NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
19. septembrī, 2017
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ekonomika
1
1

Latvija no OECD saņem labu “liecību”

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija pārskatā īpaši izceļ Rīgas reģionu, kas savā konkurētspējā atpaliek no citiem Baltijas jūras reģionā un kopš 2010. gada sāk atpalikt no Igaunijas un Lietuvas pilsētām.

FOTO: Zane Bitere, LETA

Latvija saņēmusi pirmo “liecību” no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ar samērā labām atzīmēm, bet arī ar skaidrām norādēm, kurās nozarēs un jomās vēl vajadzīgi uzlabojumi un papildu attīstības darbi.
īsumā
  • IKP uz vienu iedzīvotāju ir pārsniedzis pirmskrīzes līmeni.
  • Darba ražīgums būtiski atpaliek no pārējā OECD, tas jāuzlabo, radot lielāku pievienoto vērtību eksportam.
  • Jāuzlabo arī pieejamība mājokļiem, darbavietām un veselības aprūpei, lai  veicinātu iekļaujošu izaugsmi.
  • Sevišķi apskata Rīgu un Rīgas reģiona salīdzinošos ekonomiskos rādītājus.

2017. gada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Ekonomikas pārskatā par Latviju (Economic Survey of Latvia 2017) prognozēts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad un 2018. gadā pieaugs par 4%, salīdzinot ar 2% pieaugumu 2016. gadā. Izaugsmes temps ir divreiz straujāks par prognozēto 1,8% izaugsmi t.s. eirozonai, kas iekļauj 19 Eiropas Savienības (ES) valstis, kas pieņēmušas eiro kā kopējo valūtu.

Stabili atguvusies

Pārskatu, kas ir otrais OECD pētījums par Latvijas ekonomiku, bet pirmais kopš Latviju pērn uzņēma organizācijā, Rīgā prezentēja OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurria).

"Sāksim ar labām ziņām. Latvija no grūtiem krīzes gadiem ir stabili atguvusies. IKP uz vienu iedzīvotāju ir pārsniedzis pirmskrīzes līmeni, neskatoties uz sarežģītu starptautisko vidi," A. Gurija teica un turpināja uzskaitīt Latvijas ekonomikas pozitīvās puses.

"Valsts budžets bija sabalansēts 2016. gadā, un valsts parāds veidoja 40% no IKP, kas ir starp zemākajiem rādītājiem OECD valstu starpā. Privātā sektora parādsaistības arī nokritušās līdz samērā zemam līmenim. Finanšu tirgi izrāda stipru uzticību. Birokrātiskais slogs uzņēmējdarbība ir samazināts, ir uzlabota tiesu iestāžu efektivitāte, un centieni palielināt nodokļu iekasēšanu ir sākuši nest augļus."

Viņš tos nosauca par "iespaidīgiem panākumiem" un uzsvēra, ka Latvija ir starp labākajām reformu veicējām OECD aprindās.

OECD norādīts, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir stabila, taču nepietiekama, lai strauji uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni. Straujākas izaugsmes nodrošināšanai nepieciešams labāks eksporta sniegums, pārskatā vienlaikus uzsverot, ka labāka pieejamība mājokļiem, darbavietām un veselības aprūpei veicinātu iekļaujošu izaugsmi.

Darba ražīgums – krietni zems

"Darba ražīgums Latvijā veido mazāk nekā 50% no to OECD valstu ražīguma, kas veido šo valstu ražīguma saraksta augšgalu," A. Gurija sacīja, norādot, ka Latvijas ražīguma atpalicība ir lielāka nekā kaimiņvalstīm Igaunijai un Lietuvai.

Viņš uzteica Latvijas eksporta kāpumu, bet brīdināja, ka valsts līdzdalība globālās t.s. vērtību ķēdēs (value chains) aprobežojas ar zemas pievienotās vērtības precēm un pakalpojumiem. T.s. vērtību ķēde raksturo dažādu komersantu un citu spēlētāju piedalīšanos kādas preces vai pakalpojuma izveidē. Piemēram, auto industrijā tā var ietvert zemas pievienotas vērtības metāla plākšņu piegādi vai augstas pievienotās vērtības mikroprocesorus un programmatūru, kas iekļauta gandrīz visās jaunās mašīnās, lai efektīvāk vadītu dzinēju, degvielas patēriņu, drošības sistēmas u.c.

"Darba ražīgums Latvijā ir krietni zemāks nekā pusē OECD valstu, kas veido šo valstu saraksta augšgalu."

"Nabadzības līmenis noturas augsts – 16%, un emigrācija, galvenokārt jauniešu, rada prasmju un zināšanu trūkumu. Izglītības līmenis ir augsts, jo gandrīz visiem Latvijā ir vismaz vidējā izglītība," A. Gurija teica, taču arī norādīja, ka izglītības kvalitāte un atbilstība netiek līdzi starptautiskajiem standartiem.

Jāvairo investīcijas pētniecībā un inovācijās

OECD amatpersona arī sacīja, ka Latvija krietni atpaliek no OECD vidējiem rādītājiem tēriņos pētniecībai un attīstībai, kas ir pamats inovācijām. 2015. gadā Latvija investēja tikai 0,6% IKP pētniecībā un attīstībā, kas ir starp zemākajiem rādītājiem starp OECD valstīm (OECD vidējais rādītājs 2015. gadā bija 2,4%).

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš arī uzstājās OECD pārskata prezentācijā, minēto komentēja, sakot, ka "Latvijas lielākais izaicinājums šobrīd ir palielināt tautsaimniecības produktivitāti, uzlabot eksporta sniegumu, kas balstītos uz produktiem ar augstāku pievienoto vērtību, un veicināt Latvijas uzņēmumu iekļaušanos globālajās vērtību ķēdēs".

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc tikšanās ar A. Guriju medijiem pauda, ka rekomendācijas pilnībā saskan ar valdības svarīgākajiem dienaskārtības jautājumiem – produktivitātes paaugstināšanu, reformām izglītības sistēmā un veselības aprūpē, kā arī sociālās nevienlīdzības mazināšanā.

Varētu tērēt vairāk budžeta līdzekļu

Uzrunājot žurnālistus un citus interesentus, OECD ģenerālsekretārs teica, ka Latvijas samērā labie budžeta un valsts parāda radītāji nozīmē, ka valdība varētu saprātīgi un samērīgi tērēt vairāk, lai mazinātu nabadzību, uzlabotu veselības aprūpi. A. Gurija arī netieši pieminēja Latvijas Banku, kuras prezidents Ilmārs Rimšēvičs septembra sākumā izteicās, ka, ņemot vērā ekonomikas attīstības tendences, Latvija nevar atļauties ekspansīvu fiskālo politiku, tas ir, lielākus tēriņus. "Tautsaimniecības izaugsme ir tik strauja, ka jāīsteno fiskālā politika ar budžeta pārpalikumu," I. Rimšēvičs teica.

"Nabadzības līmenis noturas augsts – 16% - un emigrācija, galvenokārt jauniešu, rada prasmju un zināšanu trūkumu."

Savukārt A. Gurija savā uzrunā sacīja, ka centrālo banku vadītājiem parasti nepatīk mudinājumi palielināt valdības tēriņus, tādēļ viņš par šo savas prezentācijas punktu pajokoja: "Mēs centrālai bankai par šo nestāstīsim."

Uzrunājot medijus pirms dažām nedēļām, I. Rimšēvičs lielā mērā izteica līdzīgus secinājumus par Latvijas ekonomiku. Cita starpā viņš teica, ka vērojams straujš algu kāpums, ko vēl pastiprinās nākamajā gadā ieplānotā minimālās algas celšana, bet produktivitāte jeb ražīgums netiek līdzi atalgojuma kāpumam.

Īpaši aizrāda par Rīgas un reģiona trūkumiem

OECD pārskatā, kura pilnais teksts angļu valodā aizņem 128 lappuses, īpaši apskata arī Rīgu un Rīgas reģionu kā nozīmīgu ekonomisku smaguma punktu valstī kopumā. Ekonomikas ministrija šīs pārskata sadaļas kopsavilkumā raksta: "Neskatoties uz to, ka Rīgas reģionā koncentrējas lielākā daļa no Latvijas tautsaimniecības aktivitātēm, kā arī tajā ir caurmērā zemāks bezdarba līmenis un lielākas darba iespējas, Rīgas reģions savā konkurētspējā atpaliek no citiem Baltijas jūras reģionā, un kopš 2010. gada Rīgas reģions sāk atpalikt no Igaunijas un Lietuvas pilsētām. Vidēji IKP uz vienu iedzīvotāju Rīgā ir zemāks nekā citās pilsētās Baltijas jūras reģionā."

Pārskatā kritizēta arī Rīgas un apkaimes transporta tīklu plānošana, un šo kritiku sociālajos tīklos steidz tiražēt Rīgas mēra Nila Ušakova un pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" iecerētās jaunās Skanstes tramvaja līnijas kritiķi, kas to iesaukuši par "kapu tramvaju", jo sliežu ceļu paredzēts izbūvēt gar Lielajiem kapiem.

OECD rekomendācijas:

Strukturālo reformu stiprināšanai:

  • Mazināt nodokļus zemiem ienākumiem, palielināt nodokļus nekustamajiem īpašumiem un enerģētikai;
  • Paplašināt nodokļu bāzi, mazinot nodokļu atvieglinājumus ienākumiem no komercdarbības.

Darba ražīgumu kāpināšanai un labāku ekonomisko iespēju radīšanai:

  • Nodrošināt lielākas dotācijas skolniekiem no maznodrošinātām ģimenēm, kas mācās arodskolās;
  • Palielināt stipendijas augstskolu studentiem no maznodrošinātām ģimenēm;
  • Palielināt finansējumu inovāciju veicināšanas programmām, kas uzrāda labus rezultātus.

Piekļuves uzlabošanai veselības aprūpei, mājokļiem un darba vietām:

  • Mazināt maksājumus par veselības aprūpi, īpaši maznodrošinātajiem;
  • Izstrādāt "atslēgas" pakalpojumu kvalitātes un darbības rādītājus veselības aprūpes pakalpojumu novērtēšanai valsts, pašvaldības un tiešā pakalpojumu sniedzēja (slimnīcas, doktorāta, poliklīnikas)  līmenī;
  • Nodrošināt lielāku finansējumu zemas cenas īres mājokļiem reģionos, kur aug pieprasījums pēc darbaspēka;
  • Izveidot platformu, lai koordinētu visu to pašvaldību politiku, kur lielākā daļa iedzīvotāju braukā strādāt uz Rīgu.
Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI