PROBLĒMA

Nereģistrētas dzīvnieku turēšanas vietas – jau gadiem (l)

Inese Helmane, LV portāls25.08.2017
"ĪSUMĀ"
  • Patlaban Latvijā oficiāli ir reģistrētas 29 patversmes. Cik ir nereģistrēto dzīvnieku turēšanas vietu, nav zināms.
  • Šādas dzīvnieku turēšanas vietas maldina sabiedrību – atbalstītājiem sevi dēvē par dzīvnieku patversmi, bet PVD pārbaudes laikā dzīvniekus uzrāda kā savu privātīpašumu.
  • Neviens normatīvais akts neaizliedz vienam īpašniekam turēt vairākus dzīvniekus un atsavināt tos, kā arī nav noteikts pienākums dzīvnieku īpašniekiem visas dzīvnieku turēšanas vietas reģistrēt kā patversmes.
  • Visbiežāk konstatēti pārkāpumi, kas saistīti ar dzīvnieka vakcināciju un dokumentiem, dzīvnieki klaiņo un apdraud apkārtējos, nav ievērotas labturības prasības, nav tikusi sniegta veterinārmedicīniskā palīdzība.
  • Reģistrētajām patversmēm ir jānodrošina ļoti stingru labturības un drošības prasību ievērošana, kas prasa daudz resursu.
Latvijā nereģistrētas dzīvnieku turēšanas vietas, kuras var pat dēvēt par nelegālām patversmēm, darbojas gadiem. Tajās izmitināti desmitiem suņu un kaķu un reizēm arī savvaļas dzīvnieki. Šāda situācija nedrīkstētu būt, jo normatīvi paredz patversmju reģistrēšanas kārtību. Taču tie netiek ievēroti. Savukārt atbildīgās institūcijas atrunājas, ka neviens normatīvais akts neaizliedz vienam īpašniekam turēt vairākus dzīvniekus, kā arī nav noteikts pienākums dzīvnieku īpašniekiem visas dzīvnieku turēšanas vietas reģistrēt kā patversmes. Skaidrojuma pirmajā daļā – kāda ir situācija saistībā ar dzīvnieku turēšanas vietām un ko paredz likumdošana.

Gan Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), gan dzīvnieku patversme "Ulubele" LV portālam norādīja, ka nav juridiski korekti dzīvnieku patversmes iedalīt legālās un nelegālās, jo vai nu tās ir reģistrētas PVD un to dati ir pieejami PVD mājaslapā, vai arī nav, jo uzraugošā iestāde konkrēto dzīvnieku turēšanas vietu nav atzinusi par patversmi. Patlaban Latvijā oficiāli ir reģistrētas 29 patversmes, kurās pērn uzņemti 2428 suņi un 4561 kaķis. Taču, cik ir nereģistrēto dzīvnieku turēšanas vietu un kāds skaits dzīvnieku tajās mīt, nav zināms.

Nereģistrēto patversmju ir daudz

LV portāls saskārās ar gadījumu, kad sociālajos tīklos bija ievietotas fotogrāfijas ar lūgumu adoptēt deviņus pieklīdušus kucēnus. Aizbraucot uz dzīvnieku atrašanās vietu netālu no Iecavas, skatam pavērās plašs suņu voljers, bet kucīte ar mazuļiem bija novietota atsevišķi, blakus pelēkai viensētai, aiz kuras logiem nikni rēja liela izmēra suņi un garajā zālē vēl bija izdzīvojusi vientuļa peonija. Dzīvnieku aizsardzības biedrības (DzAB) "Ķepu-ķepā" dibinātāja Gundega Bidere nenoliedz, ka jau gadus sešus septiņus rūpējas par klaiņojošiem bezsaimnieka dzīvniekiem un patlaban tur vairāk nekā 60 suņus un 50 kaķus. Lai varētu reģistrēties kā oficiāla patversme, viensētas pārbūve esot jāpielāgo patversmes noteikumiem, tāpēc birokrātisku iemeslu dēļ esot ieilgusi saskaņošana ar Ozolnieku novada būvvaldi. Biedrība plaši reklamējas sociālajos tīklos, ir piesaistījusi ziedotājus. G. Bidere sauc citas dzīvnieku turēšanas vietas, kuras arī nav oficiāli reģistrējušās. Piemēram, 2010. gadā dibinātā DzAB "Tutti palīdzība dzīvniekiem" Carnikavas novadā, kuru vada Ingvilda Aumeistere, Ildzes Leimantes 2014. gadā dibinātā DzAB "Liberta" Liepājas pusē, DzAB "Minku SOS" Jelgavas novadā, kuru 2012. gadā dibinājusi Monika Savdona. Visām nosauktajām dzīvnieku turēšanas vietām ir sava mājaslapa un ziedotāji, tās ir aktīvas sociālajos tīklos.

"Tas, kā savu dzīvnieku turēšanas vietu nodēvē tās īpašnieks – par patversmi, biedrību, kopienu vai vēl kā citādi, ir tikai viņa paša ziņā. Tas, protams, nav pareizi."

Liela nereģistrēta dzīvnieku patversme – 51 suns un 13 kaķi – ir arī Ventspils pusē, to uztur DzAB "Ar sirdi delnā" dibinātāja Andra Tomase. Arī viņa LV portālam saka, ka ir oficiālas patversmes reģistrācijas procesā, kurš esot garš un birokrātisks, un atzīst, ka dzīvnieku glābšana ir viņas dzīvesveids, "tā ir kopīga sociāla problēma". Kad "Ar sirdi delnā" saņems oficiālas patversmes statusu, tai pavērsies sadarbības iespējas ar Ventspils pilsētu un novadu, jo "ar patversmēm mūsu pusē ir ļoti slikti, gan pilsēta, gan novads ir mani uzrunājis, bet sadarbībai vajadzīgs statuss – pašvaldības nav tiesīgas ieguldīt finansējumu privātās dzīvnieku turēšanas vietās".

Ko nosaka likumi?

Valsts uzraudzību un kontroli patversmēs veic PVD. Šīs iestādes Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa akcentē: "Ja dzīvnieku īpašnieks ir nolēmis izveidot dzīvnieku patversmi, viņam ir jāizpilda kritēriji, kas ir noteikti Ministru kabineta noteikumos Nr. 407 "Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību". Savukārt neviens normatīvais akts neaizliedz vienam īpašniekam turēt vairākus dzīvniekus un atsavināt tos, kā arī nav noteikts pienākums dzīvnieku īpašniekiem visas dzīvnieku turēšanas vietas reģistrēt kā patversmes. Līdz ar to šīs dzīvnieku turēšanas vietas normatīvo aktu izpratnē nevar uzskatīt par nelegālām patversmēm. Tas, kā savu dzīvnieku turēšanas vietu nodēvē tās īpašnieks – par patversmi, par biedrību, kopienu vai vēl kā citādi, ir tikai viņa paša ziņā. Tas, protams, nav pareizi."

Jebkuram dzīvnieka īpašniekam neatkarīgi no tā, cik dzīvnieku viņam pieder, ir jāievēro MK noteikumos Nr. 266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai", kā arī Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktās prasības. PVD mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas vietas (ne patversmes, bet dzīvnieku turētājus) pārbauda vien tad, ja ir saņemtas sūdzības par dzīvnieku turēšanas vai labturības pārkāpumiem. 2015. gadā, saņemot iesniegumus par mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas prasību neievērošanu, PVD veica 578, bet 2016. gadā – 707 pārbaudes. 2017. gada pirmajos sešos mēnešos saņemtas jau 417 sūdzības. 2015. gadā pārkāpumi konstatēti 210, bet 2016. gadā – 336 gadījumos. Informāciju par 2017. gadu PVD vēl nav apkopojis. Visbiežāk konstatēti pārkāpumi, kas saistīti ar dzīvnieka vakcināciju un dokumentiem (pērn – 39% no veiktajām pārbaudēm), dzīvnieki klaiņo un apdraud apkārtējos (16%), nav ievērotas labturības prasības (10%), nav tikusi sniegta veterinārmedicīniskā palīdzība (6%).

2016. gadā 267 gadījumos PVD par konstatētajiem pārkāpumiem ir noteicis neatbilstību novēršanas termiņu, 73 gadījumos piemērota administratīvā atbildība, 68 gadījumos piemērots naudas sods, bet divos gadījumos dzīvnieki no uzturēšanās vietas ir izņemti.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. pants nosaka, ka par dzīvnieku turēšanas prasību pārkāpšanu, piemēram, nesterilizēta kaķa laišanu pastaigā, dzīvnieka klaiņošanas pieļaušanu, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 7 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām – no 15 līdz 700 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

Rada nepareizu priekšstatu

Kā nereģistrētās dzīvnieku turēšanas vietas ietekmē dzīvnieku aizsardzības nozari? Gan dzīvnieku patversmes "Ulubele" vadītāja Ilze Džonsone, gan patversmes "Dzīvnieku draugs" direktore Solvita Vība atzīst, ka tas nāk tikai par sliktu. "Šādas dzīvnieku turēšanas vietas rada nepareizu priekšstatu par dzīvnieku patversmi, tajās nereti netiek nodrošināti dzīvnieku vajadzībām atbilstoši labturības apstākļi, kas var izvērsties arī kā cietsirdība pret dzīvnieku – ilgstoša turēšana nepiemērotos apstākļos līdzinās dzīvnieka spīdzināšanai. Šādas dzīvnieku turēšanas vietas maldina sabiedrību – atbalstītājiem sevi dēvē par dzīvnieku patversmi, bet PVD pārbaudes laikā dzīvniekus uzrāda kā savu privātīpašumu, neattiecinot uz sevi dzīvnieku patversmei izvirzītās prasības, tās ignorē valstī noteikto kārtību dzīvnieku patversmes uzturēšanai un klaji pārkāpj likumu. Daļai sabiedrības ir žēl dzīvnieku, tā savu iespēju robežās atbalsta šādas turēšanas vietas, bet diemžēl līdz ar to arī nelikumības un dzīvnieku turēšanu tiem nepiemērotos apstākļos," saka I. Džonsone.

"Reakcija uz šādu “glābšanas, turēšanas vietu” no sabiedrības vai attiecīgo instanču puses ir tikai tādā gadījumā, ja notiek kaut kas ārkārtējs – TV tiek parādīti nobadināti, pamesti dzīvnieki, antisanitāri apstākļi, kurus kaimiņi ir pacietuši."

Viņa uzsver, ka "dzīvnieku patversmes darbība saistīta gan ar teritoriālo plānojumu un būvniecības normatīviem, gan ar sabiedrisko kārtību un dzīvnieku labturības nodrošināšanu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka cilvēkiem, kuri, piemēram, vēlas atbalstīt kādu patversmi ar savu laiku, darbu, līdzekļiem, ir precīza informācija par tām dzīvnieku turēšanas vietām, kuras ir likumpaklausīgas, t.i., reģistrētas un tiek regulāri uzraudzītas. Atbalstītājiem un brīvprātīgajiem palīgiem ir jābūt patiesai informācijai par objektu, kuru tie atbalsta, un tad jau tā ir viņu brīva izvēle, vai atbalstīt jebkuru dzīvnieku turētāju, vai tomēr tādu, kurš ievēro tiesību normas un darbojas likumīgi".

Veterinārārsts un kopējs uz pilnu laiku

S. Vība piebilst, ka "reģistrētajām patversmēm ir jānodrošina ļoti stingras labturības un drošības prasības, kas prasa daudz resursu – algotus apmācītus dzīvnieku kopējus uz katriem 20 suņiem un uz katriem 30 kaķiem, algotu veterinārārstu, kas nodrošina dzīvnieku apskati un aprūpi (attārpošanu, vakcinēšanu, čipēšanu, reģistrēšanu, sterilizēšanu, ārstēšanu nepieciešamības gadījumā), speciālas telpas, atkritumu glabāšanu un izvešanu utt. Savukārt tā saucamās nelegālās patversmes prasību ievērošanu nenodrošina vispār. Resursus, ko tām dod sabiedrība, ziedojot naudu, barību, darba laiku, tās patērē mazāk vai sistēmiski nelietderīgāk. Šo vietu darbība netiek uzraudzīta – ne no PVD, ne Valsts ieņēmumu dienesta puses".

Šobrīd "Dzīvnieku drauga" patversmē vidēji katru dienu uzturas 35 kaķi. "Nevaru iedomāties, ka pie tāda dzīvnieku daudzuma (tas salīdzinoši nav liels) katru dienu nebūtu pieejams veterinārārsts un kopējs uz pilnu laiku. Katru dienu ir notikumi, kuros jāiesaistās ārstam, nemaz nerunājot par obligāto dzīvnieku aprūpi. Nelegālajās dzīvnieku turēšanas vietās nav algotu veterinārārstu, cilvēki pērk zāles un ārstē dzīvniekus paši. Līdz ar to ir skaidrs, ka katru dienu dzīvniekiem netiek sniegta vajadzīgā profesionālā palīdzība. Katru dienu šādās vietās tiek pārkāpti dzīvnieku aizsardzības pamatprincipi."

Reakcija – tikai ārkārtas gadījumā

S. Vība novērojusi, ka "reakcija uz šādu "glābšanas, turēšanas vietu" no sabiedrības vai attiecīgo instanču puses ir tikai tādā gadījumā, ja notiek kaut kas ārkārtējs – TV tiek parādīti nobadināti, pamesti dzīvnieki, antisanitāri apstākļi, kurus kaimiņi ir pacietuši. Tad legālajām patversmēm ir steidzami jārisina jautājums par dažu desmitu (arī simtu) dzīvnieku iekārtošanu, bet visu acu priekšā šādas vietas ir pastāvējušas gadiem".

Patversmes direktore atgādina, ka cilvēki, kas paņem dzīvniekus no nereģistrētām uzturēšanās vietām, nevar būt droši par dzīvnieku un savu veselību. "Ausu ērce, saslimšana ar kailo ēdi, kas ir bīstama arī cilvēkiem, parazīti utt. – šādas sūdzības pēc dzīvnieku paņemšanas no "glābšanas vietām" bieži ir jārisina mūsu ārstam."

Skaidrojuma otrajā daļā par risinājumiem, lai sakārtotu dzīvnieku aizsardzības nozari.

KOMENTĀRI
8


drošības attēls
kaķene
Iesaka:  +2 -3
Runā, tā, ka kviec..... Tieši Ulubele nav celta, kā dzīvnieku patversme, bet pielāgota. Maza mājiņa un apkārt žogi un āra voljēri. telpās praktiski dzīvo tikai kaķi un dažas karantīnai atvēlētas suņu vietas. Speciāli celtas dzīvnieku patversmes Latvijā ir vismaz 3 . tās ir Dzīvnieku draugs - Candera ielā, Labās mājas - Juglā un Rēzeknē. Tā, ka nevajag ļaļa, ja nezini. ļoti jauka un mājīga patversme ir arī Alūksnē - Astes un Ūsas, kas ar pašvaldības, ES fondu un ziedotāju palīdzību, pat ļoti labi pielāgota bijušajā cūku kūtī un atbilst visām PVD prasībām. Par Sloku, labāk būtu paklusējis/usi, tur strādā apzinīgi un atbildīgi cilvēki. par citām tevis minētajām nevaru neko teikt, jo tur neesmu bijusi.
31.08.2017 16:48:54
Nepatīk
Patīk
Laura
Iesaka:  +10 -1
Un šī tiešām, TIEŠĀM ierēdnīšu prāt ir sāpīgākā problēma ar dzīvnieku aizsardzību valstī? Ka biedrībām nevar piespiest reģistrēties kā patversmēm? Un kurās ir šie mistiskie ārprātīgie apstākļi, līdz ar to, ka nav noreģistrējusies par patversmi? Ja vienā adresē tur vairāk par 6 vienas sugas dzīvniekiem (vecākiem par 6 mēnešiem), ir jāziņo PVD un tātad PVD JAU ŠOBRĪD var kontrolēt apstākļus, kādos tad šie dzīvnieki tiek turēti. Jau kārtējā situācija, kad grupa diskutē, kad speciālisti sanāk kopā, lai izdotu jaunu likumu, it kā, lai uzlabotu situāciju. Kad JAU ESOŠĀS likuma normas, kas principā strādātu tajā pašā virzienā vienkārši netiek kontrolētas ierēdnīšu impotences dēļ. Cik sarežģīti būtu uzrīkot reidus, ar pašiniciatīvu PVD paņemt un sadarboties ar kārtībniekiem, lai pačekotu tos miljonus mājdzīvnieku pavairotājus? Un cik vienkārši būtu aiziet uz piereģistrētu biedrības adresi, lai "paņemtu pēc ķekša"... Viss arī ar to ir skaidrs. Strādāt negribam, bet imitēt taču kaut ko vajag.. :/
31.08.2017 16:26:45
Nepatīk
Patīk
Baiba
Iesaka:  +11 -0
Īsti nesaprotu, kāpēc šis raksts? Ja pareizi aprīkotās patversmes tiktu galā ar nemitīgi pieaugošo (!) pamesto, savairoto dzīvnieku skaitu, biedrību pastāvēšanai nebūtu nekādas jēgas. Ja patversmēm ir kādi oficiālie līdzekļi un tiek algoti štata darbinieki, tad biedrības ziedo tam līdzekļus, laiku un spēku no darba brīvajā laikā.Un dara to tāpēc, ka mīl dzīvniekus.Nekādi biznesa projekti šajā jomā neattaisnojas. Pret ko īsti vēršaties? Nenoliedzu, ka ir t.s pritoni, tad jācīnās tajā frontē, bet biedrības maizi un darbu patversmēm neatņem. Problēma ir nespējā risināt samilzušo problēmu, kas saistīta ar pavairotājiem un dzīvnieku izmetējiem. Vai atbildīgajiem dienestiem, ieinteresētajām un šeit citētajām personām nevajadzētu saliedēt spēkus reālas Dzīvnieku policijas radīšana? Tad atkristu milzum daudz darba visiem.
31.08.2017 14:34:23
Nepatīk
Patīk
Biedriba
Iesaka:  +10 -1
Ulubele jau sen drīzāk ir kā biznesa projekts... gribi staidzināt suni -izej apmācību un samaksā 5eur! Kucēnus atdod dārgāk nekā citus suņus. Skatās pēc sejas, cik naudu paprasīt. Par Jēkabpils, Jelgavas, Valmieras, Mežavairogu patversmēm vispār nav vārdu, dzīvnieki tiek iemidzināti, pat nedodot iespēju tiem atrast jaunas mājas. Viss turās uz biedrībām un cilvēku entuziasmu!
31.08.2017 13:58:53
Nepatīk
Patīk
Ineta
Iesaka:  +13 -0
Tas riebīgākais, ka brūk virsū biedrībām, kas raujas pāri spēkiem, lai PALĪDZĒTU DZĪVNIEKIEM (kam it kā vajadzētu būt galvenajam mērķim), bet par kaktu \\\"audzētavām\\\" pilnīgs klusums. Tur rociņas par īsām, un nav motivācijas. Iespējams, ka atsevišķiem PVD reģionālajiem kantoriem guži otrādi - IR motivācija. 😕
31.08.2017 13:02:28
Nepatīk
Patīk
Zanda Radziņa
Iesaka:  +15 -0
Vai nu raksta autore nav sapratusi, ko viņai stāsta vai speciāli sagrozījusi sacīto. Vairums biedrību dzīvnieku turēšanas apstākļi, kopšana un attieksme ir daudz augstākā līmenī kā oficiāli reģistrētajās patversmēs. Negribas ticēt, ka Ilze Džonsone, sadarbojoties ar biedrību "Ar sirdi delnā" ir sacījusi, ka VISAS (tas ir raksta galvenais vēstījums) oficiāli nereģistrētas kā patversme dzīvnieku aizsardzības biedrības dara tikai ļaunu. Uzskatu, ka šis raksts nepatiesi apmelo tās biedrības, kuras daudzreiz mēž mēslus aiz patversmēm, un raksta autorei raksts ir - vai nu jāpapildina vai jāraksta cits, kas parāda, ka šeit sacītais un attiecinātais uz VISĀM biedrībām, ir MELI.
31.08.2017 12:42:56
Nepatīk
Patīk
Andra Tomase
Iesaka:  +15 -0
Šī raksta autore Inese Helmane ir APZINĀTI sagrozījusi faktus, kas viņai tika minēti. Runājot ar reģistrēto patversmju vadītājiem, viņa likusi saprast, ka runa ir par nereģistrētām jeb stihiski tapušām patversmēm, nevis par reģistrētām dzīvnieku aizsardzības biedrībām, kurām likums neparedz obligāti reģistrēt patversmes statusu. Vairumā šo biedrību dzīvnieku uzturēšanas un ārstēšanas apstākļi un iespējas ir galvas tiesu augstāki nekā lielajās patversmēs kaut vai tāpēc, ka dzīvniekiem iespējams veltīt vairāk individuālas uzmanības. Arī manis teiktais ir citēts absolūti ārpus konteksta un sagrozītā veidā. Bravo Ineses Helmanes un lvportāleļa spilgti dzeltenajam tonim :D
31.08.2017 10:40:59
Nepatīk
Patīk
baaccc
Iesaka:  +11 -0
Bul shits naiviem cilvekiem, kuriem par so temu maz saprasanas.... Latvija nav nevienas patversmes kas butu buveta tiesi sadam merkim, iznemot Ulubeli, visur ir kaut kas pielagots, lidz ar to apsoluti nekur jus neatradisiet visu pec likuma noteiktam normam kaa te skandina. PVD kontrole....jasmejas.. Ko PVD ir izdarijis ar to pasu Bauskas patversmi? Vai tur viss pec normam? Ventspils patversme, kur nosala suns....? Slokas "koncentracijas nometne"....lasi patversme. Tukuma patversme kakjus tur lapsu buros, kur var apgriezties tik ap savu asi. Taa varetu turpinat un turpinat.... Vai kada Rigas patversme ir iespejams iekartot kadu dzivnieku, ja tads pieklidis? Dzonsonei laikam bail, ka kadi ziedojumi neaiziet gar degunu, jo tad nebus par ko pabalstit partijas velesanas....
29.08.2017 09:04:18
Nepatīk
Patīk
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv