SAEIMĀ

Plāno kriminalizēt ar terorismu saistītus noziedzīgus nodarījumus

Linda Balode, LV portāls02.10.2017
"ĪSUMĀ"
  • Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" paredz Krimināllikumu papildināt ar jaunu nodaļu "IX1 nodaļa. Noziegumi, kas saistīti ar terorismu".
  • Terorismam var būt divējāda daba – teroristu grupa vai individuāls terorists var cīnīties par noteiktas valsts daļas "atbrīvošanu" vai citādu ietekmēšanu, vai tā var būt politiska kustība, kuras darbības iziet ārpus noteiktas valsts robežām, un tā mērķis ir iedarboties uz visu pasaules sabiedrību kopumā.
  • Likumprojekts paredz kriminalizēt terorisma apmācības saņemšanu, ceļošanu uz ārvalstīm terorisma nolūkā, šādas ceļošanas finansēšanu, organizēšanu un veicināšanu.
  • Citu valstu pieredze liecina, ka terorisma draudu līmenis var paaugstināties īsā laikā.
Šobrīd terorismam vairs neeksistē valstu robežas un tā mērķis ir vērsts ne tikai pret konkrēto valsti, tās sabiedrību vai starptautisko organizāciju, bet tas ir globāls, proti, iebiedēt un ietekmēt pasaules sabiedrību kopumā. Saeima ir atbalstījusi likumprojektu, kurā ir paredzēts veidot atsevišķu nodaļu Krimināllikumā par nodarījumiem, kas ir saistīti ar terorismu, kā arī ietvert tādus noziedzīgus nodarījumus, kas līdz šim nav bijuši kriminalizēti.

"Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" ir izstrādāts, lai ieviestu divus starptautiskos aktus – papildu protokolu Eiropas Padomes konvencijai par terorisma novēršanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par terorisma apkarošanu," norāda Tieslietu ministrijas (TM) Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska. Turklāt ir nepieciešams kriminalizēt tādas darbības kā terorisma apmācības saņemšana, ceļošana uz ārvalstīm terorisma nolūkā, šādas ceļošanas finansēšana, organizēšana un veicināšana, tādējādi pastiprinot centienus novērst terorismu un tā negatīvās sekas uz cilvēktiesību, jo īpaši tiesību uz dzīvību, pilnīgu ievērošanu gan valsts līmenī, gan starptautiskās sadarbības rezultātā.

Tāpat likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu (KL) ar jaunu nodaļu "IXnodaļa. Noziegumi, kas saistīti ar terorismu", kurā ietver gan tādus noziedzīgus nodarījumus, kas jau šobrīd ir paredzēti KL, gan arī jaunus, kriminalizējot iepriekš minētos noziedzīgos nodarījumus.

Terorismam ir divējāda daba

Šobrīd noziegumi, kas saistīti ar terorismu, ir ietverti KL X nodaļā "Noziegumi pret valsti". Minētajā nodaļā ir ietverti tādi kaitīgi un prettiesiski nodarījumi, kas apdraud Latvijas valsts drošību un neatkarību un kurā galvenais grupas objekts ir Latvijas valsts interešu būtiski aizskārumi.

Taču likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka "terorismam var būt divējāda daba – vienā gadījumā teroristu grupa vai individuāls terorists var cīnīties par noteiktas valsts daļas "atbrīvošanu" vai citādu ietekmēšanu, bet otrā gadījumā – tā var būt politiska kustība, kuras darbības iziet ārpus noteiktas valsts robežām, un tā mērķis ir iedarboties uz visu pasaules sabiedrību kopumā". Tāpēc, lai aptvertu abus iespējamos apdraudējuma objektus, noziegumus, kas saistīti ar terorismu, ir nepieciešams ietvert atsevišķā KL nodaļā.

"Terorisms visās tā iespējamās formās un izpausmēs rada vienu no nopietnākajiem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai."

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības Padomes rezolūcijā 2178 (2014) ir ietverts, ka terorisms visās tā iespējamās formās un izpausmēs rada vienu no nopietnākajiem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai un jebkurš terorisma akts ir krimināls un neattaisnojams neatkarīgi no tā izdarīšanas motivācijas.

Ko paredz likuma izmaiņas?

Saskaņā ar likumprojekta anotāciju jaunajā KL IXnodaļā ir paredzēts uzskaitīt sekojošas darbības, kas saistītas ar terorismu:

  • terorisma veikšana (par spridzināšanu, dedzināšanu, kodolķīmisko, ķīmisko, bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču lietošanu, masveida saindēšanu, epidēmiju, epizootiju izplatīšanu, personas nolaupīšanu, ķīlnieku sagrābšanu, gaisa, sauszemes vai ūdens transportlīdzekļu sagrābšanu vai citādām darbībām, ja tās veiktas nolūkā iebiedēt iedzīvotājus vai piespiest valsti, tās institūcijas vai starptautiskas organizācijas izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, vai kaitēt valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskas organizācijas interesēm) – šobrīd ir KL, nemainot tagad noteikto, paredz pārcelt uz jauno KL nodaļu;
  • terorisma finansēšana – šobrīd ir KL, paredz pārcelt uz jauno KL nodaļu, papildus paredzot iespēju finansēšanas gadījumā noteikt arī probācijas uzraudzību;
  • dalība teroristu grupā (organizēta grupa ar vairāk nekā divām personām, kas izveidota ilgākā laika posmā un darbojas saskaņoti, lai veiktu teroristu nodarījumus) – paredz kriminalizēt dalību teroristu grupas darbībās ar nolūku izdarīt vai sekmēt viena vai vairāku teroristisku nodarījumu izdarīšanu, ko veic šī apvienība vai grupa;
  • personas vervēšana (izpaužas kā fiziskas un psihiskas iedarbības paņēmieni, tajā skaitā uzaicinājums, pierunāšana, draudi, uzpirkšana vai citāda ietekmēšana, lai panāktu, ka persona piekrīt veikt teroristiskas darbības vai iesaistīties teroristu grupā) – paredz kriminālatbildību par personas vervēšanu terorismam vai iesaistīšanai teroristu grupā;
  • apmācīšana un apmācīšanās terorismam – paredz kriminalizēt terorisma apmācības saņemšanu, arī zināšanu vai praktisko iemaņu iegūšanu sprāgstvielu, šaujamieroču, citu ieroču, kaitīgu vai bīstamu vielu un citu īpašu metožu izmantošanā vai izgatavošanā ar nolūku sekmēt terorisma noziegumu izdarīšanu, kā arī paredz kriminālatbildību par zināšanu iegūšanu pašmācības ceļā, piemēram, apmeklējot mācību nometnes, kuras vada teroristi, izmantojot internetu, iegūstot, piemēram, padomus vai lejupielādējot rokasgrāmatas par sprāgstvielu izgatavošanu ar nolūku veikt vai sekmēt terorismu (par apmācīšanos terorismam netiek uzskatīta persona, kas apmeklē tīmekļa vietni, piemēram, akadēmiskos vai pētnieciskos nolūkos);
  • ceļošana terorisma nolūkā, tās organizēšana vai cita veida veicināšana – paredz kriminalizēt ceļošanu uz ārvalstīm terorisma nolūkā (ar nolūku izdarīt vai sekmēt teroristisku noziegumu izdarīšanu, arī sniegt vai saņemt terorisma apmācību);
  • terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi – paredz kriminalizēt terorisma publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu, arī aicinājumu uz terorismu un tāda rakstura materiāla izplatīšanu, kā arī paredz kriminālatbildību par draudiem īstenot terorismu.

Izstrādāta terorisma draudu līmeņu sistēma

Drošības policija (DP) ir izstrādājusi terorisma draudu līmeņu sistēmu, kas ir nostiprināta Nacionālās drošības likumā. Sistēma paredz četrus terorisma draudu līmeņus:

  • zems terorisma draudu līmenis (zils) – izsludina situācijā, ja pastāv vispārēja rakstura terorisma draudi (ikdienas situācija);
  • paaugstināts terorisma draudu līmenis (dzeltens) – izsludina situācijā, ja ir pieaugoši terorisma draudi;
  • augsts terorisma draudu līmenis (oranžs) – izsludina situācijā, ja ir pastiprināti terorisma draudi konkrētam objektam, tautsaimniecības sektoram vai valsts reģionam;
  • īpaši augsts terorisma draudu līmenis (sarkans) – izsludina situācijā, ja ir noticis terora akts vai terora akts vairs nav novēršams.

"Draudu līmeni var izsludināt visai valsts teritorijai, apdraudētajam valsts reģionam, tautsaimniecības sektoram vai objektam," norāda DP. Savukārt terorisma draudu līmeni, pamatojoties uz DP priekšnieka ieteikumu, izsludina iekšlietu ministrs.

Draudu līmenis Latvijā zems

DP norāda, ka "visā Latvijas teritorijā šobrīd ir zems terorisma draudu līmenis, kas nozīmē, ka teroristu uzbrukuma iespēja Latvijā vērtējama kā zema". Šobrīd nav informācijas, kas liecinātu par nepieciešamību paaugstināt terorisma draudu līmeni.

"Draudu līmeni var izsludināt visai valsts teritorijai, apdraudētajam valsts reģionam, tautsaimniecības sektoram vai objektam."

Vienlaikus DP informē, ka citu valstu pieredze liecina, ka terorisma draudu līmenis var paaugstināties īsā laikā, savukārt efektīva pretterorisma sistēma, kas spētu savlaicīgi novērst vai pārvarēt terora draudus, ir veidojama ilgtermiņā. Tādēļ, lai spētu nodrošināt efektīvus pretterorisma pasākumus, preventīvo pretterorisma pasākumu plānošana un īstenošana sadarbībā ar citām pretterorisma sistēmas institūcijām ir DP ikdienas darbs. DP regulāri veic ārvalstīs notikušo teroristu uzbrukumu veidu un ar tiem saistīto apstākļu analīzi. Šajā jomā īsteno arī ikdienas nepārtrauktu informācijas apmaiņu ar ārvalstu partnerdienestiem.

Eiropā terorisma draudi ir pieauguši

DP skaidro, ka terorisma draudu novēršana ir starptautisko tiesību un starptautiskās drošības jautājums, kas neskar tikai vienas nacionālas valsts drošības intereses. Tādēļ dažādu Eiropas valstu starpā tiek veikta savstarpēja sadarbība, lai kopīgi novērstu terorisma draudus un uzbrukumus saviem pilsoņiem.

Pēdējo gadu laikā Eiropā terorisma draudi ir pastāvīgi pieauguši, tādēļ arī Latvijā kompetentajām iestādēm ir jābūt gatavām reaģēt dažādās ārkārtas situācijās un tiesiskajam regulējumam ir jābūt atbilstošam, lai novērstu potenciālus terorisma draudus un uzbrukumus. DP uzskata, ka likumprojekts sasniedz Papildu protokola Eiropas Padomes konvencijai par terorisma novēršanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā par terorisma apkarošanu ietvertos mērķus un ir iederīgs pastāvošajā noziedzīgo nodarījumu regulējumā.

Nav iespējams uzsākt kriminālprocesu

"Jebkuriem grozījumiem Krimināllikumā vienmēr ir arī preventīvs raksturs, norādot, ko valstī atzīst par kaitīgiem un prettiesiskiem nodarījumiem," uzsver DP, papildinot, ka būtiska nozīme ir sakārtotam nacionālajam tiesiskajam regulējumam, kas atbilst starptautiskajām tiesībām un regulē visu kompetento iestāžu sadarbības mehānismus un tiesības terorisma novēršanas pasākumos, kriminālprocesā, operatīvo darbību pasākumos, ārkārtas situācijās u.tml.

"Drošības policijas redzeslokā ir bijuši atsevišķi gadījumi, par kuriem nevarēja uzsākt kriminālprocesus."

Atbilstoši DP sniegtajiem datiem par Krimināllikuma 10. nodaļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem 2015. gadā tā uzsāka astoņus kriminālprocesus, kā arī – četrus kriminālprocesus izmeklēšanas turpināšanai saņēma no citām iestādēm, 2016. gadā – uzsāka piecus kriminālprocesus un divus kriminālprocesus izmeklēšanas turpināšanai saņēma no citām iestādēm, savukārt šī gada astoņos mēnešos ir uzsākti astoņi kriminālprocesi, kā arī – četri kriminālprocesi izmeklēšanas turpināšanai ir saņemti no citām iestādēm.

Tāpat DP atzīst, ka tās redzeslokā ir bijuši atsevišķi gadījumi, par kuriem nevarēja uzsākt kriminālprocesus (par ceļošanu terorisma nolūkā un terorisma attaisnošanu, kā arī par situācijām, kad personas saņēmušas apmācību par teroristisku darbību veikšanu).

KOMENTĀRI

Kā aizsargāt demokrātiju

Globalizācija, tehnoloģiju attīstība un informācijas vides izmaiņas rosinājušas politikas ...

Apraksts
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv