SAEIMĀ

Plāno vienkāršot mazāk smaga nozieguma izmeklēšanu

Linda Balode, LV portāls21.09.2017
"ĪSUMĀ"
  • Saeimas Juridiskā komisija konceptuāli ir atbalstījusi likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", kas paredz, ka turpmāk mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas process būs vienkāršāks un mazāk birokrātisks.
  • Latvijā, salīdzinot ar citām analizētām valstīm, vairāk ir jānoformē dažāda veida procesuālie dokumenti un motivētie lēmumi, kamēr citās valstīs tos neformē.
  • Likumprojekta mērķis ir nodrošināt atteikšanos no formālām un dublējošām procesuālajām darbībām un dokumentiem, radīt priekšnosacījumus efektīvākai izmeklēšanas darbību fiksēšanai, ātrākai un vienkāršotai kriminālprocesa virzībai uz prokuratūru un tiesu, kā arī vienkāršot kriminālprocesu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu un izbeigšanu noilguma gadījumā.
  • Kriminālprocesa reģistrā šobrīd nefiksē procesuālās darbības, bet tikai ziņas par tām, līdz ar to notiek vairākkārtīga dublēšanās.
  • Pašlaik procesa virzītājam uzreiz nav iespējams aizdomās turēto personu nogādāt pie nākamā procesa virzītāja kriminālprocesa pabeigšanai.
  • Saeimas Juridiskā komisija uzskata, ka likumprojekta pieņemšana ir ļoti svarīga.
Šobrīd Latvijā izmeklēšanas iestādes noformē dažādus procesuālos lēmumus, protokolus, kā arī ievada ziņas kriminālprocesa reģistrā, kā rezultātā informācija nereti pārklājas. Tāpat normatīvie akti neļauj efektīvi īstenot izmeklēšanu attālināti un uzliek pienākumu dublēt izmeklēšanas darbības. Līdz ar to Saeimā rit diskusijas par atteikšanos no formālām, dublējošām darbībām un dokumentiem, radīt priekšnosacījumus efektīvākai izmeklēšanas fiksēšanai, vienkāršotai kriminālprocesa virzībai uz prokuratūru un tiesu, kā arī vienkāršot kriminālprocesu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu un izbeigšanu noilguma gadījumā.

Saeimas Juridiskā komisija konceptuāli ir atbalstījusi likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", kas paredz, ka turpmāk mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas process būs vienkāršāks un mazāk birokrātisks. Šodien, 21.septembrī, Saeima šo likumprojektu atbalstīja arī pirmajā lasījumā.

Jānorāda, ka mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru Krimināllikumā ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par trim gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku ne ilgāku par astoņiem gadiem.

"Likumprojekts ir tapis pateicoties Valsts policijas (VP) realizētajam projektam "Mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošana ar mērķi sabalansēt nozieguma sabiedrisko bīstamību, radīto kaitējumu un izmeklēšanā izlietotos resursus", informē Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieka pienākumu izpildītājs, Juridiskā departamenta direktors Vilnis Vītoliņš. Tajā ir analizēta un apkopota astoņu Eiropas Savienības (ES) valstu pieredze vienkāršotā kriminālprocesu lietvedībā un ietverti priekšlikumi kriminālprocesa izmeklēšanas efektivizēšanai. Kriminālprocesa likuma (KPL) grozījumi paredz virkni izmaiņu, kas ļautu vienkāršot mazāk smaga nozieguma izmeklēšanu un paātrināt kriminālprocesu. Lai tos varētu pieņemt pēc iespējas ātrāk, Saeimas Juridiskās komisijas pārstāvji aicina šajā projektā neiesniegt citus priekšlikumus.

Analizēta Latvijas un citu valstu prakse

VP realizētajā projektā, kas tapa sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM), Ģenerālprokuratūru un IeM, tika analizētas astoņas ES valstis - Igaunija, Lietuva, Zviedrija, Somija, Vācija, Rumānija, Nīderlande un Čehija. No šīm valstīm iegūtā informācija un praksē redzētās darbības ir ietvertas likumprojektā.

"Mums vēl ir Kriminālprocesa reģistrs, kas nevienā no analizētajām valstīm nav un nekad nav bijis."

"Latvijā, salīdzinot ar citām analizētajām valstīm, vairāk ir jānoformē dažāda veida procesuālie dokumenti un motivētie lēmumi, kamēr citās valstīs tos neformē. Tie ir apjomīgi protokoli, kuri katrai darbībai ir atsevišķi, turklāt mums vēl ir Kriminālprocesa reģistrs, kas nevienā no iepriekš minētajām valstīm nav un nekad nav bijis," secina VP pārstāvis, ES līdzfinansētā projekta "Mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošana" vadītājs Dainis Vēbers.

Grozījumu mērķis

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt atteikšanos no formālām un dublējošām procesuālajām darbībām un dokumentiem, radīt priekšnosacījumus efektīvākai izmeklēšanas darbību fiksēšanai, ātrākai un vienkāršotai kriminālprocesa virzībai uz prokuratūru un tiesu, kā arī vienkāršot kriminālprocesu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu un izbeigšanu noilguma gadījumā.

Kā būtiskākās izmaiņas likumprojektā D. Vēbers min to, ka izmeklētājam turpmāk būs noteikts pienākums izvēlēties un veikt vienkāršāko kriminālprocesa veidu un procesuālās darbības, lai kriminālprocesa mērķa sasniegšana notiktu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk.

Ko paredz izmaiņas?

Lai vienkāršotu mazāk smaga nozieguma izmeklēšanu, likumprojekts paredz šādas izmaiņas KPL:

  • atteikties no Kriminālprocesa reģistra;
  • paplašināt izmeklēšanas darbību fiksēšanas iespējas;
  • paplašināt aptaujas piemērošanas iespējas;
  • izslēgt nosacījumus par obligātajām ekspertīzēm;
  • nodrošināt aizturētā nogādāšanu pie prokurora vai tiesneša kriminālprocesa pabeigšanai, turot viņu īslaicīgās aizturēšanas vietā un ievērojot 48 stundu noteikto ierobežojumu no faktiskā aizturēšanas brīža;
  • samazināt izmeklēšanā noformējamo procesuālo dokumentu apjomu;
  • precizēt kriminālprocesa apturēšanas nosacījumus;
  • paplašināt prokurora priekšrakstu par sodu piemērošanu;
  • apvienot neatliekamās kārtības un saīsinātās kārtības procesus vienā vienkāršotā kārtības procesā.

Kāda kārtība ir šobrīd?

Piemēram, Kriminālprocesa reģistrā šobrīd nefiksē procesuālās darbības, bet tikai ziņas par tām, līdz ar to notiek vairākkārtīga dublēšanās, jo kriminālprocesa materiālos ir visa šī informācija, kā arī kriminālprocesa informācijas sistēmā ir ierakstītas pilnīgi visas ziņas par pieņemtajiem lēmumiem un kriminālprocesa virzību. "Iesaistītajām personām nesamazināsies tiesības saņemt attiecīgo informāciju, to varēs iegūt vispārējā kārtībā, iesniedzot pieteikumu," skaidro D. Vēbers, norādot, ka ik gadu VP apmēram ir 45 000 kriminālprocesu, par katru Kriminālprocesa reģistrā ir jāaizpilda 8 lappuses garš dokuments, kas bieži vien ir biezāks nekā citās valstīs pats kriminālprocesa materiāls.

Savukārt saskaņā ar KPL pašlaik procesa virzītājam uzreiz pēc personas atzīšanas par aizdomās turēto ir jālemj par personas atbrīvošanu, izņemot gadījumus, kad ir paredzēts ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis. "Līdz ar to procesa virzītājam uzreiz nav iespējams aizdomās turēto personu nogādāt pie nākamā procesa virzītāja kriminālprocesa pabeigšanai," norādīts likumprojekta anotācijā. D. Vēbers informē: "Ja mēs vēlamies, piemēram, kā Nīderlandē, kriminālprocesu pabeigt dažu stundu vai vēlākais 48 stundu laikā, KPL ir jāparedz iespēja personu pēc atzīšanas par aizdomās turēto atstāt aizturēšanā līdz tās nodošanai prokuroram vai tiesai."

"Šobrīd Latvijā tiesas ir noslogotas ar maznozīmīgām lietām."

"KPL ir paredzēti ļoti daudz motivētie lēmumi, tāpēc likumprojektā arī tos pēc iespējas piedāvājam aizstāt ar lēmumiem rezolūcijas veidā vai pavadvēstulēm," skaidro D. Vēbers, norādot, ka tādējādi netiks tērēti izmeklēšanas iestāžu resursi dažādu dokumentu noformēšanā, bet tos varēs veltīt praktiskajai izmeklēšanai un noziegumu atklāšanai. Tie rezolūcijas veidā varētu būt tādi lēmumi kā kriminālprocesa apturēšana un kriminālprocesa izbeigšana, ja ir iestājies noilgums, kā arī kriminālprocesa virzīšana vienkāršotā kārtībā, balstoties uz citu valstu praksi, proti, ne par cietušiem un aizdomās turētiem, ne par lietas nodošanu prokuratūrai, tajās netiek sastādīti lēmumi, bet persona tiek informēta nopratināšanas protokolā. Tāpat analizētajās valstīs nepastāv ierobežojoši termiņi vai lietu kategorijas kriminālprocesa apturēšanai, bet ir iespējama jebkura kriminālprocesa apturēšana, ja no iegūtās informācijas nav pavedienu un ir izdarīts viss iespējamais nozieguma atklāšanai, līdz brīdim, kad policija citu savu darbību rezultātā iegūst papildu informāciju.

Jāpiebilst, ka šobrīd Latvijā arī tiesas ir noslogotas ar maznozīmīgām lietām, kurās noziedzīgu nodarījumu izdarījušām personām piespriež naudas sodus, piespiedu darbus u. tml., proti, ar brīvības atņemšanu nesaistītus sodus (Latvijā prokurora priekšrakstu par sodu piemēro ~ 13% gadījumu, Nīderlandē – ~ 60% gadījumu). "Uz tiesu sūta lietas, kuru nodarītais kaitējums ir 10 – 20 eiro apmērā, piemēram, par tirdzniecības centrā notikušu zādzību. Pašlaik, ja vainīgā persona nav samaksājusi kompensāciju, prokuroram, tomēr uzskatot, ka personu nevajag sodīt ar brīvības atņemšanu, ir liegta iespēja piespriest piespiedu darbu. Līdz ar to likumprojektā ir noteikts – ja kompensācijas apjoms nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu un apsūdzētais piekrīt pieteiktās kompensācijas apmēram, prokurors šādos gadījumos var piemērot priekšrakstu un uz tiesu lietu nesūtīt," skaidro D. Vēbers.

"Būtiski ir apvienot arī neatliekamās kārtības un saīsinātās kārtības procesus vienā vienkāršotā kārtības procesā, izveidojot vienkāršotu izmeklēšanas mehānismu, kurā sastāda vienu vienotu protokolu, gandrīz kā administratīvā pārkāpuma protokolu, proti, policija izbrauc uz notikuma vietu, tur noformē protokolu un tajā pašā dienā vai 48 stundu laikā personu nogādā prokuratūrā kriminālsoda piemērošanai," turpina D. Vēbers. Jāvērš uzmanība, ka šāds mehānisms ir piemērots lietās, kad aizdomās turētā persona ir pārsteigta nozieguma vietā, pierādījumi ir skaidri un noziegums nav tāds, lai personai būtu piemērojams brīvības atņemšanas sods.

Šķērslis likuma grozījumu ātrākai pieņemšanai

Saeimas deputāts un krimināltiesību eksperts Andrejs Judins cer, ka, pieņemot KPL grozījumus, kriminālprocesi paātrināsies, un vēlas, lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk. Uzskatot, ka likumprojekta pieņemšana ir ļoti svarīga, Saeimas Juridiskās komisijas sēdē viņš aicināja TM šajā projektā nesniegt citus priekšlikumus, norādot, ka, strādājot Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā, arī ir konstatējis problēmas, bet šajā projektā priekšlikumus par tām nesniegs. Šādu aicinājumu TM pauda arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

"Latvijā prokurora priekšrakstu par sodu piemēro ~ 13% gadījumu, Nīderlandē – ~ 60% gadījumu."

"Mēs labprāt atturētos no priekšlikumu sniegšanas, ja apstākļi nespiestu to darīt. Proti, mums ir jāņem vērā, ka ar šī gada aprīļa Satversmes Tiesas spriedumu attiecībā par KPL 629. panta piektās daļas atzīšanu par neatbilstošu Satversmei, jautājums ir jārisina un to nevar vilkt garumā," skaidro TM Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska. Šobrīd TM darba grupā jau ir izveidota redakcija, kas risina iepriekš minēto problēmu, tāpēc TM plāno virzīt priekšlikumus tieši šajā projektā. Pretējā gadījumā TM virzīs priekšlikumus Ministru kabinetā, jo šobrīd tajā pēc valsts sekretāru sanāksmes arī ir iesniegts likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", kas ietver trīs ES direktīvu ieviešanu, no kurām vienai ir termiņš nākamā gada aprīlis.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv