PROBLĒMA

Nereģistrētas dzīvnieku turēšanas vietas – jau gadiem (l)

Inese Helmane, LV portāls25.08.2017
"ĪSUMĀ"
  • Patlaban Latvijā oficiāli ir reģistrētas 29 patversmes. Cik ir nereģistrēto dzīvnieku turēšanas vietu, nav zināms.
  • Šādas dzīvnieku turēšanas vietas maldina sabiedrību – atbalstītājiem sevi dēvē par dzīvnieku patversmi, bet PVD pārbaudes laikā dzīvniekus uzrāda kā savu privātīpašumu.
  • Neviens normatīvais akts neaizliedz vienam īpašniekam turēt vairākus dzīvniekus un atsavināt tos, kā arī nav noteikts pienākums dzīvnieku īpašniekiem visas dzīvnieku turēšanas vietas reģistrēt kā patversmes.
  • Visbiežāk konstatēti pārkāpumi, kas saistīti ar dzīvnieka vakcināciju un dokumentiem, dzīvnieki klaiņo un apdraud apkārtējos, nav ievērotas labturības prasības, nav tikusi sniegta veterinārmedicīniskā palīdzība.
  • Reģistrētajām patversmēm ir jānodrošina ļoti stingru labturības un drošības prasību ievērošana, kas prasa daudz resursu.
Latvijā nereģistrētas dzīvnieku turēšanas vietas, kuras var pat dēvēt par nelegālām patversmēm, darbojas gadiem. Tajās izmitināti desmitiem suņu un kaķu un reizēm arī savvaļas dzīvnieki. Šāda situācija nedrīkstētu būt, jo normatīvi paredz patversmju reģistrēšanas kārtību. Taču tie netiek ievēroti. Savukārt atbildīgās institūcijas atrunājas, ka neviens normatīvais akts neaizliedz vienam īpašniekam turēt vairākus dzīvniekus, kā arī nav noteikts pienākums dzīvnieku īpašniekiem visas dzīvnieku turēšanas vietas reģistrēt kā patversmes. Skaidrojuma pirmajā daļā – kāda ir situācija saistībā ar dzīvnieku turēšanas vietām un ko paredz likumdošana.

Gan Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), gan dzīvnieku patversme "Ulubele" LV portālam norādīja, ka nav juridiski korekti dzīvnieku patversmes iedalīt legālās un nelegālās, jo vai nu tās ir reģistrētas PVD un to dati ir pieejami PVD mājaslapā, vai arī nav, jo uzraugošā iestāde konkrēto dzīvnieku turēšanas vietu nav atzinusi par patversmi. Patlaban Latvijā oficiāli ir reģistrētas 29 patversmes, kurās pērn uzņemti 2428 suņi un 4561 kaķis. Taču, cik ir nereģistrēto dzīvnieku turēšanas vietu un kāds skaits dzīvnieku tajās mīt, nav zināms.

Nereģistrēto patversmju ir daudz

LV portāls saskārās ar gadījumu, kad sociālajos tīklos bija ievietotas fotogrāfijas ar lūgumu adoptēt deviņus pieklīdušus kucēnus. Aizbraucot uz dzīvnieku atrašanās vietu netālu no Iecavas, skatam pavērās plašs suņu voljers, bet kucīte ar mazuļiem bija novietota atsevišķi, blakus pelēkai viensētai, aiz kuras logiem nikni rēja liela izmēra suņi un garajā zālē vēl bija izdzīvojusi vientuļa peonija. Dzīvnieku aizsardzības biedrības (DzAB) "Ķepu-ķepā" dibinātāja Gundega Bidere nenoliedz, ka jau gadus sešus septiņus rūpējas par klaiņojošiem bezsaimnieka dzīvniekiem un patlaban tur vairāk nekā 60 suņus un 50 kaķus. Lai varētu reģistrēties kā oficiāla patversme, viensētas pārbūve esot jāpielāgo patversmes noteikumiem, tāpēc birokrātisku iemeslu dēļ esot ieilgusi saskaņošana ar Ozolnieku novada būvvaldi. Biedrība plaši reklamējas sociālajos tīklos, ir piesaistījusi ziedotājus. G. Bidere sauc citas dzīvnieku turēšanas vietas, kuras arī nav oficiāli reģistrējušās. Piemēram, 2010. gadā dibinātā DzAB "Tutti palīdzība dzīvniekiem" Carnikavas novadā, kuru vada Ingvilda Aumeistere, Ildzes Leimantes 2014. gadā dibinātā DzAB "Liberta" Liepājas pusē, DzAB "Minku SOS" Jelgavas novadā, kuru 2012. gadā dibinājusi Monika Savdona. Visām nosauktajām dzīvnieku turēšanas vietām ir sava mājaslapa un ziedotāji, tās ir aktīvas sociālajos tīklos.

"Tas, kā savu dzīvnieku turēšanas vietu nodēvē tās īpašnieks – par patversmi, biedrību, kopienu vai vēl kā citādi, ir tikai viņa paša ziņā. Tas, protams, nav pareizi."

Liela nereģistrēta dzīvnieku patversme – 51 suns un 13 kaķi – ir arī Ventspils pusē, to uztur DzAB "Ar sirdi delnā" dibinātāja Andra Tomase. Arī viņa LV portālam saka, ka ir oficiālas patversmes reģistrācijas procesā, kurš esot garš un birokrātisks, un atzīst, ka dzīvnieku glābšana ir viņas dzīvesveids, "tā ir kopīga sociāla problēma". Kad "Ar sirdi delnā" saņems oficiālas patversmes statusu, tai pavērsies sadarbības iespējas ar Ventspils pilsētu un novadu, jo "ar patversmēm mūsu pusē ir ļoti slikti, gan pilsēta, gan novads ir mani uzrunājis, bet sadarbībai vajadzīgs statuss – pašvaldības nav tiesīgas ieguldīt finansējumu privātās dzīvnieku turēšanas vietās".

Ko nosaka likumi?

Valsts uzraudzību un kontroli patversmēs veic PVD. Šīs iestādes Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa akcentē: "Ja dzīvnieku īpašnieks ir nolēmis izveidot dzīvnieku patversmi, viņam ir jāizpilda kritēriji, kas ir noteikti Ministru kabineta noteikumos Nr. 407 "Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību". Savukārt neviens normatīvais akts neaizliedz vienam īpašniekam turēt vairākus dzīvniekus un atsavināt tos, kā arī nav noteikts pienākums dzīvnieku īpašniekiem visas dzīvnieku turēšanas vietas reģistrēt kā patversmes. Līdz ar to šīs dzīvnieku turēšanas vietas normatīvo aktu izpratnē nevar uzskatīt par nelegālām patversmēm. Tas, kā savu dzīvnieku turēšanas vietu nodēvē tās īpašnieks – par patversmi, par biedrību, kopienu vai vēl kā citādi, ir tikai viņa paša ziņā. Tas, protams, nav pareizi."

Jebkuram dzīvnieka īpašniekam neatkarīgi no tā, cik dzīvnieku viņam pieder, ir jāievēro MK noteikumos Nr. 266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai", kā arī Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktās prasības. PVD mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas vietas (ne patversmes, bet dzīvnieku turētājus) pārbauda vien tad, ja ir saņemtas sūdzības par dzīvnieku turēšanas vai labturības pārkāpumiem. 2015. gadā, saņemot iesniegumus par mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas prasību neievērošanu, PVD veica 578, bet 2016. gadā – 707 pārbaudes. 2017. gada pirmajos sešos mēnešos saņemtas jau 417 sūdzības. 2015. gadā pārkāpumi konstatēti 210, bet 2016. gadā – 336 gadījumos. Informāciju par 2017. gadu PVD vēl nav apkopojis. Visbiežāk konstatēti pārkāpumi, kas saistīti ar dzīvnieka vakcināciju un dokumentiem (pērn – 39% no veiktajām pārbaudēm), dzīvnieki klaiņo un apdraud apkārtējos (16%), nav ievērotas labturības prasības (10%), nav tikusi sniegta veterinārmedicīniskā palīdzība (6%).

2016. gadā 267 gadījumos PVD par konstatētajiem pārkāpumiem ir noteicis neatbilstību novēršanas termiņu, 73 gadījumos piemērota administratīvā atbildība, 68 gadījumos piemērots naudas sods, bet divos gadījumos dzīvnieki no uzturēšanās vietas ir izņemti.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. pants nosaka, ka par dzīvnieku turēšanas prasību pārkāpšanu, piemēram, nesterilizēta kaķa laišanu pastaigā, dzīvnieka klaiņošanas pieļaušanu, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 7 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām – no 15 līdz 700 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

Rada nepareizu priekšstatu

Kā nereģistrētās dzīvnieku turēšanas vietas ietekmē dzīvnieku aizsardzības nozari? Gan dzīvnieku patversmes "Ulubele" vadītāja Ilze Džonsone, gan patversmes "Dzīvnieku draugs" direktore Solvita Vība atzīst, ka tas nāk tikai par sliktu. "Šādas dzīvnieku turēšanas vietas rada nepareizu priekšstatu par dzīvnieku patversmi, tajās nereti netiek nodrošināti dzīvnieku vajadzībām atbilstoši labturības apstākļi, kas var izvērsties arī kā cietsirdība pret dzīvnieku – ilgstoša turēšana nepiemērotos apstākļos līdzinās dzīvnieka spīdzināšanai. Šādas dzīvnieku turēšanas vietas maldina sabiedrību – atbalstītājiem sevi dēvē par dzīvnieku patversmi, bet PVD pārbaudes laikā dzīvniekus uzrāda kā savu privātīpašumu, neattiecinot uz sevi dzīvnieku patversmei izvirzītās prasības, tās ignorē valstī noteikto kārtību dzīvnieku patversmes uzturēšanai un klaji pārkāpj likumu. Daļai sabiedrības ir žēl dzīvnieku, tā savu iespēju robežās atbalsta šādas turēšanas vietas, bet diemžēl līdz ar to arī nelikumības un dzīvnieku turēšanu tiem nepiemērotos apstākļos," saka I. Džonsone.

"Reakcija uz šādu “glābšanas, turēšanas vietu” no sabiedrības vai attiecīgo instanču puses ir tikai tādā gadījumā, ja notiek kaut kas ārkārtējs – TV tiek parādīti nobadināti, pamesti dzīvnieki, antisanitāri apstākļi, kurus kaimiņi ir pacietuši."

Viņa uzsver, ka "dzīvnieku patversmes darbība saistīta gan ar teritoriālo plānojumu un būvniecības normatīviem, gan ar sabiedrisko kārtību un dzīvnieku labturības nodrošināšanu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka cilvēkiem, kuri, piemēram, vēlas atbalstīt kādu patversmi ar savu laiku, darbu, līdzekļiem, ir precīza informācija par tām dzīvnieku turēšanas vietām, kuras ir likumpaklausīgas, t.i., reģistrētas un tiek regulāri uzraudzītas. Atbalstītājiem un brīvprātīgajiem palīgiem ir jābūt patiesai informācijai par objektu, kuru tie atbalsta, un tad jau tā ir viņu brīva izvēle, vai atbalstīt jebkuru dzīvnieku turētāju, vai tomēr tādu, kurš ievēro tiesību normas un darbojas likumīgi".

Veterinārārsts un kopējs uz pilnu laiku

S. Vība piebilst, ka "reģistrētajām patversmēm ir jānodrošina ļoti stingras labturības un drošības prasības, kas prasa daudz resursu – algotus apmācītus dzīvnieku kopējus uz katriem 20 suņiem un uz katriem 30 kaķiem, algotu veterinārārstu, kas nodrošina dzīvnieku apskati un aprūpi (attārpošanu, vakcinēšanu, čipēšanu, reģistrēšanu, sterilizēšanu, ārstēšanu nepieciešamības gadījumā), speciālas telpas, atkritumu glabāšanu un izvešanu utt. Savukārt tā saucamās nelegālās patversmes prasību ievērošanu nenodrošina vispār. Resursus, ko tām dod sabiedrība, ziedojot naudu, barību, darba laiku, tās patērē mazāk vai sistēmiski nelietderīgāk. Šo vietu darbība netiek uzraudzīta – ne no PVD, ne Valsts ieņēmumu dienesta puses".

Šobrīd "Dzīvnieku drauga" patversmē vidēji katru dienu uzturas 35 kaķi. "Nevaru iedomāties, ka pie tāda dzīvnieku daudzuma (tas salīdzinoši nav liels) katru dienu nebūtu pieejams veterinārārsts un kopējs uz pilnu laiku. Katru dienu ir notikumi, kuros jāiesaistās ārstam, nemaz nerunājot par obligāto dzīvnieku aprūpi. Nelegālajās dzīvnieku turēšanas vietās nav algotu veterinārārstu, cilvēki pērk zāles un ārstē dzīvniekus paši. Līdz ar to ir skaidrs, ka katru dienu dzīvniekiem netiek sniegta vajadzīgā profesionālā palīdzība. Katru dienu šādās vietās tiek pārkāpti dzīvnieku aizsardzības pamatprincipi."

Reakcija – tikai ārkārtas gadījumā

S. Vība novērojusi, ka "reakcija uz šādu "glābšanas, turēšanas vietu" no sabiedrības vai attiecīgo instanču puses ir tikai tādā gadījumā, ja notiek kaut kas ārkārtējs – TV tiek parādīti nobadināti, pamesti dzīvnieki, antisanitāri apstākļi, kurus kaimiņi ir pacietuši. Tad legālajām patversmēm ir steidzami jārisina jautājums par dažu desmitu (arī simtu) dzīvnieku iekārtošanu, bet visu acu priekšā šādas vietas ir pastāvējušas gadiem".

Patversmes direktore atgādina, ka cilvēki, kas paņem dzīvniekus no nereģistrētām uzturēšanās vietām, nevar būt droši par dzīvnieku un savu veselību. "Ausu ērce, saslimšana ar kailo ēdi, kas ir bīstama arī cilvēkiem, parazīti utt. – šādas sūdzības pēc dzīvnieku paņemšanas no "glābšanas vietām" bieži ir jārisina mūsu ārstam."

Skaidrojuma otrajā daļā par risinājumiem, lai sakārtotu dzīvnieku aizsardzības nozari.

KOMENTĀRI
8
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv