SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
25. septembrī, 2017
Lasīšanai: 11 minūtes
1
1

Ceļotājiem ieviesīs lielākas drošības garantijas

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Latvijā tiks uzlabota esošā tūrisma aģentu un operatoru klientu iemaksātās naudas drošības garantijas sistēma un ieviests kombinētais drošības garantijas modelis.

FOTO: Freepik

Līdz ar grozījumiem Tūrisma likumā, kurus septembra vidū akceptēja valdībā, gaidāmas lielas izmaiņas nozarē strādājošiem uzņēmumiem – Latvijā ieviesīs jaunu klientu iemaksātās naudas drošības garantijas modeli, tūrisma aģentiem un operatoriem obligāti būs nepieciešams saņemt darbības licenci, potenciālo ceļotāju repatriācijai būs jāmaksā ikgadēja valsts nodeva. Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs veiks stingrākas kontroles un uzraudzības funkcijas – pat apturot negodīgi strādājošu komersantu darbības licenci.
īsumā
  • Jaunā ES direktīva paredz Latvijas kā valsts atbildību attiecībā uz tāda modeļa ieviešanu, kas nodrošina pilnīgu patērētāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā.
  • Tikai ap 60 tūrisma operatoru, kas reģistrēti Latvijā, ir likumā noteiktā minimālā klientu iemaksātās naudas garantija.
  • Visiem tūrisma aģentiem un operatoriem tiek ieviesta obligāta licencēšanās, par kuru aģenti un operatori maksās valsts nodevu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā.
  • Speciālās atļaujas (licences) valsts nodeva vienam tūrisma pakalpojumu sniedzējam, kam nepieciešams nodrošinājums repatriācijas gadījumā, varētu būt 40 eiro gadā.
  • PTAC ne tikai izsniegs tūrisma operatoriem un aģentiem licences. Tā kompetencē būs arī apturēt uzņēmējdarbību tiem, kuri neievēros noteiktās prasības vai darbosies bez licences.

Ekonomikas ministrija likumprojektu izstrādājusi, lai līdz 2018. gada 1. janvārim transponētu Latvijas normatīvajos aktos Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2015/2302 par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem. Plānots, ka jaunais regulējums, kuri tiks virzīti apstiprināšanai Saeimā kopā ar valsts budžeta likumprojektu pavadošo normatīvo aktu paketi, stāsies spēkā nākamā gada 1. jūlijā.

Vēl pieņems divus MK noteikumus

Ekonomikas ministrijas (EM) Nozares politikas departamenta vecākā reference Madara Lūka atzīst, ka jaunais tūrisma nozares regulējums būs taisnīgāks mazajiem operatoriem un sniegs lielākas drošības garantijas ceļotājiem. "Ceļotāji nebaidīsies pirkt arī mazo tūrisma operatoru pakalpojumus – būs garantijas, ka iemaksātā nauda netiks zaudēta," skaidro EM pārstāve.

Līdz ar Tūrisma likuma izmaiņām nepieciešams vēl pieņemt divus Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas Latvijā gan pārņems Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, gan arī noteiks jaunu drošības garantijas modeli.

Arī Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas ģenerālsekretāre Irēna Riekstiņa uzsver, ka direktīvas mērķis ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību un pēc iespējas vienāda patērētāju aizsardzības līmeņa sasniegšanu, tuvinot konkrētus Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu aspektus attiecībā uz līgumiem starp ceļotājiem un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem par kompleksiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem. Kā būtiskākās lietas no jaunās direktīvas eksperte atzīmē uzlabotas informācijas sniegšanas prasības, izvirzītos noteikumus pret pakalpojumu cenām un informācijas sniegšanu attiecībā pret cenu izmaiņām, stingrākas prasības organizatoru atbildībai, efektīvākus un saskaņotākus noteikumus ceļotāju aizsardzībai pakalpojumu sniedzēju maksātnespējas gadījumā.

Trīs iemesli, kāpēc nefunkcionē sistēma

Pašlaik Tūrisma likums definē tūrisma nozares pakalpojuma sniedzējus, kā arī nosaka galvenos kritērijus, kuri ļauj tiem piedāvāt tūrisma pakalpojumus. Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr. 353 "Noteikumi par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību" nosaka tūrisma operatoru minimālo klientu iemaksātās naudas drošības garantiju 28 457.44 eiro apmērā, un kārtību, kādā tūrisma operatori un tūrisma aģenti tiek reģistrēti datubāzē, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Realitātē sistēma nefunkcionē efektīvi galvenokārt trīs iemeslu dēļ:

  • 28 457.44 eiro nav pietiekama summa, lai segtu zaudējumus, kas saistīti ar kompleksā tūrisma pakalpojuma nodrošinātāja maksātnespēju;
  • minimālās drošības garantijas uzturēšana ir obligāta tikai tūrisma operatoriem, līdz ar to praksē to ir vienkārši apiet tūrisma aģentiem, kuri nenorāda, ka tie darbojas arī kā tūrisma operatori;
  • nepilnīgs kontroles mehānisms galvenokārt resursu trūkuma dēļ, lai nodrošinātu uzraudzību, ka visi pakalpojumu sniedzēji, kas reģistrēti kā tūrisma operatori, uztur nepieciešamo minimālo drošības garantiju.

Garantiju maksā tikai 13% operatoru

Pamatojoties uz apdrošināšanas sabiedrību sniegto informāciju, tikai ap 60 tūrisma operatoru, kas reģistrēti Latvijā, ir likumā noteiktā minimālā klientu iemaksātās naudas garantija. Pēc "Lursoft" datiem, ar komplekso tūrisma pakalpojumu nozarē aktīvi darbojas 437 tūrisma komersanti, t.i., tikai 13,3% tūrisma pakalpojumu sniedzēju ir nodrošināts nepieciešamais finansiālais nodrošinājums.

"Jaunais tūrisma nozares regulējums būs taisnīgāks mazajiem operatoriem un sniegs lielākas drošības garantijas ceļotājiem."

Situācija Latvijā attiecībā uz komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzēju maksātnespējas iestāšanos ir bijusi samērā pozitīva, jo no 1990. gada, kad stājās spēkā regulējums par iemaksātās naudas drošības garantijām, ir konstatēti tikai daži gadījumi, kuros komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzējs nespēja nodrošināt klienta apmaksātos ceļojumus. Kā viens no nesenākajiem gadījumiem ir SIA "Relaks Tūre" maksātnespējas procesa uzsākšana, kur patērētāju pieprasīto kompensāciju apjoms sasniedza vairāk nekā 55 000 eiro, bet iemaksātās naudas drošības garantija bija tikai nepilni 30 000 eiro. Ņemot vērā nesamērīgo SIA "Relaks Tūre" apdrošināšanas polises summu ar reālajiem zaudējumiem, kas radušies iesaistītajām pusēm, ir skaidrs, ka visi klienti nespēs atgūt pakalpojuma sniedzējam samaksāto naudu, un šī situācija vēlreiz pierāda pašreizējās sistēmas neefektivitāti, uzsvērts likumprojekta anotācijā.

Jauns modelis

Jaunā ES direktīva paredz Latvijas kā valsts atbildību attiecībā uz tāda modeļa ieviešanu, kas nodrošina pilnīgu patērētāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā.

Likumprojekts paredz, ka nodrošinājums tūrisma pakalpojuma sniedzēja maksātnespējas gadījumā ir kombinēts drošības garantijas modelis, kas nodrošina klienta iemaksātās naudas atmaksāšanu, ceļotāju repatriāciju un neparedzētu tūrisma pakalpojumu sniedzēju maksātnespējas gadījumu risku novēršanu, ja tūrisma pakalpojuma sniedzēja likviditātes problēmu dēļ netiek pilnībā vai daļēji sniegti tūrisma pakalpojumi.

Atbilstoši likumprojektam nodrošinājums tūrisma pakalpojuma sniedzēja maksātnespējas gadījumā ir:

  • apdrošināšana vai bankas garantija un
  • nodrošinājums attiecībā uz ceļotāju repatriāciju, saņemot speciālu atļauju (licenci).

Likumprojektā noteikts, ka nodrošinājuma tūrisma pakalpojuma sniedzēja maksātnespējas gadījumā iemaksas kārtību noteiks MK. Līdz ar to EM līdz 2018. gada 30. jūnijam izstrādās attiecīgos MK noteikumus, kuros tiks definēta modeļa darbība, noteikts iemaksu apjoms, modeļa darbības un uzraudzības process. M. Lūka zināja teikt, ka iemaksātās naudas drošības garantija operatoriem būs atšķirīga atkarībā no lieluma, mērķa, funkcijām utt. "Tā nebūs viena summa. Patlaban darba grupa pie tā strādā. Garantijas summas rēķināšanas pamatprincipus noteiksim līdz nākamā gada pavasarim."

Nodrošinājums attiecībā uz ceļotāju repatriāciju

Esošās sistēmas ietvaros nav konkrēti noteikts, kurš ir atbildīgs par ceļotāju repatriāciju tūrisma pakalpojumu sniedzēju maksātnespējas gadījumā un kā šī procedūra tiktu veikta. Latvijā šāds gadījums, kurā būtu nepieciešama ceļotāju repatriācija tūrisma operatora maksātnespējas dēļ, vēl līdz šim nav noticis. Tomēr ceļotāju repatriācijas gadījumi ir bijuši Lietuvā un Igaunijā, kur spēkā esošā ceļotāju repatriācijas sistēma nav spējusi nogādāt ceļotājus atpakaļ valstī. Līdz ar to ceļotāji ir paši maksājuši par savu atgriešanos un pēc tam valstij ir pienākums segt šos izdevumus ceļotājam no valsts budžeta.

"Licencēšana samazinās ēnu ekonomiku valstī, nodrošinās efektīvu patērētāju tiesību aizsardzību un godīgu konkurenci tūrisma komersantu vidū."

Plānots, ka līdz 2019. gada 1. jūlijam tiks ieviesta obligāta licencēšanās visiem tūrisma aģentiem un operatoriem, par kuru aģenti un operatori maksās valsts nodevu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā. Savukārt ceļotāju repatriācijas nodrošināšanai nepieciešamos izdevumus pēc Finanšu ministrijas ierosinājuma segs no valsts budžeta "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Šādā veidā tūrisma aģenti un tūrisma operatori ar licenču maksām veiktu uzkrājumu valsts budžetā, kas nepieciešamības gadījumā varētu tikt novirzīts repatriācijas izdevumu segšanai.

Speciālās atļaujas (licences) valsts nodeva vienam tūrisma pakalpojumu sniedzējam, kam nepieciešams nodrošinājums repatriācijas gadījumā, varētu būt 40 eiro gadā, teikts likumprojekta anotācijā. M. Lūka minēja, ka šī summa ir tikai provizoriska.

I. Riekstiņa obligāto licencēšanos visiem aģentiem un operatoriem vērtē pozitīvi, argumentējot, ka "licencēšana samazinās ēnu ekonomiku valstī, nodrošinās efektīvu patērētāju tiesību aizsardzību un godīgu konkurenci tūrisma komersantu vidū".

PTAC uzraudzīs stingrāk

Tāpat kā līdz šim nozares uzraudzību veiks Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kuram ar 2018. gada 1. jūliju pakāpeniski tiks nodota arī tūrisma aģentu un operatoru datubāze, tādējādi nodrošinot efektīvāku nozares monitorēšanu un uzraudzību. Datubāzē paredzēts iekļaut arī tos pakalpojumu sniedzējus, kas sekmē saistīta pakalpojuma sniegšanu, tādējādi nodrošinot direktīvas prasību veikt saistīto pakalpojumu sniedzēju uzskaiti un monitoringu.

EM informācija liecina, ka uz šā gada sākumu datubāzē bija reģistrēti 730 saimnieciskās darbības veicēji, kas sniedz tūrisma aģenta un/vai tūrisma operatora pakalpojumus, no kuriem 476 datubāzē reģistrējušies kā aģenti, bet pārējie 254 sniedz tūrisma operatora vai apvienotos pakalpojumus.

PTAC ne tikai izsniegs tūrisma operatoriem un aģentiem licences. Tā kompetencē būs arī apturēt uzņēmējdarbību tiem komersantiem, kuri neievēros noteiktās prasības vai darbosies bez licences.

PTAC veiks arī centrālā kontaktpunkta funkciju, nodrošinot efektīvu informācijas apmaiņu ar ES dalībvalstīm par komplekso un saistīto pakalpojumu sniedzējiem.

"Tagadējā viena darbinieka vietā PTAC papildu tiks izveidotas četras darbavietas," stāsta M. Lūka. "Nozare tiks kontrolēta un uzraudzīta daudz aktīvāk un stingrāk."


Komplekss tūrisma pakalpojums
– vismaz divu dažādu tūrisma pakalpojumu apvienojums viena ceļojuma vai brīvdienu ietvaros.

Saistīts tūrisma pakalpojums – viena ceļojuma vai brīvdienu ietvaros iegādāti vismaz divi dažādi tūrisma pakalpojumi, kas neveido kompleksu tūrisma pakalpojumu, un par tiem ar pakalpojumu sniedzējiem ir noslēgti atsevišķi līgumi.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI