SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
19. septembrī, 2017
Lasīšanai: 6 minūtes

Jauns atbalsta instruments mazajiem uzņēmējiem – portfeļgarantijas

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika; Avots: MK noteikumi Nr. 537

No 2018. gada sākuma sīko, mazo un vidējo komersantu kreditēšanas veicināšanai būs pieejams jauns finanšu atbalsta instruments – portfeļgarantijas.
īsumā
  • Portfeļgarantija ir papildu instruments tirgus nepilnību risināšanai ar garantiju atbalstu.
  • Garantiju piešķir tikai no jauna izsniegtam finanšu pakalpojumam.
  • Plānotais vidējais darījumu apmērs ir no 75 000 eiro līdz 150 000 eiro.
  • Uzņēmumi portfeļgarantijas varēs saņemt nākamā gada 1. ceturksnī.

Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 537 "Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu kreditēšanas veicināšanai" nosaka, ka portfeļgarantijas mērķis ir veicināt finansējuma pieejamību komersantiem un tas ir papildu instruments tirgus nepilnību risināšanai ar garantiju atbalstu.

Atbalstīs 250 uzņēmumus

Atbalsta programmu ieviesīs akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" ("Altum"). Garantiju izsniegšanai un "Altum" pārvaldības izmaksu segšanai izmantos Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada plānošanas perioda atmaksāto finansējumu astoņu miljonu eiro apmērā, kas ļaus sniegt atbalstu aptuveni 250 uzņēmumiem.

"Jaunā atbalsta programma sekmēs ne tikai jaunu uzņēmumu veidošanos un esošo darbības paplašināšanos, bet arī kreditēšanas tempa palielināšanos," uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Arī "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš portfeļgarantijās, kas finanšu institūcijai būs jauns sadarbības veids, raugoties uz kaimiņvalstu pieredzi, nākotnē redz lielu potenciālu.

Kam piešķirs un kam nepiešķirs

Garantijas piešķir, ja uzņēmums atbilst mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai un ir reģistrēts un saimniecisko darbību veic Latvijā. Jāņem vērā, ka garantiju piešķir tikai no jauna izsniegtam finanšu pakalpojumam.

MK noteikumi paredz arī neatbalstāmās nozares, darbības un komersantus, kuriem garantijas nepiešķir. Tās ir:

  • finanšu pakalpojumu refinansēšanai;
  • ja komersantam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process, tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, tā saimnieciskā darbība ir izbeigta vai tie atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, uz kuriem pamatojoties kreditors var pieprasīt maksātnespējas procedūru;
  • operācijām ar nekustamo īpašumu;
  • finanšu un apdrošināšanas darbībām.

Finanšu pakalpojumi, kuri saņems portfeļgarantijas

Portfeļgarantijas ir valsts atbalsts garantiju veidā, kuru, kā paredz MK noteikumu 9. punkts, var saņemt, ja garantiju piešķir par šādiem finanšu pakalpojumiem:

  • aizdevumiem investīciju veikšanai;
  • aizdevumiem apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, tai skaitā aizdevumiem kredītlīnijas vai kredītlimita veidā, ja komersanta biznesa plānā vai tam pielīdzināmā dokumentā pamatota aizdevuma saistība ar komersanta darbības uzsākšanu, komersanta attīstību vai darbības paplašināšanu;
  • finanšu līzingu.

"Tas ir ieguvums arī uzņēmējiem, jo pieņemtais lēmums saīsinās garantiju saņemšanas laiku un mazinās birokrātisko slogu."

Investīciju aizdevumu maksimālais termiņš noteikts no viena līdz desmit gadiem, apgrozāmiem līdzekļiem – no viena līdz pieciem gadiem, un tas nav pagarināms. Finanšu līzinga aizdevuma termiņš ir no viena līdz septiņiem gadiem.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena precizē, ka portfeļgarantiju bankas varēs piemērot tiem darījumiem, kas ir apjomā līdz 250 tūkstošiem eiro. Taču plānotais vidējais darījumu apmērs, kā teikts MK noteikumu projekta anotācijā, ir no 75 000 eiro līdz 150 000 eiro.

Pirmās portfeļgarantijas – nākamā gada 1. ceturksnī

"Altum" atklātas atlases procesā izraudzīsies kredītiestādes, kuras pašas, bez "Altum" tiešas iesaistes, noteikta finansējuma apjoma ietvaros varēs uzņēmumiem piešķirt aizdevumu ar valsts garantiju. Atlasē varēs pieteikties jebkura kredītiestāde kopā vai atsevišķi ar tās meitas sabiedrību, kas reģistrēta Latvijā un ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā.

Banku atlases procesu "Altum" varētu pabeigt līdz šā gada novembra beigām. Savukārt uzņēmumi portfeļgarantijas varēs saņemt nākamā gada 1. ceturksnī.

35 miljoni eiro

Kopumā "Finanšu institūcijas Altum" portfeļgarantijām paredzēti 35 miljoni eiro, kredītiestādes savā aizdevumu portfelī darījumus ar "Altum" portfeļgarantiju varēs iekļaut divus gadus, ar iespēju šo termiņu pagarināt.

Portfeļgarantijas instrumentā katram individuālajam darījumam saistību nepildīšanas gadījumā tiks segti zaudējumi garantijas apmērā – plānotā garantijas likme ir līdz 70% no finanšu pakalpojuma summas.

Automātiski piešķirs valsts garantiju

"Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: "Atšķirībā no individuālajām kredītu garantijām portfeļgarantiju gadījumā banka kreditēšanas darījumam, kas atbildīs programmas nosacījumiem, automātiski varēs piešķirt valsts garantiju. Bankām ar katru individuālo darījumu nebūs jāvēršas "Altum".

"Altum" sabiedrisko attiecību pārstāve Sandra Eglīte min, ka, pateicoties jaunajam finanšu instrumentam, privāto galvojumu varēs aizstāt ar "Altum" garantiju. "Altum" garantētos aizdevumus uzņēmēji bankās varēs saņemt ar nedaudz zemāku aizdevuma procentu likmi, jo bankai, saņemot garantiju, nav nepieciešams noslogot savu kapitālu tik lielā apmērā, kā tas būtu bez garantijas. Tāpat bieži vien nepietiekams nodrošinājums var būt par iemeslu aizdevuma summas samazināšanai. Līdz ar to uzņēmums nesaņem aizdevumu tam nepieciešamajā apmērā. Ir gadījumi, kad ar "Altum" garantiju iespējams saņemt lielāku aizdevumu.

Ieguvums uzņēmējiem

Latvijas Komercbanku asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, "SEB" valdes loceklis Kārlis Danēvičs atzinīgi vērtē portfeļgarantiju programmu, jo tas apliecina labu sadarbību starp valsts pārvaldi un banku sektoru un spēju savstarpēji uzticēties.

"Tas ir ieguvums arī uzņēmējiem, jo pieņemtais lēmums saīsinās garantiju saņemšanas laiku un mazinās birokrātisko slogu. Šāda prakse parasti tiek ieviesta attīstītās valstīs ar augstu savstarpējās uzticēšanās līmeni un atbildīgiem kreditēšanas standartiem. Gandarījums, ka Latvija pārņēmusi šo labo praksi, lai veidotu uzņēmējiem draudzīgāku vidi, kur strādāt un attīstīties."

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI