SAEIMĀ

Smaku mazināšanai ostās būs jāuzstāda tvaika savākšanas iekārtas

Laura Studente, LV portāls11.10.2017
"ĪSUMĀ"
  • Saeimā iesniegti grozījumi likumā "Par piesārņojumu", kas paredz, ka operatoriem, kas nodarbojas ar naftas produktu pārkraušanu, jāuzstāda tvaika savākšanas jeb rekuperācijas sistēmas.
  • Pirms veikt piesārņojošo darbību, uzņēmumam jāsaņem atļauja no Valsts vides dienesta (VVD) reģionālās vides pārvaldes.
  • Atbildīgajām iestādēm būtu labāk jāinformē iedzīvotāji par to, vai smaka ir bīstama veselībai vai nav.
  • Pašvaldībām jādomā par to, lai netālu no ostām tiktu uzstādītas iekārtas, kas varētu mērīt arī merkaptānu koncentrāciju gaisā.
  • Pašvaldībām savos saistošajos noteikumos būs iespēja noteikt stingrākas prasības ostu operatoriem.
Saeimā iesniegti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātie grozījumi likumā “Par piesārņojumu”, kas paredz, ka no 2022. gada operatoriem, kas nodarbojas ar naftas produktu vai bīstamu ķīmisku vielu pārkraušanu, būs jāuzstāda tvaika savākšanas jeb rekuperācijas sistēmas. Tam vajadzētu risināt smaku problēmu ostu tuvumā. Tomēr ko darīt līdz tam?

Smakas ir viens no piesārņojuma veidiem un visai biežs piesārņojuma pavadonis. To avotu ne vienmēr ir iespējams noskaidrot, kā arī cilvēka uztvere ir ļoti subjektīva. Cilvēka deguns nereti sajūt arī tādu smaku, kas ir zemā koncentrācijā un nebūt nav bīstama, tomēr neērtības un uztraukumu tik un tā sagādā.

Latvijā visvairāk ar smakām saskaras iedzīvotāji ostu tuvumā, kur var būt ar degunu sajūtama naftas produktu un ogļu putekļu koncentrācija. Arī šogad septembra vidū Vecmīlgrāvī spilgti iezīmējās gadījums ar spēcīgas smakas noplūdi, kuras avots nav noskaidrots līdz šim. Gaisā bija izdalījušies tā sauktie merkaptāni, kuri zemā koncentrācijā nav bīstami cilvēka veselībai.

Valsts vides dienests (VVD) regulāri saņem arī iedzīvotāju sūdzības par tuvējo ražošanas un pārtikas pārstrādes uzņēmumu darbībām – skursteņiem, notekūdeņiem, ražošanas procesu. Sezonālas sūdzības ienāk arī no lauksaimniecības rajoniem par zemnieku darbību un biogāzes ražotnēm. Vasaras periodā iedzīvotāji sūdzas arī par zivju pārstrādes uzņēmumiem piejūrā.

Smakas koncentrācija gaisā nedrīkst pārsniegt piecas vienības

Kā šobrīd tiek uzraudzīta gaisa kvalitātes aizsardzība pret rūpniecisko piesārņojumu? Pirms veikt piesārņojošo darbību, uzņēmumam jāsaņem atļauja no Valsts vides dienesta (VVD) reģionālās vides pārvaldes. Operatoram ir jāizstrādā piesārņojuma avotu emisijas limita projekts un jāmodelē, kāda veida ietekmi tas radītu, Saeimas komisijas1 sēdē skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola. Modelējot ietekmi uzņēmumiem, jāņem vērā arī tas, kādu piesārņojumu saražos termināļi, kas tobrīd ostā strādā. Tāpat operatoram jārēķinās ar laikapstākļiem – vēja virzienu, gadalaiku u. c. meteoroloģiskajiem apstākļiem.

Piesārņojuma izplatību regulē likums "Par piesārņojumu". Uz tā pamata izdoti arī MK noteikumi Nr. 724 "Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos", kur konkrēti noteiktas smaku koncentrācijas. Piemēram, smakas nedrīkst pārsniegt piecas vienības (ouE/m3). To pārkāpjot, var piemērot sodu – juridiskajām personām no 140 līdz 1400 eiro apmērā. Savukārt, ja par operatora piesārņojošo darbību ir saņemtas vismaz trīs pamatotas sūdzības gada laikā, tad darbības veicējam ir jāveic smaku izplatības novērtējums jeb pašmonitorings. Tomēr jāņem vērā, ka 5 vienības ir ļoti spēcīga smaka, jo cilvēka deguns var sajust arī vienu vienību, kas veselībai nav bīstama.

Grozījumi likumā paredz ieviest tvaiku savākšanas sistēmas

Vienlaikus VARAM norāda, ka problēmas ar smakām varēs risināt veiksmīgāk, kad operatori, kas savā darbībā veic naftas produktu vai bīstamu ķīmisko vielu pārkraušanu, ieviesīs tehnoloģijas, kas spēj uztvert emisijas, kas veidojas, šos produktus iekraujot kuģos. Šādas tehnoloģijas ir izgarojumu kontroles sistēmas, piemēram, tvaiku savākšanas, tvaiku utilizēšanas u. c. iekārtas.

Tās gan Latvijā paredzēts ieviest tikai no 2022. gada 1. janvāra, kā to paredz grozījumi likumā "Par piesārņojumu," kurus jau ir apstiprinājis Ministru kabinets, bet tos vēl izskatīs Saeimā. Tomēr darbs pie likumprojekta uzsākts jau 2015. gadā, skaidroja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

"Kamēr mēs tankeri nepieslēgsim pie tvaika savākšanas iekārtas, tikmēr smakas problēma eksistēs. Tankeris ir tukšs, tiek piepildīts ar inerto gāzi, un, lai piepildītu tankeri, ik pa laikam nostrādā gaisa svārsti un apkārtējā vidē nokļūst nepatīkamā smaka. Tāpat smakas rada arī kuģi, kas iepriekš citās ostās izkrāvuši citus naftas produktus," paskaidroja Valsts vides dienesta (VVD) Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Elmārs Jasinskis.

Pašvaldības var noteikt stingrākas prasības piesārņotājiem

Grozījumi likumā "Par piesārņojumu" nosaka arī to, ka vietējām pašvaldībām ir tiesības izdot saistošos noteikumos, kuros tās var noteikt stingrākas prasības operatoriem, kas nodarbojas ar naftas produktu pārkraušanu, nosakot, piemēram, prasības uzstādīt emisijas kontroles sistēmas, veikt pastiprinātu darbības monitoringu u. c.

Vienlaikus jānorāda, ka šobrīd naftas produktu pārkraušana notiek tikai divās pašvaldībās – Ventspilī un Rīgā. Jau šobrīd Ventspils pašvaldība ar saviem saistošajiem noteikumiem ir ieviesusi stingrākus nosacījumus. Nu līdzīga rīcība tiek gaidīta arī no Rīgas pašvaldības. Vienlaikus pašvaldības arī gaida, kad šādas tiesības tiks nostiprinātas likumā "Par piesārņojumu," jo līdz tam pašvaldības noteiktos ierobežojumus var apstrīdēt tiesā un panākt arī to atcelšanu, norādīja Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

Sabiedrībai ir tiesības saņemt informāciju

Vienlaikus kaut kas ir jādara jau šobrīd, un viena no lietām, kas nav sakārtota, ir cilvēku informēšana, tika secināts Saeimas komisijas sēdē. Piemēram, septembra vidū Vecmīlgrāvja gadījumā saņemti pat vairāk nekā 400 satraukuma pilni zvani uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112. Atbildīgie dienesti noskaidrojuši, ka smaka nav veselībai bīstama, jo izdalījusies smaka ir merkaptāni, kas tādā koncentrācijā nav dzīvībai bīstami. Faktu, ka šī smaka nav cilvēkiem bīstama, ir noskaidrojuši mediji, nevis šo informāciju proaktīvi saviem iedzīvotājiem izplatījusi pati pašvaldība. Tādejādi, lai gan atbildīgajiem dienestiem ir skaidri zināms, kā rīkoties avārijas gadījumā, tomēr nav plāna, kā iedzīvotājus informēt, ja primāri sabiedrību ir informējuši mediji. Mērķis ir panākt, lai šādu paziņojumu uzņemtos izplatīt paši dienesti un pašvaldība, norādīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka.

Arī Rīgas pašvaldības pārstāve Evija Piņķe atzina, ka sabiedrības informēšana ir vājais posms. Arī pašvaldība par daļu no septembra notikumiem uzzināja no medijiem, nevis Valsts vides dienesta, tātad pašvaldībai ir jāuzlabo sadarbība ar vides dienestu. Piemēram, konkrētajā gadījumā informācija par to, ka smakas noplūde nav bīstama, palika VVD pārraudzībā.

Vienlaikus komisijas sēdē diskutēja arī par to, kā nodrošināt labāku uzraudzību pār noplūdi un konstatētu to uzreiz, nevis tikai tad, kad tur aizbraucis VVD inspektors. Pie ostām atrodas monitoringa stacijas, piemēram, Mīlgrāvja ielā, Sarkandaugavā. Tāpat savas stacijas ir arī Rīgas brīvostai, kā arī monitoringu nodrošina paši operatori. Vienlaikus šīs stacijas nespēj noteikt merkaptānu esamību gaisā. Inspektoram ierodoties uz vietas, smakas tiek mērītas ar olfaktometru, kā arī ar gāzu analizatoru. Tomēr gaidīt, kamēr inspektors aizbrauks līdz noplūdes vietai, – tā jau ir cīņa ar sekām, norādīja E. Jasinskis.

Līdz ar to pašvaldībām būtu jādomā par iespēju uzstādīt tādas iekārtas, kas noteiktu arī merkaptānu līmeni gaisā, ko varētu uzstādīt netālu no ostām, bet slēgtās vietās, kur nepiederošiem nebūtu pieejas, piemēram, skolu vai bērnudārzu teritorijās.
 


1Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata politikas apakškomisijas

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv