APRAKSTS

Jauns valsts pārvaldes reformu plāns – virzība uz “nulles birokrātiju” un iedzīvotāju iesaiste

Edīte Brikmane, LV portāls28.07.2017
"ĪSUMĀ"
  • Reformu centrā ir valsts pārvaldes darba un pakalpojumu efektivitātes uzlabošana. Izstrādātais reformu plāns paredz paaugstināt valsts pārvaldes darbības efektivitāti par 6% trīs gadu laikā.
  • Darbinieku skaita samazinājums ir loģisks darba un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanas rezultāts. Ietaupītos resursus ir iespējams novirzīt resorā nodarbināto atalgojuma palielināšanai, jaunu iniciatīvu vai pilotprojektu finansēšanai.
  • Reformu projektā iekļauts "nulles birokrātijas" princips – maksimāli jāatsakās no nevajadzīgas birokrātijas iedzīvotāju un uzņēmēju saziņā ar valsti.
  • Paredzēts restartēt jau izveidoto tīmekļa vietni "Mazaksslogs.gov.lv", kurā ikvienam iedzīvotājam un uzņēmējam ir iespēja ziņot par konstatēto birokrātisko nejēdzību, kā arī piedāvāt savus priekšlikumus.
27. jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts un līdz ar to nodots iestāžu un iedzīvotāju vērtēšanai un apspriešanai Valsts pārvaldes reformu plāns 2020. gadam. Valsts kancelejas izstrādātais piedāvājums paredz triju gadu laikā sniegt impulsu valsts pārvaldes attīstībai, darba kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai, cita starpā iesaistot arī iedzīvotājus.

Nav pagājis pat pusgads, kopš bijušais Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš nāca klajā ar Valsts pārvaldes reformu plānu 2017.–2019. gadam, kas tā arī neguva valdības atbalstu. Jaunais reformu projekts no pirmā acu uzmetiena būtiski neatšķiras. Līdzīgi kā iepriekšējais, tas izstrādāts, analizējot valsts pārvaldes funkcijas un procesus, cilvēkresursu problēmas un sabiedrības vajadzības no trīs dažādiem aspektiem – ekonomija (ieguldīt mazāk), lietderība (ieguldīt atbilstoši ieguvumam) un efektivitāte (ieguldīt gudri). Tomēr, iepazīstoties ar to rūpīgāk, jāsecina, ka vairākas izmaiņas niansēs plānu ir padarījušas saprotamāku un loģiskāku.  

Tas pārstrādāts sadarbībā ar nozaru ministrijām un vairāk balstīts uz reālo situāciju un iespējām iecerēto arī īstenot. "Nav vērts plānot nereālas lietas, kuru īstenošanai turklāt nav pieejami nepieciešamie finanšu un cilvēkresursi," uzsvērts plānošanas dokumentā. "Tā vietā piedāvājam pāriet uz fokusētu un tikai reāli paveicamu darbību iekļaušanu, kas veicinātu valsts pārvaldes attīstību."

Pret mehānisku griešanu un darbinieku samazinājumu

Lai gan joprojām paredzēta virzība uz pakāpenisku valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazināšanu, nule izsludinātais reformu plāns šajā ziņā ir pieticīgāks. Ja iepriekš tika izvirzīts mērķis nodarbināto skaitu samazināt par 7–10 procentiem, tad šobrīd reformu projektā paredzēts valsts pārvaldē strādājošo skaitu samazināt par 6 procentiem jeb aptuveni 3500 darbinieku. Taču mehāniska darbinieku atlaišana nekādā gadījumā neesot reformas uzstādījums, tā, iepazīstinot mediju pārstāvjus ar plānotajiem darba virzieniem, vairākkārt uzsvēra Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.  

"Pasaules prakse liecina, ka būtiskākais ieguvums un ietaupījums veidojas no eirocentiem un minūtēm."

Viņaprāt, reformu centrā ir valsts pārvaldes darba un pakalpojumu efektivitātes uzlabošana, jautājums – kā ar pašreiz pieejamiem resursiem sasniegt vairāk? Valsts kancelejas izstrādātais reformu plāns paredz paaugstināt valsts pārvaldes darbības efektivitāti par 6% trīs gadu laikā. Tas ir komplekss darbu kopums, kur viens no piedāvātajiem risinājumiem ir atbalsta funkciju centralizācijas iespējas, piemēram, grāmatvedībai un personāla lietvedībai. Analizējot valsts pārvaldes iestādes datus, secināts, ka 2016. gadā viens algas grāmatvedis apkalpoja vidēji 302 darbiniekus. Valsts kancelejas izvirzītais mērķis reformu plānā ir – viens grāmatvedis vidēji 500 darbiniekiem.

"Kārtējais uzstādījums – mehāniski samazināt, nogriezt – nav reforma. Ir pamatos jāmaina domāšanas veids, jāmeklē risinājumi, kā strādāt labāk, efektīvāk, lietderīgāk, lai nodrošinātu kvalitatīvākus pakalpojumus iedzīvotājiem," uzsver J. Citskovskis. Strādājot šajā virzienā, darbinieku skaita samazinājums ir loģisks rezultāts. Ietaupītos resursus savukārt ir iespējams novirzīt resorā nodarbināto atalgojuma palielināšanai, jaunu iniciatīvu vai pilotprojektu finansēšanai.

Praktisks piemērs

Sākot ar nākamā gada 1. janvāri, Valsts kanceleja, Valsts administrācijas skola un Pārresoru koordinācijas centrs īstenos kopīgu pilotprojektu, kas paredz visu grāmatvedību nodot Valsts kasei, tādējādi samazinot darbinieku skaitu.

"Nulles birokrātijas" princips

Salīdzinot ar iepriekšējo plānu, ir pazudis "policejiskais" reformu virziens, kas paredzēja obligāto ikgadējo katras iestādes budžeta ietaupījumu – vismaz 2% apmērā. Tas aizstāts ar citu – regulāra izdevumu pārskatīšana valsts budžeta finansētajās iestādēs uz institūciju darbības efektivitātes un produktivitātes celšanas rēķina, tādējādi veicinot atsacīšanos no liekām darbībām un procesiem. Lai valsts pārvaldes iestāžu vadītāji spētu šos ietaupījumus panākt, paredzēta pāreja no atbilstības uz lietderības auditiem.

Cilvēkresursu vadības eksperte un P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma uzsver, ka svarīgi ir novērst katru, pat vismazāko lieko darbību un papīru "bīdīšanu". Raksturīgi, ka lielu iestāžu vadītāji centienos īstenot reformas, kā likums, lūkojas pēc iespējām veikt viegli pamanāmas  un vērienīgas  pārmaiņas, kas nes lielu ieguvumu. "Taču pasaules prakse liecina, ka būtiskākais ieguvums un ietaupījums veidojas no eirocentiem un minūtēm," norāda A. Biruma.

"Projekta komandas “Nulles birokrātija” jeb “Omega” uzdevums būs pārresoru līmenī meklēt risinājumus iedzīvotāju norādītajām nejēdzībām valsts pārvaldē."

Tādējādi pārstrādātais reformu projekts ir kļuvis daudz ambiciozāks virzībā uz vispārēju birokrātijas mazināšanu valsts pārvaldē, koncentrējoties uz tādas politikas izstrādi un auditu veikšanu, kur tiek vērtēta efektivitāte un lietderība, izskausti liekie procesi un regulējums, samazinātas izmaksas. Reformu projektā pirmo reizi iekļauts "nulles birokrātijas" princips. Tas nozīmē, ka ir maksimāli jāatsakās no nevajadzīgas birokrātijas iedzīvotāju un uzņēmēju saziņā ar valsti. Reformu plāns paredz virzīties uz mazas un analītiskas valsts pārvaldes modeli, kurā ir samazināta uzraudzības un kontroles funkcija, tajā pašā laikā padarot nozīmīgāku katra darbinieka individuālo atbildību.

Būtiska loma administratīvo procesu vienkāršošanā, nodrošinot ērtus un lētus pakalpojumus iedzīvotājiem, ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldības optimizācijai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Beļskis norādīja uz virkni piemēru, kā optimizēt valsts pārvaldes funkcijas. Oficiālās elektroniskās e-adreses ieviešana, elektronisko rēķinu aprites sistēmas izstrāde, iepirkumu funkcijas konsolidēšana, papīra dokumentu arhīva digitalizēšana, koplietošanas platformu projektu īstenošana – tie ir tikai daži no piemēriem, kas ļautu atteikties no bezgalīgās "papīru bīdīšanas" starp iestādēm.

Iedzīvotāji kā reformu virzītājspēks

Valsts pārvaldes reformu projektā uzsvērts: "Labāka regulējuma politika ir tādas politikas un regulējuma izstrāde, kurā iesaistīta sabiedrība un uzklausa tās viedokļus." Šim nolūkam paredzēts restartēt jau izveidoto tīmekļa vietni "Mazaksslogs.gov.lv", kurā ikvienam iedzīvotājam un uzņēmējam ir iespēja ziņot par konstatēto birokrātisko nejēdzību, kā arī piedāvāt savus priekšlikumus konkrētu valsts pakalpojumu uzlabošanai. "Tādējādi tiks dota iespēja sabiedrībai kļūt par valsts pārvaldes reformu virzītājspēku," secina Valsts kancelejas vadītājs.

Savukārt konkrētu problēmu risināšanai reformu projekts piedāvā izveidot speciālu projekta komandu "Nulles birokrātija" jeb "Omega", kuras uzdevums būs pārresoru līmenī meklēt iespējas iedzīvotāju norādītās nejēdzības valsts pārvaldē novērst. "Līdzšinējā pieredze rāda, ka nav efektīvi problēmjautājumus atstāt risināšanai viena resora ietvaros. Visbiežāk birokrātiska sloga mazināšanai ir vajadzīga starpnozaru sadarbība," īpašas komandas nepieciešamību pamato J. Citskovskis.  Lai valsts pārvaldes ekspertu "specvienība" neieslīgtu simtiem priekšlikumu apstrādē, sākotnēji plānots fokusēties uz noteiktām prioritārām jomām un tikai tad secīgi ķerties klāt pārējiem jautājumiem.

KOMENTĀRI
2


drošības attēls
:):):):):):)
Iesaka:  +0 -0
"Reformu plāns paredz paaugstināt valsts pārvaldes darbības efektivitāti par 6% trīs gadu laikā...." Vai varētu, lūdzu, precizēt, cik liela ir efektivitāte šodien, lai varam aprēķināt - cik liela tā būs pēc trim gadiem, kad paaugstināsies par 6%??? Kā tā efektivitāte tiek mērīta?
01.08.2017 15:11:00
Nepatīk
Patīk
J
Iesaka:  +1 -0
Ierēdniecības lustrāciju no sadistēm un sadistiem pirkārt jāveic Rīgas būvvaldē. Tādus makulatūras kalnus kā tur iesniedzamos šķiet pat stingrākajiem Eiropas projektiem nevajag, tas kvalitatīvi gandē attīstību. Paldiesdievam Ašerādens kaut nedaudz svilina to Rīgas būvvaldes ierēdņu patvaļu.
28.07.2017 23:59:25
Nepatīk
Patīk
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv