SAEIMĀ

Būt vai nebūt sabiedriskajiem medijiem reklāmas tirgū

Elīna Gulbe, LV portāls22.09.2017
"ĪSUMĀ"
  • Kultūras ministrija izstrādājusi četrus iespējamos mediju vides izmaiņu scenārijus – divi paredz sabiedrisko mediju palikšanu reklāmas tirgū, bet pārējie – iziešanu no tā.
  • Ar Latvijas mediju tirgum ievērojamo valsts dotāciju abas sabiedriskās raidorganizācijas ir starp apgrozījuma ziņā lielākajiem Latvijas mediju tirgus dalībniekiem.
  • Latvijas Radio (LR) aizņem 22% no kopējās radio reklāmas tirgus daļas, savukārt Latvijas Televīzija (LTV) – nepilnus 10%.
  • Šai konkurencei ir negatīva ietekme uz komercmediju situāciju, kuriem jāspēj konkurēt mediju vidē tikai ar reklāmas tirgus līdzekļiem un bez valsts atbalsta.
  • Sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus varētu būt vajadzīgi pieci līdz astoņi miljoni eiro.
Pašlaik Latvijas sabiedriskajos medijos – Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā – skanošās reklāmas ir būtiska daļa no valsts kopējā reklāmas tirgus. Iespēja, ka abas raidorganizācijas varētu pārtraukt reklāmu translēšanu, Kultūras ministrijas izstrādātajās “Mediju politikas pamatnostādnēs” iezīmēta kā viens no mehānismiem, kas ļautu palielināt finansējuma apriti mediju vidē un uzlabotu komercmediju situāciju, jo to peļņa ir tieši saistīta ar pārdoto reklāmu apjomu. Diskusijas par sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus nozares profesionāļu un politikas veidotāju vidū rit jau vairākus gadus. Izstrādāti četri scenāriji, kā varētu notikt vai nenotikt iecerētās pārmaiņas.

Šajā pavasarī Kultūras ministrija Ministru kabinetā iesniegusi informatīvo ziņojumu "Par scenārijiem sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, kā arī scenāriju, ja iziešana no reklāmas tirgus nenotiek". Tajā norādīts, ka ar Latvijas mediju tirgum ievērojamo valsts dotāciju abas sabiedriskās raidorganizācijas ir starp apgrozījuma ziņā lielākajiem Latvijas mediju tirgus dalībniekiem. Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē skaidroja, ka veiktais pētījums liecina: "Latvijas Radio (LR) aizņem 22% no kopējās radio reklāmas tirgus daļas, savukārt Latvijas Televīzija (LTV) – nepilnus 10%."

Informatīvajā ziņojumā norādīts – šai konkurencei ir negatīva ietekme uz komercmediju situāciju, kuriem jāspēj konkurēt mediju vidē tikai ar reklāmas tirgus līdzekļiem un bez valsts atbalsta. Tomēr tas nav vienīgais iemesls, kāpēc būtu vēlama sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus. Uzsvērts, ka tas arī nodrošinās sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību no komerciālām interesēm. Tādējādi novēršot iespējamos, lai gan ar likumu aizliegtos, interešu konfliktus mediju saturā, kā arī vairāk uzmanības veltot auditorijām (senioriem, bērniem), kas nereti tiek marginalizētas, jo nav ekonomiski aktīvākie mediju lietotāji, kas piesaista reklāmdevēju uzmanību. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāve Gunta Līdaka komisijas sēdē deputātiem atgādināja: "Satura daudzveidība un iespējas to veidot ir arī Latvijas valsts drošumspējas jautājums."

Kultūras ministrijas veiktā izpēte liecina, ka reklāma pilnībā vai ar atsevišķiem ierobežotiem izņēmumiem (sponsorēšana, starptautiskas sporta pārraides u.c.) ir aizliegta Ziemeļvalstīs, Lietuvā, Igaunijā, Lielbritānijā, Vācijā (aizliegums pieprasītākajā laikā (prime-time) un brīvdienās, pārējā laikā būtiski ierobežojumi). Savukārt vienīgās Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) dalībvalstis, kurās nav reklāmas ierobežojumu sabiedriskajās televīzijās, ir Polija, Turcija, Grieķija un Albānija.

Iziešana jākompensē

Sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus atbalsta arī to vadītāji. LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte Saeimas komisijas sēdē atzina: "Skaidrs, ka sabiedriskajiem medijiem, lai netraucētu normāli attīstīties mediju videi, vajadzētu iziet no reklāmas tirgus." Viņa viedoklim pievienojas arī Latvijas Radio valdes locekle Sigita Roķe: "Mēs atbalstām to, ka Latvijā ir vajadzīga mediju daudzveidība. Ja mūsu atrašanās reklāmas tirgū ietekmē nozari, tad pilnīgi noteikti esam gatavi iziet no reklāmas tirgus."

Tomēr, kā norādīts informatīvajā ziņojumā, abas raidorganizācijas uzskata, ka "priekšnosacījums iziešanai no reklāmas tirgus būtu zaudēto reklāmas ieņēmumu, reklāmas bartera darījumu, pasākumu ierakstu un pārraidīšanas tiesību izmaksas, kā arī nesaņemtā "atbalsta raidījumu veidošanai" kompensēšana". Precīzu nepieciešamās kompensācijas apjomu, kas būs jāsedz no valsts budžeta, pašlaik ir grūti noteikt. Kultūras ministrijas no dažādiem avotiem apkopotie dati atšķiras, jo starp abiem sabiedriskajiem medijiem un arī nozarē īsti nav vienošanās, kas uzskatāms par reklāmas tirgu un kas tajā tiek ieskaitīts. Tādēļ nepieciešams veikt papildus aprēķinus.

Pagaidām Kultūras ministrija norāda, ka procesa uzsākšanai varētu būt vajadzīgi pieci līdz astoņi miljoni eiro, jo līdz ar iziešanu no reklāmas tirgus LTV varētu negūt apmēram trīs miljonus eiro lielus ieņēmumus, savukārt LR – divus. Tāpat ministrijas pārstāve Aiga Grišāne norādīja, ka papildus šai summai būtu nepieciešams arī finansējums satura veidošanai. "Līdz ar iziešanu no reklāmas tirgus sabiedriskajiem medijiem palielināsies stundu skaits, kuras jāpiepilda ar kvalitatīvu saturu, vienlaicīgi tam jārod arī finansējums," viņa skaidroja. Sigita Roķe uzsvēra, ka, izņemot no ētera reklāmas, kopumā pa visām LR programmām dienā atbrīvotos piecas stundas raidlaika. "Šis saturs ar kaut ko jāaizvieto, un mēs esam gatavi to darīt, bet tās jebkurā gadījumā ir izmaksas, pat ja spēlējam tikai mūziku," uzmanību vērsa Latvijas Radio pārstāve.

Tāpat nepieciešams vienoties, kādi reklāmas veidi sabiedriskajos medijos tomēr saglabāsies, piemēram, mediju savstarpējās reklāmas, kultūras, sporta, sabiedriski vai sociāli nozīmīgās reklāmas.

Risinājumi ir dažādi

Kultūras ministrijas ziņojumā iezīmēti četri iespējamie mediju vides izmaiņu scenāriji – divi iezīmē sabiedrisko mediju palikšanu reklāmas tirgū, bet pārējie – iziešanu no tā.

Pirmais paredz neveikt nekādas izmaiņas esošajā situācijā un ir pretējs iepriekš apspriestajiem problēmas risinājumiem un nozares un ekspertu nolemtajam "Mediju politikas pamatnostādņu" izstrādes procesā. Tomēr šim scenārijam būtu arī pozitīvas sekas – neitrāla ietekme uz valsts budžetu, kā arī potenciāla sabiedrisko mediju ieņēmumu diversifikācijas iespēja.

Otrais scenārijs paredz sabiedrisko mediju dalību reklāmas tirgū un jaunas komerciālo mediju atbalsta formas, tādas kā Mediju atbalsta fondu. Tomēr šajā gadījumā lēsts, ka ik gadu no valsts budžeta komercmediju darbības uzlabošanai būtu jāvelta pieci miljoni eiro. Tāpat būtu nepieciešams arī izveidot jaunu institūciju mediju atbalsta programmu administrēšanai.

Tomēr Kultūras ministrija neiesaka īstenot kādu no iepriekšminētajiem scenārijiem, bet gan vienoties par to, kā varētu notikt sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus. Viena no iespējām varētu būt pakāpeniska reklāmas apjoma samazināšana, piemēram, attālinot laiku, kad paredzēta pilnīga atteikšanās no reklāmas, vai nosakot papildu ierobežojumus. Tāpat iespējams paredzēt, ka no reklāmas tirgus vispirms tiek izslēgts viens no abiem sabiedriskajiem medijiem. Savukārt ceturtais aprakstītais scenārijs paredzētu abu sabiedrisko raidorganizāciju vienlaicīgu iziešanu no reklāmas tirgus, un to administratīvi varētu nodrošināt izstrādes procesā esošajā Sabiedrisko mediju likumā.

Vēlas iziet no tirgus uzreiz

Gan abas raidorganizācijas, gan NEPLP norāda, ka tiem simpātiskākais šķiet ceturtais izmaiņu modelis. Ivars Belte brīdināja: "Mums vajadzētu būt uzmanīgiem ar ļoti sasmalcinātu iziešanu no reklāmas tirgus." Viņš skaidroja, ka televīzijai ir vairāki lieli reklāmas tirgus klienti, un darījumi ar tiem sastāda 70% no kopējās reklāmas. "Līgumu slēgšana ar viņiem varētu būt apgrūtināta, jo mēs nevarēsim nodrošināt apjomu un reklāmas vajadzīgajos laikos, līdz ar to kļūsim par ļoti nepievilcīgu reklāmas nesēju." Sigita Roķe norādīja, ka pilnīga iziešana no reklāmas tirgus atvieglotu arī administratīvos darbus. Saeimas deputāte Ināra Mūrniece gan vērsa mediju jomas pārstāvju uzmanību uz to, ka trešais scenārijs paredz ātrāku procesa uzsākšanu: "Ceturtais scenārijs ir vieglāk administrējams, bet trešais – garantē, ka iziešana no reklāmas tirgus tiešām varētu notikt."

Aiga Grišāne norādīja, ka kompromiss šajā gadījumā varētu būt scenārijs, kurā, piemēram, LR no reklāmas tirgus iziet pirmais, bet pēc tam LTV: "Līdz ar to pirmajā gadā būtu nepieciešams mazāks budžeta apmērs, lai varētu uzsākt iziešanu." Runājot par to, cik ilgs laiks būtu nepieciešams, lai beigtu saistības ar reklāmdevējiem, I. Belte norādīja, ka tie varētu būt seši līdz deviņi mēneši. Viņš arī rosināja iziešanu no reklāmas tirgus plānot uz 2020. gadu: "Sakārtojam ar sabiedriskajiem medijiem saistīto likumdošanu, un tad īstenojam to, ko esam iecerējuši." Tomēr A. Grišāne uzsvēra – tas, kad šo procesu varētu uzsākt, ir politiska izšķiršanās, skatoties uz fiskālās telpas iespējām to izdarīt. Tikmēr KM vēlas turpināt strādāt pie detalizācijas par summu, kāda nepieciešama šīs ieceres īstenošanai.

Pagaidām līdzekļus izmaiņām neplāno

2018. gada budžetā mediju nozarei paredzēti 24 miljoni eiro. NEPLP pārstāvis Ivars Āboliņš Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, kas bija veltīta mediju budžeta jautājumiem, norādīja, ka NEPLP nozares vajadzībām prasījusi divreiz lielāku summu, bet kopumā ar piešķirtajiem līdzekļiem ir apmierināti. NEPLP pārstāve Ieva Beitika skaidrojot, kādām pozīcijām nauda tomēr nav piešķirta, norādīja, ka papildus finansējums atalgojuma nodrošināšanai būtu nepieciešams ne tikai LR, bet arī LTV, jo, salīdzinot ar nozari kopumā, algas tajā ir vidēji par 27% mazākas, vadošajiem darbiniekiem – pat par 40%. Tāpat papildu līdzekļi būtu nepieciešami arī apraides nodrošināšanai, mediju nozares pētījumiem, dažādām LTV tehniskām vajadzībām.

Līdzekļi sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus vai sabiedrisko mediju padomes izveidei 2018. gada budžetā nav iekļauti, jo nākamgad šie procesi nav plānoti. Kultūras ministrija savā mediju politikas budžetā iekļāvusi 1 250 000 eiro mediju atbalsta programmai, mediju pratības veicināšanas aktivitātēm un "Mediju politikas pamatnostādnēs" iekļauto pašorganizēšanās iniciatīvu (ētikas kodeksa un ombuda) attīstīšanai.

KOMENTĀRI
1
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv