MINISTRU KABINETĀ

Neklātienes un tālmācības skolām plāno noteikt lielāku uzraudzību

Laura Studente, LV portāls13.09.2017
"ĪSUMĀ"
  • Vakarskolas, neklātienes un tālmācības skolas samazina kopējo izglītības kvalitātes līmeņa rādītāju, tāpēc nepieciešamas izmaiņas.
  • Plānots definēt, kas ir neklātiene un tālmācība, un noteikt kritērijus šādu programmu atvēršanai.
  • Vakara vidusskolas vairs nevarēs specializēties tikai uz vakara programmām, tām būs jāatver arī dienas programmas.
  • Vakara programmas varēs atvērt arī profesionālajās izglītības iestādēs.
  • Pašvaldību ģimnāzijas iekļausies vai nu vidusskolu, vai valsts ģimnāziju skolu tīklā.
Pilnveidojot skolu tīklu, Izglītības un zinātnes ministrija strādā arī pie skolu tipoloģijas sakārtošanas. Grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā paredz, ka vakarskolas vairs nevarēs īstenot tikai vakara programmas, tiks noteikti kritēriji neklātienes un tālmācības programmu īstenošanai, kā arī pašvaldību ģimnāzijām būs jāpārkvalificējas par vidusskolām vai valsts ģimnāzijām.

Šobrīd izglītības normatīvie akti, lai gan paredz iespējas mācīties neklātienē vai izmantot tās paveidu – tālmācību, tomēr nesniedz viennozīmīgu atbildi par to, kas šādas programmas var piedāvāt un kādai jābūt to kvalitātei.

Vakarskola kā dzīvesveids

Lai gan neklātienes un tālmācības programmu īstenošana skolai ļauj piesaistīt vairāk izglītojamo un līdz ar to – palielināt skolotāju algas, tomēr tam, cik šāda izglītība vakarskolās ir kvalitatīva, kontroles nav. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir analizējusi datus par 20 vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolām un secinājusi, ka eksāmenus kārto tikai neliela daļa skolēnu, bet lielākā daļa no 12. klases izglītojamiem eksāmenus nemaz nekārto un ir no tiem atbrīvoti.

Savukārt tiem, kas kārto centralizētos eksāmenus matemātikā un latviešu valodā, rādītāji ir zemi, neraugoties uz to, ka klases ir mazākas, kas pedagogam ļauj labāk īstenot individuālo darbu. Daudzu vakara vidusskolu rādītāji ir zemāki par valstī vidējiem, piemēram, matemātikas centralizētajā eksāmenā uzrādot pat tikai 9,7% un latviešu valodas centralizētajā eksāmenā tikai 27,2%.

"Ir nepieciešamas izmaiņas," situāciju saistībā ar izglītības kvalitāti raksturo ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs. "Vakarskolas, neklātienes un tālmācības skolas samazina kopējo izglītības kvalitātes līmeņa rādītāju. Liela daļa no šīm skolām ir privātskolas, īpaši tālmācības skolas, kuras praktiski neviens neuzrauga. Vienlaikus šīs skolas pastiprināti tiek reklamētas medijos ar aicinājumu divu gadu laikā iegūt vidējo izglītību. Apskatot mācību rezultātus, paveras gaužām bēdīga aina, tāpēc ir nepieciešami kritēriji, kas ļauj šīs skolas sertificēt un atvērt tālmācības programmas. Man nav gatavas receptes, kā šo jautājumu risināt, taču viens no variantiem ir vakara vidusskolas atstāt vietās, kur ir liels audzēkņu skaits, piemēram, Rīgā. Tāpat ir arī ideja, ka audzēknim, sasniedzot 30 gadus, vakarskola varētu būt maksas pakalpojums. Ir novēroti daudzi piemēri, kad dažiem audzēkņiem vakarskola ir dzīvesveids – lai gan oficiāli viņi it kā mācās, tomēr ik gadu tiek atlikta pārbaudījumu kārtošana. Tā ir valsts līdzekļu šķiešana, kas nemotivē uz rezultātu," norāda J. Turlajs.

Paredzēts nošķirt tālmācības un neklātienes formas

Līdz ar to tiek plānotas izmaiņas skolu tipoloģijā, nošķirot neklātienes un tālmācības formas, nosakot, ka neklātienei raksturīga patstāvīga mācīšanās skolotāju vadībā, kur tiek nodrošināts daļējs kontaktstundu un konsultāciju skaits. Šādu izglītības formu visbiežāk  cilvēki izvēlas paralēli profesionālajai izglītībai. Tā ir aktuāla arī no izglītības sistēmas vai darba tirgus izkritušajiem.

Savukārt tālmācība ir orientēta uz pieaugušajiem, kuriem savas atrašanās vai darba specifikas dēļ nav iespēju apmeklēt skolu, kā arī tiem, kuri var uzņemties atbildību un kontroli par izglītības procesa norisi un rezultātiem jeb paškontroli.

Skolas, kuru pamatdarbība ir balstīta tālmācībā, arī uzrāda augstākus centralizēto eksāmenu rezultātus, savukārt tās skolas, kas tālmācību piedāvā tikai pastarpināti, ne pašnovērtējuma ziņojumos, ne praksē būtiskus panākumus un prasmi strādāt tālmācības jomā uzrādīt nevar. "Var koncentrēties tikai uz izglītību kā biznesu, tomēr tas nevieš kvalitāti, jo skolēni bieži šīs programmas nepabeidz. Modernā laikmetā šādām programmām ir jābūt, tomēr, izvērtējot kvalitāti un beidzēju skaitu, ir skaidrs, ka jābūt iespējām to īstenot arī ar dienas programmām," norāda IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule.

Lai sakārtotu tālmācības programmu īstenošanu kopumā, ir paredzēts, ka šādas programmas varēs īstenot arī parastās vispārējās izglītības iestādes. Savukārt kritērijus un kārtību, kā vispārējās izglītības iestādes varēs īstenot tālmācības programmas, noteiks jaunajos MK noteikumos.

Vakara programmas varēs īstenot profesionālās skolas

Pagaidām tiek plānots, ka pamatskolas varēs piedāvāt izglītību tikai klātienē. Vidusskolas un valsts ģimnāzijas – klātienes un tālmācības formā. Savukārt neklātienes programmas varētu piedāvāt vidusskolas, kā arī profesionālās izglītības iestādes.

Tādējādi tiks izslēgts tāds izglītības iestāžu tips kā vakara (maiņu) vidusskola, kā arī neklātienes vidusskola. "Mēs uzskatām, ka nav efektīvi, ka vakarskolas īsteno tikai vakara programmas. To pierāda gan centralizēto eksāmenu rezultāti, gan vakarskolu beidzēju skaits. Šādas mācību programmas ir jāpiedāvā parastai vidusskolai. Savukārt, ja vidusskolā ir tikai vakara programmas, tad ir jāatver arī dienas programmas, līdz ar to veicinot izglītības kvalitātes paaugstināšanos," skaidro E. Papule.

Papildus tiks noteikts, ka vakara programmas varēs īstenot profesionālās izglītības iestādēs. Dati rāda, ka lielākoties vakara izglītības programmas apgūst audzēkņi vecumā no 19 līdz 40 gadiem. Tātad lielā mēra pieaugušie, kuri strādā vai meklē darbu. IZM skaidro, ka, nosakot vispārizglītojošo vakara izglītības programmu īstenošanas vietu profesionālās izglītības iestādēs, tiks atvieglota iespēja izglītoties jauniešiem un pieaugušajiem, kas kādu iemeslu (nepieciešamība uzsākt darba gaitas, ģimenes apstākļi u. c.) dēļ pārtraukuši izglītības ieguvi. "Kaut arī līdz šim ir bijusi iespēja vakarskolu programmas atvērt arī profesionālās izglītības iestādēs, mēs gribam to nostiprināt arī normatīvajos aktos. Ir prakse, ka audzēknis apgūst tā dēvēto īso programmu profesionālās izglītības iestādē un vakarskolas vidējo izglītību citā iestādē, tomēr ērtāk to ir darīt vienā iestādē, mācoties divos veidos," norāda E. Papule.

Savukārt Latvijas reģionos šādu izglītības formu varētu piedāvāt profesionālās izglītības kompetences centri (PIKC). "Tie ir orientēti uz strādājošiem cilvēkiem, kam ir svarīga karjera, un tāpēc ir doma attīstīt vakara nodaļas tiem, kas pa dienu apgūst profesiju un varētu papildus apgūt arī vispārējo izglītību. PIKC ir ļoti laba, sakārtota materiālā bāze, kuru svarīgi izmantot, jo arī viņiem demogrāfiskās situācijas dēļ trūkst audzēkņu," norāda J. Turlajs.

Pašvaldību ģimnāziju funkcijas līdzīgas vidusskolām

Kārtojot skolu tipoloģiju, tiek domāts arī par vispārējās izglītības skolām, kas īsteno dienas programmas. Latvijā vispārējo izglītību var iegūt valsts ģimnāzijās, pašvaldību ģimnāzijās un vidusskolās. Lai gan pašvaldību ģimnāzijām, tāpat kā valsts ģimnāzijām, ir noteikti kritēriji, kā skola var iegūt savu statusu, tomēr izglītības programmu īstenošanas ziņā pašvaldības ģimnāzijas un vidusskolas īpaši neatšķiras. Turklāt arī jautājums par izglītības kvalitāti nav viennozīmīgs. "Nav skaidri noteikts, kādām ir jābūt pašvaldību ģimnāzijām. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka daudzas vidusskolas pēc saviem izglītības kvalitātes rādītājiem ir pārākas par tām, kurām ir pašvaldību ģimnāzijas statuss," norāda J. Turlajs.

Ir paredzēts noteikt divus vispārējās vidējās izglītības iestāžu tipus: vidusskolas un valsts ģimnāzijas, to darbības mērķu kontekstā paredzot katram no tiem atšķirīgas pazīmes – izglītības ieguves formu un īstenotās izglītības programmas.

Savukārt pašvaldību ģimnāzijas nekur nepazudīs – tās pārtaps vai nu par vidusskolām, vai valsts ģimnāzijām, jo ir plānots valsts ģimnāziju tīklu paplašināt. Šobrīd Latvijā ir 27 valsts ģimnāzijas – to uzdevums ir augstā kvalitātē īstenot pamatizglītības otrā posma (7.–9. klasei) programmu un vispārējās vidējās izglītības programmas. Tāpat valsts ģimnāzijas nodrošina reģionālā metodiskā centra funkcijas.

IZM plāno paplašināt valsts ģimnāziju tīklu, ievērojot šādu principu: divas valsts ģimnāzijas visās republikas pilsētās (izņemot Rīgu), kas ir nacionālas nozīmes attīstības centri un kurās ir pietiekami liels iedzīvotāju skaits, un vienu valsts ģimnāziju katrā no pašreizējā 21 reģionālas nozīmes attīstības centra.

"Mēs stiprinām divus tipus – vidusskolas, tostarp ģimnāzijas, un profesionālās skolas ar dažādību programmu piedāvājumā, nedalot izglītības iestādes pēc viena veida. Mēs sakām, ka ir jāpaplašina iespēja talantīgiem bērniem mācīties valsts ģimnāzijās un līdz ar to saņemt papildu finansējumu pedagogiem par metodisko darbu, nebraukt visiem tikai uz galvaspilsētu, bet rast iespēju mācīties vismaz reģionālās attīstības centros," LV portālam norādīja E. Papule.

Izglītības un Vispārējās izglītības likuma grozījumus IZM plāno virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā septembra beigās.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv