzglabāšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 350 eiro apmērā, juridiskām – 700 līdz 7100 eiro apmērā, konfiscējot šīs preces.

Latvijā ir apmēram 1100 preču zīmju tiesību īpašnieki

Preču zīmju tiesību īpašnieki vēlas aizsargāt savas tiesības, proti, vēlas viltoto preču izņemšanu, lai tās nenokļūtu tirdzniecībā. "Tiesību īpašnieki to vēlas tāpēc, ka, pirmkārt, preču zīmes ir izvietotas uz precēm bez attiecīgo tiesību īpašnieku atļaujas, otrkārt, tās apdraud patērētāju veselību un drošību," skaidro SIA "Pētersona patents" valdes loceklis un direktors Gatis Meržvinskis.

Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 1100 tiesību īpašnieku, savukārt ES kopumā tie ir 30 000 preču zīmju īpašnieku. "Viltotu preču aizturējumi notiek katru dienu," norāda E. Misītis.

Bažas par preču iznīcināšanu civilprocesa kārtībā

Latvijas likumdošana preču zīmju īpašniekiem nodrošina pietiekami labu mehānismu, proti, preces ir aizsargātas, viltotās preces aiztur un iznīcina, turklāt process ir ātrs un neprasa garas tiesvedības. "Tiesību īpašnieki gribētu, lai šis process būtu vēl ātrāks, lai izdevumi viltotu preču zīmju iznīcināšanai nebūtu jākompensē, bet ir organizācijas, kas cīnās par to, lai preču aizturēšanu un to iznīcināšanu neveiktu Administratīvo pārkāpumu kodeksa kārtībā, bet civilprocesa kārtībā," intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieku vārdā bažas pauž G. Meržvinskis, norādot, ka civilprocesa kārtībā intelektuālā īpašuma aizturēšana un iznīcināšana būs gara un ilgstoša, līdz ar to nelabvēlīga tiesību īpašniekiem.

Informēt sabiedrību par viltoto preču radīto kaitējumu ir ļoti būtiski. "Patērētājiem ir jāzina gan savas tiesības un pienākumi, gan sava atbildība, iegādājoties viltotas preces," norāda G. Meržvinskis.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE

Sirmā un jaunā Rīga

Nošņirkst smilts, lāpstai ieduroties zemē. Sapulcējušies ļaudis uzgavilē orķestra mūzikas ...

Norises/Apraksts
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv