Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Daļa Latgales iedzīvotāju nevar uztvert Latvijas bezmaksas TV kanālus, kā arī radio, tāpēc skatās Krievijas bezmaksas virszemes televīziju, jo bez maksas ir pieejami vairāk nekā desmit federālie kanāli.
FOTO: Freepik
Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēja vadītājs Jānis Bokta skaidro, ka, piemēram, Igaunijā normatīvie akti paredz, ka sabiedrisko mediju uztveršanas zona ir 100% valsts teritorijas. Latvijā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 9. panta 2. daļa nosaka, ka attiecībā uz televīzijas programmu izplatīšanu par nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tādi plašsaziņas līdzekļi, kuru veidoto televīzijas programmu apraides aptveršanas zona ir vismaz 99% Latvijas teritorijas.
Patlaban TV un radio apraides tīkls noklāj 99,6% teritorijas. 0,4% ir tā saucamie baltie punkti, kuros uztveršana var būt sarežģītāka. Mājsaimniecību skaita ziņā tas nav daudz. "Bet vai arī šie iedzīvotāji nav svarīgi?" jautā J. Bokta. "Un tas ir ne tikai sabiedrisko mediju uztveršanas, bet ar valsts drošības jautājums."
LVRTC celtu divus torņus Latgalē
100 metrus augstu jauno torņu būvniecības vieta ir noskatīta Viļakas novada Aizpurves ciemā un Krāslavas novada Skaistas pagastā. Celtniecība, kas ilgtu apmēram pusotru gadu, izmaksātu nedaudz pāri par 250 000 eiro par katru torni, kas vēl jāaprīko ar tikpat vērtām raidošajām iekārtām. Valsts akciju sabiedrība to darītu par saviem līdzekļiem. Bet, lai sāktu darbu pie apraidei nepieciešamo torņu celtniecības, LVRTC ir nepieciešams oficiāls valdības un atbildīgo institūciju lēmums.
"Par apmēram 20 eiro gadā var iegādāties vairāk nekā simts televīzijas kanālu pat HD kvalitātē."
Realizējot jauno torņu būvniecību, sabiedrisko mediju uztveršana tiktu nodrošināta visā Latgalē. Torņi lieti noderētu arī mobilo sakaru operatoriem, jo, kā LV portāls jau rakstīja publikācijā "Kā ar telefonu atrasties pie robežas un par to nepārmaksāt", Krievijas un Baltkrievijas pierobežā stipro signālu dēļ mobilie telefoni "ķer" kaimiņvalsts mobilo sakaru tīklus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības viesabonēšanas režīms, un tādā veidā mobilo pakalpojumu lietotājam var rasties nevajadzīgas izmaksas, kuras sākotnēji var pat nepamanīt.
Slikts arī mobilā tīkla pārklājums
Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs šogad martā vēstulē Saeimai un Kultūras ministrijai rakstīja, ka mobilo telefonu pakalpojumu sniedzēji ir ieinteresēti izvietot savus raidītājus uz jaunizbūvētā torņa, un vērsa uzmanību, ka "daudzas valsts robežas apsardzes iekārtas darbojas uz mobilo pakalpojumu sniedzēju sniegtiem sakariem, kuru kvalitāte daudzviet pārklājuma dēļ ir ļoti slikta. Vairāki mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēju torņi nav aprīkoti ar ģeneratoriem, un akumulatori torņa raidītājiem ir nolietojušies, elektrības pārrāvuma rezultātā pilnībā tiek paralizēti mobilajā tornī izvietotie raidītāji, un mobilie sakari nav pieejami, līdz tiek atjaunots elektrības pieslēgums tornim".
Arī J. Bokta apstiprina, ka mobilajiem operatoriem būtu interese izmantot jaunos LVRTC mastus.
Situācija saistībā ar sabiedrisko mediju uztveršanu – dramatiska
S. Maksimovs gan Saeimai, gan Kultūras ministrijai ir lūdzis kopīgiem spēkiem uzlabot radio, TV un mobilo sakaru uztveršanas kvalitāti pierobežas teritorijās. Arī Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks medijiem ir atzinis, ka situācija ar sabiedrisko mediju uztveršanu Latgales pierobežā ir dramatiska.
Sliktā TV signāla dēļ, piemēram, lielākajai daļai Viļakas novada iedzīvotāju nav pieejami Latgales reģionālās televīzijas ziņu raidījumi, bet ir skatāmi Vidzemes reģionālie ziņu raidījumi. Savukārt Latvijas Radio apraides iespējas ir katastrofāli sliktā stāvoklī, izņemot Latvijas Radio 4 programmu, jo Viļakā ir izvietots Latvijas Radio 4 programmas raidītājs uz mobilo telefonu pakalpojuma sniedzēja torņa. Pilsētas iedzīvotāji izmanto "Lattelecom" virszemes un "Baltcom" kabeļu televīzijas pakalpojumus, kā arī satelīttelevīziju, tostarp Krievijas satelīttelevīzijas operatoru piedāvātos satelīttelevīzijas kanālus, galvenokārt satura un salīdzinoši mazās gada maksas dēļ. Par apmēram 20 eiro gadā var iegādāties vairāk nekā simts televīzijas kanālu pat HD kvalitātē. Samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem var veikt gan attālināti, izmantojot internetu, gan samaksājot tirdzniecības vietās pierobežas pilsētās. Latvijas satelīttelevīzijas ir pieejamas vairāk nekā desmit reizes dārgāk. Daudzviet iedzīvotāji tās nevar atļauties, jo nevar samaksāt. Liela daļa izmanto Krievijas bezmaksas virszemes televīziju, jo bez maksas ir pieejami vairāk nekā desmit Krievijas federālie kanāli.
Palielināsies apraides izmaksas
NEPLP Komunikācijas un administratīvā departamenta vadītājs Kalvis Gavars piekrīt, ka, uzbūvējot torņus pierobežā, iedzīvotājiem būs iespēja pilnvērtīgāk uztvert sabiedrisko mediju piedāvātās programmas: "LVRTC veiktie mērījumi rāda, ka signāla uztveršanas iespējas ir jāstiprina, lai vietējiem iedzīvotājiem spētu piegādāt Latvijas mediju radīto saturu. NEPLP ir svarīgi, lai Latvijas informācijas telpa iespējami plaši būtu pieejama ikvienam valsts iedzīvotājam. Tas veidotu labāku izpratni par procesiem, stiprinātu nacionālo identitāti un vairotu kopības sajūtu."
Taču līdz jauno mastu izbūvei valsts SIA "Latvijas Televīzija" un valsts SIA "Latvijas Radio" palielinātos izmaksas, jo būtu jāmaksā LVRTC par apraides nodrošināšanu. "Līdzekļi apraides nodrošināšanai nebūtu rodami pašreiz satura veidošanai paredzētā finansējuma ietvaros, bet tam jāmeklē papildu līdzekļi. Šobrīd NEPLP jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu apraides nodrošināšanai plāno gatavot iesniegšanai valdībā 2019. gadam, un tālākā šī jautājuma virzība, protams, būs atkarīga no valdības lēmuma. Pirms torņu būvniecības ir jāsaņem garantijas, ka finansējums apraides nodrošināšanai pierobežā tiks saņemts, lai uzbūvētie torņi kalpotu mērķim," tā K. Gavars.
Saturiskais piedāvājums
J. Bokta uzsver, ka apraides tehnisko nodrošinājumu nevar šķirt no sabiedrisko mediju saturiskā piedāvājuma: "Saturs ir galvenais, tas ir karalis, nevis tehniskais nodrošinājums." Piemēram, Igaunijā bezmaksas apraidē redzami 9, bet Lietuvā – 13 TV kanāli. Uzceļot jaunos torņus, rastos iespēja arī pārraidīt vairāk Latvijas bezmaksas TV programmu, ne tikai pašreizējās piecas, kā arī kādu no tām būtu iespēja pārraidīt HD jeb augstas izšķirtspējas kvalitātē.
"Saturs ir galvenais, tas ir karalis, nevis tehniskais nodrošinājums."
K. Gavars atzīst, ka ir jākāpina sabiedriskā pasūtījuma veidošanai atvēlētie resursi, jo šī brīža apjoms atpaliek no citu valstu sabiedrisko mediju un pārrobežu mediju finansējuma. Savukārt attiecībā uz pārraidāmo TV programmu skaitu viņš saka, ka tas atkarīgs no tīkla parametriem, kas nosaka maksimālo datu pārraides ātrumu tīklā, – šobrīd šis skaits ir, lielākais, 5–7 standarta izšķirtspējas programmas. "Ar apraides torņu izbūvi Skaistā un pie Viļakas varēs uzlabot situāciju pierobežā – gan radio, gan TV, taču nevarēs palielināt pārraidāmo TV programmu skaitu bezmaksas TV tīklā, vai arī nevarēs, nesamazinot programmu skaitu, pārraidīt LTV1 vai LTV7 HD formātā."
K. Gavaram grūti komentēt, vai būs gribētāji, kas vēlēsies piedāvāt televīzijas programmu bezmaksas zemes apraidē, ņemot vērā mediju lietotāju paradumus un komersantu vēlmi nopelnīt. "Iespējams, varētu būt runa par saturiski spēcīgu ārzemju TV kanālu iekļaušanu bezmaksas zemes apraidē."
Problemātiski arī Turaidā un Kandavā
Tiesa, bezmaksas zemes ciparu TV apraide un atsevišķu radioprogrammu uztveršana ar standarta ierīcēm bez Baltkrievijas pierobežas problemātiska ir vēl atsevišķās ģeogrāfiskās vietās – Sabilē, Kandavā, Vidzemes augstienē, Turaidā, kā arī Liepājas apkaimē pie robežas ar Lietuvu. Apraidi šajās teritorijās varētu uzlabot, uzliekot jaunus, jaudīgākus raidītājus uz jau esošajiem mastiem, kuru augstums nepārsniedz 70 metrus.
"Tas būtu jādara kompleksi kopā ar torņu izbūvi Latgalē," uzsver gan J. Bokta, gan K. Gavars.
Pēc LVRTC aplēsēm, lai izveidotu papildus sešas raidošās stacijas, tajā skaitā Krāslavas un Viļakas apkaimē, būtu nepieciešams aptuveni 1,4 miljoni eiro. Attiecīgi, lai segtu ciparu televīzijas apraides izmaksu pieaugumu, ik gadu būtu nepieciešami 430 tūkstoši eiro gadā (ieskaitot elektrības un datu pārraides izmaksas) sabiedriskajiem medijiem, kā arī bezmaksas apraidē esošajiem komersantiem – kopumā piecām raidorganizācijām. Savukārt sabiedriskais radio šobrīd ik mēnesi par katras programmas izplatīšanu maksā nedaudz virs 42 000 eiro (ieskaitot elektrības un datu pārraides izmaksas), bet pēc apraides uzlabošanas maksa par visu Latvijas Radio programmu izplatīšanu pieaugtu par 35 000 eiro gadā.
LVRTC šobrīd apraidi nodrošina, izmantojot 29 uzņēmumam piederošus, kā arī trīs citiem komersantiem piederošus torņus un mastus. LVRTC kopumā pēdējo piecu gadu laikā apraides infrastruktūras attīstīšanā, uzlabošanā un uzturēšanā, tostarp arī sabiedriskā radio apraides uzlabošanā gan Krievijas un Baltkrievijas pierobežā, gan citviet Latvijā, ir investējis 1,3 miljonus eiro.
