SAEIMĀ

Tiesu izpildītājs – pēdējais posms parāda piedziņas ķēdē

Laura Studente, LV portāls02.11.2017
"ĪSUMĀ"
  • Visbiežāk personas Tieslietu ministrijai sūdzas par apķīlātiem bankas kontiem, kas ierobežo personas pieeju saviem naudas līdzekļiem.
  • Ir veikta virkne pasākumu, lai modernizētu izpildes procesu, piemēram, izveidojot izpildu lietu reģistru. Tāpat vairākos reģistros ieviests minēto datu monitoringa mehānisms.
  • Lai uzlabotu tiesu izpildītāju profesionalitāti, Tieslietu ministrija ieviesusi stingrākus kritērijus zvērināta tiesu izpildītāja amata kandidātiem.
  • Tieslietu ministrija ir izstrādājusi un Saeimā ir iesniegts likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas.
Tiesu izpildītāja veiktā parāda piedziņa ir pēdējais posms garajā parāda piedziņas ķēdē, tomēr cilvēki par nepieciešamību sazināties ar tiesu izpildītāju nereti attopas tikai tad, kad, piemēram, ir bloķēts bankas norēķinu konts. Tiek domāts par to, kā uzlabot komunikāciju ar tiesu izpildītājiem un piedziņas procesu padarīt modernāku un ātrāku.

Pagājušogad Tieslietu ministrija (TM) ir saņēmusi 293 fizisko un juridisko personu sūdzības par tiesu izpildītāju darbu, skaidroja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas TM Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Inita Ilgaža. Izplatītākā sūdzība ir apķīlāti bankas konti, kas ierobežo personas pieeju saviem naudas līdzekļiem. Tomēr vairumā gadījumu TM pārliecinās par to, ka persona pati nav sadarbojusies ar tiesas izpildītāju un informējusi par to, ka bankas kontā ieskaita arī tādas summas, kuras atbilstoši Civilprocesa likumam piedzīt nedrīkst. Līdz ar to pamatā ir komunikācijas problēmas, norādīja I. Ilgaža.

Īpašumu ievieš valdījumā

Tiesu izpildītāji novērojuši, ka cilvēks pēc konsultācijas vēršas tikai tad, kad problēma jau radusies, tomēr tiesu izpildītājs ir pēdējais posms, kas seko pēc tiesas nolēmuma. "Vairumā gadījumu cilvēki nemaz neapskatās sev adresēto informāciju par parādiem. Līdz ar to tiesu izpildītājam jābūt psihologam un arī jāizskaidro juridiskā ķēde, no kurienes parāds ir radies un kā tas nonācis līdz tiesu izpildītājiem," norādīja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) priekšsēdētājs Andris Spore. Lai uzlabotu komunikāciju ar sabiedrību, LZTIP organizē arī tiesu izpildītāju dienas, kurās tiek nodrošinātas bezmaksas konsultācijas.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš gan norādīja, ka sabiedrības redzeslokā ik pa laikam nonāk dažādas problēmsituācijas, piemēram, iedzīvotāji parādu dēļ tiek izlikti no viņu mājokļa, kas nereti rada neapmierinātību ar tiesu izpildītāja darbu.

A. Spore skaidroja, ka izlikšana no mājām kā piemērojams mērs ir izzudis, jo bijis aktuāls vien laikā, kad tika atgūtas denacionalizētās mājas. Šobrīd īpašumu ievieš valdījumā, ja pēc izsoles parādnieks to neatbrīvo labprātīgi. Personai, kas īpašumu iegādājusies izsolē, nav citu iespēju, kā vērsties pie tiesu izpildītāja ar lūgumu ievest viņu īpašuma valdījumā piespiedu kārtā. Arī šādā gadījumā parādniekam vismaz divreiz vēl tiek dota iespēja pašam atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu.

"Sabiedrībai tas ir sāpīgs moments. Tomēr kliedzošākos gadījumus esam izvērtējuši kopā ar Tieslietu ministriju, un, ja ir pārkāpumi, pēc mūsu iniciatīvas disciplinārlietu komisija šos tiesu izpildītājus ir atcēlusi no amata," norādīja A. Spore.

Stiprināts zvērinātu tiesu izpildītāju profesionalitātes līmenis

Lai uzlabotu tiesu izpildītāju profesionalitāti, Tieslietu ministrija ieviesusi stingrākus kritērijus zvērināta tiesu izpildītāja kandidātiem, skaidroja I. Ilgaža. Piemēram, tiesu izpildītājam ir regulāri jākārto kvalifikācijas eksāmens, apliecinot amata pienākumu izpildei atbilstošas profesionālās zināšanas un iemaņas un veicinot zvērinātu tiesu izpildītāju pastāvīgu kvalifikācijas celšanu. Tāpat obligāta prasība ir maģistra grāds tiesību zinātnē un regulāras kvalifikācijas pārbaudes. Jāņem vērā – ja tiesu izpildītāju soda vismaz divas reizes divos gados, tiek nozīmēta ārkārtas kvalifikācijas pārbaude. Šobrīd Latvijas teritorijā praktizē 101 tiesu izpildītājs.

Tieslietu ministrs disciplinārlietu var ierosināt par jebkuru ārēju normatīvā akta būtisku pārkāpumu, kas ir radījis valsts vai privātpersonas interešu aizskārumu. Disciplinārlietas izskata Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija, kuru tieslietu ministrs apstiprina ar rīkojumu uz trim gadiem. Piemēram, 2016. gadā disciplinārlietu komisija izskatījusi 22 disciplinārlietas. Papildus tam lietas, kas saistītas ar iekšējo normatīvo aktu pārkāpumiem un ētikas normu pārkāpumiem, izskata LZTIP, organizējot arī darba pārbaudes.

Pirms pieciem gadiem Tieslietu ministrija konceptuāli revidēja tiesu izpildītāju atlīdzības sistēmu. No 2012. gada 1. septembra attiecībā uz amata atlīdzības aprēķināšanu par amata darbībām, kuras zvērināts tiesu izpildītājs veic izpildu lietā par piedziņu, noteikts konceptuāli atšķirīgs atlīdzības aprēķināšanas modelis, kas ļāvis samazināt zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības apmērus. Zvērinātiem tiesu izpildītājiem nodrošināta spriedumu un citu nolēmumu izpildes īstenošanai nepieciešamās informācijas saņemšana no valsts iestādēm bez maksas, samazinot izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu (faktisko izdevumu) apmēru. Tā rezultātā sprieduma izpildes izdevumi attiecībā uz parādu lietām, kur vēršama piedziņa uz nekustamo īpašumu, būtiski samazinājās – vidēji par 60%. Savukārt neliela parāda piedziņas lietās šis samazinājums bija apmēram 30–40%. Vienlaikus Tieslietu ministrija turpina izvērtēt iespējas izmaiņām tiesu izpildītāju atlīdzības sistēmā, norādīja I. Ilgaža.

Modernizē elektroniskās iespējas, un paātrina izpildes procesu

Tieslietu ministrija lēš, ka informācijas apmaiņu starp zvērinātiem tiesu izpildītājiem un kredītiestādēm par parādnieka naudas apķīlāšanas kārtību varēs uzlabot līdz ar zvērinātu tiesu izpildītāju rīkojumu piedziņas lietās nosūtīšanas un izpildes procesa elektronizāciju. Kredītiestāžu likuma pārejas noteikumi paredz, ka līdz 2019. gada 1. jūlijam zvērinātu tiesu izpildītāju rīkojumu elektroniskas apstrādes modelim pakāpeniski pievienosies visas kredītiestādes, kā arī citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji.

Jāpiebilst, ka jau šobrīd ir veikta arī virkne pasākumu, lai modernizētu izpildes procesu, piemēram, izveidojot izpildu lietu reģistru. Tāpat vairākos reģistros ieviests minēto datu monitoringa mehānisms. Tā ir specializēta, vienota informācijas sistēma, kas paredzēta visiem tiesu izpildītājiem un ir galvenais amata rīks, kā nodrošināt ātru sprieduma izpildi.

Arī nekustamā īpašumu izsoļu norise elektroniskā vidē ir ļāvusi izsoles procesu vienkāršot, padarīt to pieejamāku un ekonomiskāku. Šobrīd it būtiski palielinājies izsoles dalībnieku skaits, kas savukārt veicinājis izsoles rezultātā no parādnieka atgūto līdzekļu apmēra pieaugumu. No 2015. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 30. septembrim organizētas 9028 zvērinātu tiesu izpildītāju elektroniskās izsoles.

Jāizvērtē, vai piedziņu nevar nodrošināt, nepārdodot mājokli

Lai aizsargātu arī parādnieku intereses, viens no TM jauninājumiem ir samērīguma principa ieviešana. Pirms uzsākt piedziņu pret nekustamo īpašumu, ikvienā izpildu lietā būtu jāizvērtē, vai ātru un kvalitatīvu izpildes rezultātu nav iespējams nodrošināt ar citiem, parādnieka tiesības un intereses mazāk ierobežojošiem piespiedu izpildes līdzekļiem. Piemēram, vērst piedziņu uz kustamo mantu, naudas līdzekļiem un tikai kā pēdējo iespēju izskatīt nekustamo īpašumu, īpaši, ja tas ir vienīgais īpašums un mājoklis, norādīja I. Ilgaža.

Vēl viena kategorija, kurā ir veiktas izmaiņas, ir uzturlīdzekļu piedziņa. Uzsākta ziņu par uzturlīdzekļu parādnieku publiskošana. Ar šā gada 1. aprīli noteikta iespēja piemērot uzturlīdzekļu parādniekiem transportlīdzekļa un kuģu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu, ja parādnieka vietā tiek izmaksāti valsts garantētie minimālie uzturlīdzekļi un viņš nav noslēdzis vienošanos par parāda atmaksu vai nepilda noslēgto. Tāpat uzturlīdzekļu lietās parādniekam saglabājamais apmērs ir uz pusi mazāks nekā citās lietās.

Vienlaikus jānorāda, ka ir novērojams atgūto naudas līdzekļu apjoma pieaugums par labu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai (UGFA). 2017. gada pirmajā pusgadā no UGFA izmaksātajiem uzturlīdzekļiem tiesu izpildītāji piedziņas procesā valsts budžetā atguvuši 2 593 549 eiro, kas ir par 668 710 eiro vairāk nekā 2016. gada pirmajos sešos mēnešos.

Grozījumi Civilprocesa likumā paredz vairākas izmaiņas

Tieslietu ministrija ir izstrādājusi un Saeimā ir iesniegts likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā". Tajā ietverti plaši grozījumi Civilprocesa likuma 71. nodaļā "Piedziņas vēršana uz kustamo mantu". Tie paredz vairākas būtiskas izmaiņas:

  • e-izsoles arī attiecībā uz kustamo mantu (no 01.07.2018.);
  • samazināta iespēja negodprātīgi izmantot izsoles, atsakoties no otrās izsoles ar lejupejošu soli;
  • izstrādāts regulējums kārtībai, kādā vēršama piedziņa uz parādniekam piederošām kapitāldaļām vai finanšu instrumentiem (šobrīd šādas kārtības nav vispār);
  • iekļauts regulējums gadījumiem, kad, izpildot tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu, tiesu izpildītājam jāapķīlā vai piedziņas procesā jāvērš piedziņa uz tādām lietām, kas ātri bojājas. Tām arī ir zināma vērtība, bet ir jānodrošina ātra to realizācija;
  • tiek stiprināta mantas glabātāja atbildība.
KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv