SAEIMĀ

Ar likumu noteiks Svētā Pētera baznīcas turpmāko saimnieku

Elīna Gulbe, LV portāls11.09.2017
"ĪSUMĀ"
  • Ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu plānots to atdot agrākā īpašnieka pārvaldībā.
  • Pašlaik baznīcā saimnieko Rīgas pilsētas pašvaldība.
  • Vēsturiski Rīgas Svētā Pētera baznīca līdz okupācijai piederējusi Vācu evaņģēliski luteriskajai draudzei, kas bija Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas sastāvā.
  • Plānots, ka, apvienojoties LELB un Vācu evaņģēliski luteriskajai baznīcai Latvijā, dievnams atkal atgriezīsies vācu draudzes pārraudzībā.
  • Likumā nostiprināts, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcu vienlaikus iespējams izmantot gan kā kulta celtni, gan koncertu un izstāžu norises vietu, kā arī starptautisku kultūras tūrisma objektu, kas ikdienā ir pieejams apmeklētajiem.
Gada sākumā Saeimā tika iesniegts Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”, kura uzdevums ir noteikt baznīcas juridisko piederību un ar tās izmantošanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu un finansēšanu saistītus jautājumus. Tobrīd atklājās, ka uz Pētera baznīcas īpašumtiesībām pretendē četras instances: Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB), Vācu evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas, kā arī pašreizējais pārvaldītājs – Rīgas pašvaldība. Pašlaik reliģiskās organizācijas panākušas savstarpēju vienošanos, un plānots, ka likumprojekts drīzumā turpinās ceļu uz pirmo lasījumu Saeimā.

Pēc Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas rosinājuma atrisināt radušos strīdus situāciju panākta vienošanās par LELB apvienošanos ar Vācu evaņģēliski luterisko baznīcu Latvijā. Tas atvieglotu baznīcas īpašumtiesību nodošanu attiecīgajām organizācijām, tām kļūstot par vienotu partneri turpmākajā likumprojekta virzības procesā Saeimā. Plānotā apvienošanās gan vēl jāapstiprina oficiāli – ar ierakstu Uzņēmumu reģistrā. "Tas ir būtisks lēmums, līdz ar ko Rīgas Svētā Pētera baznīcu varēs atgriezt tās vēsturisko īpašnieku rokās," norādīja tobrīd vēl amatā esošā komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele. "Rīgas Svētā Pētera baznīcai būs saimnieks, un ceram to likumā nostiprināt līdz Latvijas simtgadei."

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas pārstāvis Andris Kārlis Bērziņš notikušajā Saeimas komisijas sēdē skaidroja, ka viņa pārstāvētā organizācija par vislabāko risinājumu uzskatītu iespēju dot visām trim baznīcām iespēju apsaimniekot attiecīgo dievnamu. "Tomēr mēs saprotam, ka daudzi nav ar mieru izskatīt iespēju visiem vienoties, tāpēc esam gatavi atbalstīt labāko iespējamo variantu, jo mūsu prioritāte ir tā, ka šis nams nekļūst par muzeju, bet turpina aktīvi darboties kā dievnams, kāds tas ir bijis," norādīja Bērziņš. Līdz ar to Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas iebildumus pret Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību nodošanu LELB un Vācu evaņģēliski luteriskajai baznīcai Latvijā celt negrasās.

Iespējams lemt arī par citiem īpašniekiem

Tomēr reliģisko organizāciju savstarpējā vienošanās nemaina to, ka uz baznīcas pārvaldību vēl aizvien pretendē šā brīža tiesiskais valdītājs – Rīgas pilsētas pašvaldība. Notikušajā komisijas sēdē klātesošā Rīgas domes pārstāve Aija Kalniņa norādīja, ka nesaskata problēmu pašreizējā pārvaldības modelī, jo jau pašlaik baznīcā vieta atradusies gan kultūras, gan reliģiskiem pasākumiem.

Pašlaik Saeimā iesniegtajā likumprojekta redakcijā Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesības noteiktas Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai atbilstoši likuma "Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām" 2. pantam. Tas nosaka, ka "reliģiskajām organizācijām atjaunojamas īpašuma tiesības uz objektiem, kuri Latvijas Republikas teritorijā laikā no 1940. gada 21. jūlija līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim atsavināti". Likumprojekta anotācijā norādīts, ka saskaņā ar Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentiem Pētera baznīca līdz okupācijai piederējusi Vācu evaņģēliski luteriskajai draudzei, kas bija LELB sastāvā.

Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Lilita Vilsone komisijas sēdē skaidroja, ka, lai turpinātu sarunas ar LELB par baznīcas īpašumtiesību atgriešanu, nepieciešams pārliecināties, ka netiek aizskartas citu tiesības. Viņa atgādina, ka, neskatoties uz panākto vienošanos, tas, kam piešķirt īpašumtiesības uz dievnamu, ir politisks lēmums, un norāda, ka pašlaik pastāv vēl divas iespējas, kam nodot šo atbildību – jau esošajam apsaimniekotājam vai valstij. Jāņem vērā, ka Svētā Pētera baznīcas apsaimniekotājam būs jārūpējas ne tikai par tās turpmāku saglabāšanu, jo tā ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, bet arī pieejamību sabiedrībai.

Vieta arī tūrismam un kultūrai

Iepriekš diskusijā par dievnama īpašumtiesībām paustas bažas, ka līdz ar tā nonākšanu baznīcas rokās ēka tiks pielietota tikai reliģiskiem mērķiem. Tomēr Saeimā iesniegtā likumprojekta 4. pantā norādīts, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcu vienlaikus iespējams izmantot gan kā kulta celtni, gan koncertu un izstāžu norises vietu, kā arī starptautisku kultūras tūrisma objektu, kas ikdienā ir pieejams apmeklētājiem. Rīgas pašvaldībai likumā noteiktas tiesības bez atlīdzības izmantot Rīgas Svētā Pētera baznīcu par pilsētai nozīmīgiem notikumiem veltītu svētbrīžu un pasākumu norises vietu. Tāpat baznīcu atļauts izmantot citiem likumā neminētiem mērķiem, saskaņojot to ar plānoto pārvaldītāju – LELB.

Vācu evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvis Markuss Šohs sēdē liecināja, ka nav pamata bažīties par to, ka kultūras norises Sv. Pētera baznīcā līdz ar tās atgriešanu vācu draudzes pārraudzībā mazināsies: "Mēs drīzāk esam domājuši šīs norises paplašināt. Mums ir tāds teiciens, kas veiksmīgi atklājas citās vietās, – ka esam kultūrbaznīca. Mēs gribam uzrunāt vēl plašāku sabiedrību, lai baznīcas ēka tiešām būtu pieejama visiem, lai tā būtu vieta, kur satikties cilvēkiem ar dažādām interesēm."

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve L. Vilsone sēdē klātesošos mierināja, norādot, ka nianses par baznīcā plānotajām norisēm būs iespējams vēl precizēt likuma pieņemšanas gaitā, tomēr problēmām šajā ziņā nevajadzētu rasties, tam par labu piemēru Rīgā kalpo Doma baznīca. Tāpat, lai uzlabotu dažādu baznīcā notiekošo norišu plānošanu un organizēšanu, likumā iekļauts pants par Rīgas Svētā Pētera baznīcas padomes izveidi. "Tajā ir baznīcu un Rīgas domes pārstāvji, lai viņi varētu vienoties par jautājumiem, kas attiecas uz kultūras pasākumiem un darbiem šajā ēkā," atzīmēja Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Jekaterina Macuka.

Pārņems un attīstīs jau esošo

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš skaidroja, ka jau pašlaik baznīcai ir ļoti laba pieredze sadarbībā ar Rīgas domi: "Ja līdzšinējais likumprojekts tiek virzīts tālāk, mēs plānojam pārņemt visu, kā ir. Tur ir cilvēki, kuri strādā un turpinās darboties, tikai būs cits īpašnieks. Arī Domā mēs rīkojāmies līdzīgi un mēģinām attīstīt to, kas ir bijis, vēl plašāk. Ja vācu draudze to darīs mūsu sastāvā, tad mēs kā lielā baznīca būsim blakus, lai tas notiktu."

Pašlaik nolemts, ka darbs pie likumprojekta apstiprināšanas Saeimā turpināsies pēc tam, kad Uzņēmumu reģistrā būs apstiprināta LELB apvienošanās ar Vācu evaņģēliski luterisko baznīcu Latvijā, kā arī abas organizācijas būs vienojušās par vēlamo īpašumtiesību nodošanas procesu, lai baznīca nonāktu Evaņģēliski luteriskās baznīcas Rīgas Svētā Pētera vācu draudzes pārvaldībā.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv