APRAKSTS

Tavi dati – jaunā nauda. Ko iegūs klients?

Juris Kaža, telekomunikāciju eksperts25.07.2017
"ĪSUMĀ"
  • Par ātru patēriņa kredīta piešķiršanu varēs "maksāt ar saviem datiem".
  • E-pasta adrese komersantiem būs atslēga uz plašu personas datu klāstu.
  • Jo cilvēks vairāk atklāj savus dzīves ieradumus, jo precīzāk un bieži arī lētāk viņam pielāgo komercpiedāvājumus.
Pateicoties jaunākajām informācijas tehnoloģijām (IT), kas tiek ieviestas dažādu finanšu un komercdarbību aizkulisēs un kuru ietvaros ir iespēja apstrādāt un analizēt milzu datu krājumus, finanšu nozarē šie jauniegūtie dati tiek dēvēti par “jauno naudu”. Savukārt patērētajiem un mazajiem uzņēmējiem dažādi darījumi var kļūt būtiski ātrāki un vieglāki, kā arī iespējami gluži no jauna. Tas izriet no Londonā jūlija sākumā izskanējušā IT koncerna SAP sponsorētajā konferencē “SAP Financial Services Forum”.

Labumi, kurus, pateicoties IT paņēmienu lietošanai un finanšu nozares jaunuzņēmumiem (tā sauktajām fintech kompānijām), baudīs patērētāji un uzņēmēji, ir: ātrāk un vienkāršāk iegūti ar vidēji lieliem pirkumiem saistīti patēriņa kredīti un personīgi piemēroti apdrošināšanas pakalpojumi. Klientiem pat var šķist, ka interneta tirgotāji spēj zibenīgi nolasīt pircēja domas un vēlmes.

Pamatā tam visam ir konferencē paustā atziņa – finanšu nozarē "dati ir jaunā nauda". Proti, ja finanšu iestādes spēka un varenības mēraukla reiz bija eiro miljardi bilancē (un joprojām daudzi tā domā), tad arvien vairāk tās tirgus ietekmi nosaka datu krājumi, kas ietver klientu datus, miljardiem transakciju un darījumu, kā arī nesakārtotus ne-finanšu datus (klientu saraksti ar banku vai apdrošinātāju, sūdzības, mediju rakstus u. c.). Skaidrs, ka šie dažādie dati pastāv jau ilgi, taču viss mainījās, kad radās iespējas milzu datu krājumus apstrādāt un analizēt komercdarbībai noderīgā ātrumā. SAP tam jau pirms vairākiem gadiem radīja "superātru" milzu datu analīzes rīku HANA, taču šādas tehnoloģijas attīstījuši arī konkurenti un pat bezmaksas atvērtā koda programmētāji, piemēram, lielo datu (big data) rīku komplektu "Hadoop".

Padod "labam velniņam" vienu pirkstiņu...

Izmantojot lielo datu apstrādes paņēmienus, Zviedrijā strādā maksājumu apstrādes kompānija "Klarna". Tāpat kā  dažādās valstīs izmanto maksājumu platformu "PayPal", zviedri izmanto "Klarna" interneta veikalu (parasti elektronikas) pirkumu apmaksai ar vienu Zviedrijai raksturīgu nosacījumu, tā saukto atvērto pirkumu. Proti, paņem preci, izmēģini to noteiktu laiku (pat pāris nedēļas) un tikai tad, ja prece apmierina, to apmaksā un nopērc. Maksājot ar "Klarna", klientam tiek izsniegts īstermiņa kredīts par pirkuma summu. Kā skaidroja Mets Perkins (Matt Perkins), kurš atbild par "Klarna" mārketingu Apvienotajā karalistē un Nīderlandē, lai saņemtu šādu īslaicīgu kredītu, "Klarna"  prasa tikai e-pasta adresi un preces piegādes adresi. Ar šīm divām datu vienībām "Klarna" spēj radīt pietiekamu kredītspējas novērtējumu, apskatoties, ko cilvēks ar šādu e-pastu darījis internetā un pārliecinoties, ka fiziskā adrese ir pareiza. Tas viss notiek bez ilgās un birokrātiskās kredītvēstures analīzes, kuru veic klasiskie aizdevēji.

"Klientiem pat var šķist, ka interneta tirgotāji pēkšņi var nolasīt pircēja domas un vēlmes."

"Mēs esam kredītu riska novērtēšanas kompānija. Mēs risku novērtējam, apsekojot klientu internetā, izmantojot trešās puses datus, sakombinējot datus un arī pārliecinoties, ka klients savā rēķinu saņemšanas adresē (billing address) arī parakstās par preces piegādi, kas papildus nodrošina pret krāpšanu," skaidroja M. Perkins. Viņš arī norādīja, ka "Klarna" nesen Zviedrijā saņēmusi bankas licenci. Tas nozīmē, ka "Klarna" var izsniegt garāka termiņa patēriņa kredītus, piemēram, nomaksājot 1000 eiro preci 12 mēnešos u. tml. Tomēr šāda kredīta saņemšana prasa, lai klients iedod informatīvu "mazo pirkstiņu", kas pakalpojumu sniedzējam palīdz izvērtēt plašus par klientu pieejamus datu krājumus.

SAP: Veidojam platformu dažādu spēlētāju datu apstrādei

SAP globālā banku biznesa vadītājs Falks Rīkers (Falk Rieker) uzskata, ka tā sauktās atvērto banku (open banking) tehnoloģijas, kas ļauj bankām un citiem uzņēmumiem satīkloties un apmainīties ar datu krājumiem, "ļaus klientiem būt ieguvējiem. Būs plašāka izvēle, caurspīdīgums. Datu dalīšana banku starpā paplašinās pakalpojumu klāstu". 

Savukārt SAP no savas puses piedāvā biznesa procesu risinājumus bankām un komersantiem, tostarp lielu un sarežģītu datu kopu apstrādi.

"SAP sniedz grāmatvedības, lietvedības un citu korporatīvo procesu atbalstu, kā arī palīdz labāk izmantot datus. Sniedzam platformu finanšu tehnoloģiju kompānijām datu apstrādei ar savu lieljaudas datu analīzes rīku HANA, kas, protams, var arī lietot citus rīkus," skaidro F. Rīkers.

Kā piemēru, kur klienti iegūst no "sava pirkstiņa atdošanas", respektīvi, piekrišanas savu datu izmantošanai, viņš min kādu vācu banku, kas klientiem piedāvā izdevīgāku pakalpojumu klāstu, balstoties uz to datu analīzi. "Šādi var redzēt, ko klients pērk un kā rīkojas ar savu bankas kontu. Ja bieži maksā mobilo sakaru rēķinus, sistēma var konstatēt, ka klients pārmaksā pie sava pašreizējā operatora, un piedāvāt alternatīvu," teica F.Rīkers. Viņš norāda, ka šādā analīzē arī var konstatēt, ka bankas klients savā bezprocentu ikdienas maksājumu kontā tur pārāk daudz naudas parastajām vajadzībām, un piedāvā krāšanas un ieguldīšanas iespējas ar atdevi.

"Finanšu nozarē “dati ir jaunā nauda”."

SAP biznesa virziena vadītājs uzskata, ka jaunas datu apstrādes tehnoloģijas ļaus bankām un citiem uzņēmumiem apvienot savus datu krājumus un radīt klientiem nebijušus piedāvājumus.

Pasākumā uzstājās arī Dienvidāfrikas apdrošināšanas kompānijas "Discovery" pārstāvis Džo van Nīkerks, stāstot par personīgās veselības un drošības uzlabošanas programmu "Vitality", kas ievāc datus par apdrošināšanas klienta dzīvesveidu – ēšanu, sportošanu, veselības rādītājiem un pat braukšanas stilu, izmantojot ievāktus datus un pat sensorus. Apdrošinātājs par veselīgu dzīvesveidu piedāvā ne tikai pazeminātas dzīvības, veselības un auto apdrošināšanas prēmijas, bet arī atlaides, pērkot veselīgu ēdienu, pērkot sporta preces vai vingrojot sporta klubos.

Tikšanās ar grāmatvedības un nodokļu ekspertiem "mākonī"

Savukārt "mākoņdatošanā" (cloud computing) balstītā grāmatvedības pakalpojumu kompānija "Xero" izmanto iespēju dalīties ar savu lietotāju datiem, lai tos savestu kopā ar plašu grāmatvedības un nodokļu speciālistu tīklu.  Kā skaidroja "Xero" izpilddirektors Garijs Terners (Gary Turner), "grāmatvedības darbus var veikt kurš katrs, bet ne visiem tie patīk. "Xero" ļauj uzņēmējam fokusēt uzmanību uz sava uzņēmuma izaugsmi, nodarboties ar mārketingu. Taču ar vecā tipa (parastā datorā ieprogrammētu) grāmatvedības sistēmu ir grūti saņemt grāmatvedības speciālista padomus, jo vajadzīgie dati ir vienā datorā. Bet, ja ar datiem dalās "mākonī", tad var dalīties ar datiem, sadalīt grāmatvedības, nodokļu un citu atskaišu darbus ar speciālistiem".

G. Teners sacīja, ka pagaidām "Xero" ir pieejama angļu valodā par nelielu summu mēnesi, taču tā ir pielāgojama citām valodām, platformā arī iekļaujot vietējos nodokļu un grāmatvēdības konsultantus. "Xero" patlaban ir miljons klientu angliski runājošās valstīs, bet tā ir atvērta partnerībai ar nozares uzņēmumiem citos tirgos, piemēram, Latvijā, kas sistēmu var pielāgot gan valodas, gan vietējā tiesiskā regulējuma vajadzībām.

Latvijā arī ir manāms pieprasījums pēc lielu datu jaudas apstrādes un mākslīgā intelekta vadītiem risinājumiem, teica SAP vadītājs Latvijā Ainārs Bemberis. Interese ir no finanšu nozares un valsts pārvaldes iestāžu puses, kamēr mazumtirdzniecības tīkli jau lieto tādus lielo datu apstrādes risinājumus kā HANA. Par savstarpēju dalīšanos ar banku datiem tā sauktās "open banking" ietvaros vēl valda zināma skepse, bet A. Bemberis uzskata, ka arī tas ar laiku mainīsies.

SAP bez klientu piekrišanas nedrīkst šo sistēmu lietotājus atklāt, tādēļ nav iespējams nosaukt konkrētus Latvijas uzņēmumus, kas šīs tehnoloģijas jau ir sākuši izmantot.

KOMENTĀRI


drošības attēls

Kas ir 5G?

Arvien vairāk pasaulē un arī Latvijā tiek apspriests un gaidīts 5G. Kas īsti ir šis 5G? Tā ...

Skaidrojums
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv